Kultūra
Literatūra

11 dzejoļu krājumi, kurus izlasīt kopā ar bērniem5

Foto: LETA

Katram savas Dzejas dienas!

Ir Dzejas dienas, kurās bērniem šoreiz visai maz sarīkojumu. Tie, kas ir, ir labi, bet – maz. Ne jau katrs varēja aizbraukt uz Tadenavu, lai piedalītos “Garās pupas” vaļā vēršanas svētkos…

Taču – nekas netraucē sarīkot mājās vai kādā iedvesmojošā vietā pašiem savas Dzejas dienas. Grāmata rokās, un – uz priekšu!

Vērīgajiem – robs starp Raini un Čaklo, protams, ir pārmēru liels. 30. gadu bērnu dzeja prasītos rūpīgāk izpētāma, bet gadsimta ceturksnis pēc Otrā pasaules kara beigām ir piesārņots ar padomju dzīves reālijām tā, ka var gan izlasīt daudz skaistu dzejoļu, bet izvēlēties vienu krājumu – ne.

Aspazija, “Saulains stūrītis” (1910)


Literatūras klasika, kas tapusi pirms vairāk nekā simts gadiem. Ne katrs Aspazijas dzejolis patiks visiem bērniem – daudzus nesapratīs, citi šķitīs pārāk smagnēji, taču, ja ģimenē aug meita – īpaši, ja viņa ir kustīga un dumpinieciska – dažs labs dzejolis viņu uzrunās. Pārbaudīts praksē! Protams, var izvēlēties arī jebkuru no vēlākos laikos sastādītajām Aspazijas bērