Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. jūlijs, 2015
Drukāt

Vikingu dzīvošana pie Kuldīgas pierādīta (4)

Foto - Mārtiņš LūsēnsFoto - Mārtiņš Lūsēns

Lāčgalvu saktas pie vikingu sievietēm bija cieņā laika periodā no 6. līdz 11. gadsimtam.

Arheoloģiskie izrakumi vasaras sākumā apstiprinājuši, ka skandināvu vikingi tālā senatnē pastāvīgi dzīvojuši pie Kuldīgas. Kaut pati apmetnes vieta vēl nav atrasta, par vikingu koloniju pie Ventas liecina ziemeļnieku apbedījumi.

“Manuprāt, skandināvu kapulauks pie Kuldīgas šogad arheoloģijā ir sensacionālākais notikums, jo tas maina ainu un beidzot ir taustāmi pierādījumi, ka vikingi Latvijā bijuši tālu cietzemē,” saka izrakumu vadītājs, arheologs un SIA “Arc­heo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lūsēns. Līdz šim vienīgā lielākā zināmā skandināvu kolonija Latvijas teritorijā bija Grobiņā pie Ālandes upes. Skandināvu ieceļotāji tur kuplā skaitā dzīvojuši ap 650. – 800. gadu, līdz viņus izspieduši kurši, ar kuriem kolonisti gan ilgāku laiku sadzīvoja līdzās. Atradumi Veckuldīgas pilskalna apkaimes Lapsu senkapos ir nedaudz jaunāki un attiecas uz klasisko vikingu laikmetu, ko vēsturnieki skaita no 9. gadsimta sākuma apmēram līdz 11. gadsimta vidum.

Lapsu senkapi kopš aprīļa ir oficiāli ņemti uzskaitē kā valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atsevišķas norādes uz skandināviskas izcelsmes ap­bedījumiem Kuldīgas apkaimē iegūtas vēl 30. gados, taču nekāda izpēte nesekoja. Pagājušā gada rudenī meža izcirtumā tika konstatēti divi ugunskapi. Vienā no tiem sadedzinātā mirušā pelni un kauli bija guldīti līdz ar skandināviem raksturīgajām bruņurupuču saktām ar stilizētiem altāru un lauvu attēliem. Saktas datējamas ar 9. gadsimta pirmo pusi, vēlākais, 10. gadsimtu, tātad klasisko vikingu laikmetu, kad ziemeļnieki sāka savu ekspansiju Eiropā. Ar dažām saktām gan bija par maz, lai izdarītu plašākus secinājumus, tādēļ vasaras sākumā Lapsu senkapos ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja jau plašākus izrakumus, kas pierādījuši – Ventas krastos tiešām atrodas līdz šim nezināms vikingu kapulauks, kas liecina, ka ziemeļnieki Kuldīgas tuvumā dzīvojuši ilgāku laiku un tiem kaut kur apkaimē bijusi apmetne. Izrakumu vadītājs Mārtiņš Lūsēns stāsta, ka šoreiz izpētīts 90 m² laukums. Atklāti seši skandināvu paražām atbilstoši ugunskapi – divi sieviešu, četri vīriešu, turklāt viens no kapiem šķiet bijis dubultapbedījums. “Mirušie tika sadedzināti ārpus kapulauka. Mēs nezinām, kur. Šurp atnesa tikai pelnus, oglītes un sadedzinātās lietas. Taču ne visi priekšmeti bijuši ugunī – vairāki smalkāki bronzas izstrādājumi tika salauzti un tad iemesti bedrītē. Pretējā gadījumā tie būtu sakusuši,” skaidro arheologs. Pats kaps ir aptuveni 50 cm diametra un 20 cm dziļa bedrīte, kuras apakšā ir sadedzinātie kauli, sabojātās kapu piedevas, kas viss pārbērts ar ugunskura paliekām. Pārsteidzoši, ka uguns­kapu bedrītes bijušas tik seklas. Apbedījuma augšdaļa kapulaukā reiz bijusi labi redzama. Mirušajiem līdzi dotie dzelzs šķēpi, naži visi ir atbilstoši ugunskapu tradīcijai salauzti. Apbedījumu apkaimē izkaisītas trauku lauskas, važiņu fragmenti, nolauzti saktu gabaliņi. Gandrīz katram kapam līdzās ir “rituālās bedres”, kas ir krietni lielākas, dziļākas par pašiem kapiem. Lielākā no konstatētajām bijusi ap 2 m diametrā un 1,3 m dziļa. Arī šajās bedrēs konstatēti pelni, sīkas oglītes, kaulu fragmenti un pa kādam priekšmetam, tomēr bedru loma nav skaidra. Atradumu vidū ir dažādas saktas, rotu fragmenti, šķēpu uzgaļi, naži, jostu rotājumu fragmenti un sprādzes, keramikas lauskas, krelles, važiņas. Skaistākās ir vikingu sieviešu nēsātās lāčgalvu bronzas saktas. Tās saglabājušās, pateicoties masivitātei. Salauzt tādas bijis fiziski grūti, tādēļ bērinieki nolauzuši vien adatas. Latvijā līdz šim atrastas tikai dažas lāčgalvu saktas. Ar tām saspraustas tērpu plecu daļas. Lāčgalvu saktas ir tipiska gotlandiešu pazīme. Gotlandē izrakumos to skaits sniedzas tūkstošos, kamēr kontinentālajā Zviedrijā tikai ap 100. Tas liek domāt, ka arī Kuldīgas apkaimē apbedītie, tāpat kā vairākums pie Grobiņas mitušo, bijuši gotlandieši. Apbedījumi datēti ar 9. gadsimta vidu vai otro pusi, kas nozīmē, ka vikingu dzīve Ventas krastos turpinājusies, kad apmetne Grobiņā pie Ālandes upes jau pamesta. Tomēr arheologs spriež, ka nez vai šurp pārcēlušies tie, kurus izspieda no Grobiņas. Drīzāk abas kolonijas pastāvēja neatkarīgi. Virzīšanās pa Ventu skandināviem bija atsevišķs ceļš un atsevišķi ziemeļnieku apbedījumi jau agrāk atrasti arī Zlēkās.

Pagaidām nevar pateikt, aptuveni cik daudz ļaužu Kuldīgas apmetnē mitis. “Var pateikt tikai to, ka visi priekšmeti sešos kapos uzrāda stipri lielu līdzību. Pakavsaktu formas visas ir vienādas. Vairākos kapos ir jostu sprādzes ar identisku ornamentu. Tāpēc ir sajūta, ka visi šie cilvēki dzīvojuši vienā laikā. Bet viņi nav bijuši kādi sirotāji, kurus pēc kaujas palikušie kremējuši. Tā patiešām bijusi viņu dzīvesvieta. Tikai jautājums, kur tā atradusies,” tā Lūsēns. Iespējams, apmetne meklējama uz upes pusi: “Bet vajadzēs lielu veiksmi, lai to atrastu.” Tāda veida apmetnes izskatījās kā stāvkoku sētas ieskautas guļbūves. Nav izslēgts, ka vikingi mituši pie tuvējā Veckuldīgas pilskalna, kas arheoloģiski ir maz pētīts. Kurši šajā pilskalnā sākuši dzīvot tikai 12. gadsimta otrajā pusē.

Visi unikālie arheologu atrastie priekšmeti nonāks Kuldīgas vēstures muzejā. Nākotnē izrakumi būtu turpināmi Ventas virzienā, lai noteiktu kapulauka robežas. Tās var izrādīties itin plašas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pagānibija visai konservatīvi, apģērbam bija arī sakrāla nozīme,kā arī piederības. Kāda informācija tur ielikta, nezinām, bet tāpēc dažādiem novadiem arī vēlāk attīstās savdabība tautas tērpos. Pie Dieva gāja tā, lai var atpazīt, nevis visu salaupīto atrādīt. Zinātnē un ne tikai ir valdījis ļoti primitīvs materiālisms. Kas pastiprinājās sarkano okupācijas laikā. Diez vai tas ir spējīgs saprast vai pat iztēloties pagānu domas. Tāpēc no kaut kurienes paķertā ziņa, ka kristieši baznīcās ir aizlūguši, lai pasargā no kuršiem, arī tiek traktēta tīri materiālistiski. Bet te iet runa par diviem konkurējošiem pasaules uzskatiem. Vēsturniekiem der paplašināt savu redzeloku un ne tikai pucēt atrastus kaulus. Kaimiņu reģionu (Gotlande) folklora neko nezina par kaimiņu īpašo militāro varenību, toties ir īpašas bailes no varenajiem kuršu un zemgaļu burvjiem, kuriem nav bijis konkurentu. Arī viduslaikos vāci baidīja savus bērnus ar stāstiem par vilkačiem un raganām. Rakstu laikmetā atrodam, ka latviešu ierocis pastāvēšanai ir garīgs un dainu skaits ir tam dzīvs liecinieks. To saturu spējam saprast tikai daļēji, jo šifrs ir zudis, bet acīmredzami, ka tās nav tikai peršiņas. Un burvību tur netrūkst. Latvietis ir labi pārzinājis pasauli sev apkārt, pratis izmantot augu ķīmiju (ne tikai ārstniecībai). Kādreiz atkal to visu atklāsim, tad labāk izpratīsim arī savus senčus. Līdzīgas lietas notiek Amerikā. Baltie ienācēji centās iznīcināt visas pēdas par indiāņu senatni. Tas nav izdevies un indiāņu atdzimšana ir sākusies. Kursa bija karaliste, lai arī par to ir vairāk netiešu ziņu. Kāpēc lai karalistē nedzīvotu skandināvi? Mūsu aizspriedumu dēļ? Kuršu tirgotājus Volgas Bulgārijā piemin arābu hronisti. Kuršiem ir bijis stiprs dzēriens, stiprāks par vīnu un saucās nabis.

  2. Ļoti interesanti, bet... Atbildēt

    Esmu lasītājs parastais. Būtu pateicīgs par plašāku, precīzāku aprakstu, kas pierāda izdarītos secinājumus. Modes un apģērba piederumi paši par sevi varētu būt tirgošanās iznākums. Kas tieši pamato secinājumus??? Antropoloģija, apbedījumu īpatnības, kas nebija raksturīgas Kuršiem, kādas? Varbūt vairāk lab.izmeklējumu rezultāti utt.
    Paldies par rakstu.

  3. Domāju, ka apmetnes tur diži meklēt nevajadzētu. Ticamāk, ja tāda ir bijusi, tad tā varētu būt bijusi īslaicīga kara apmetne. Vikingi tomēr bija no jūras atkarīgi, lai arī pa Ventu tie līdz Kuldīgai aizbraukt varēja. Tomēr vairāk ticams, ka tas bija sirojums, nevis pastāvīga dzīves vieta. Skalagrimsona sāga jau arī stāsta par sirojumu Kurzemē, nevis jautru viesošanos pie iespējamiem radiem.
    Un vēl. Kur ir rakstīts, ka rotas, ar kurām tika atrasti mirušie kapulaukā, nebija kuršu vikingu kara laupījums Skandināvijā?

    • Laikā, kad izdarīti apbedījumi, kurši vēl nebija, kā saka, noformējušies. Sirojumā neņem līdzi sievas, jo minētās saktas ir sievu rotas, kas rakstā arī pateikts. Ja visi priekšmeti un apbedījuma rits ir kā skandināviem, tad nav pamata domāt citādi. Avīze diemžēl nevar iztirzāt visu kas un kā. Interesentiem jāvēršas vismaz pie “Latvijas PSR arheoloģijas” vai “Latvijas senvēstures”. Kas attiecas uz “kuršu vikingiem”, viņu sirojumiem, it kā uzrakstiem baznīcās etc., tad no vēstures faktu patiesuma viedokļa tur, diemžēl, ir ļoti daudz ulmaņlaikos tapušu nacionālromantisku fantāziju, līdzīgi kā ar hercoga Jēkaba ģenialitāti. Tautai patīk stāsti par dižo pagātni, bet vēsturniekiem ir citi kritēriji.

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+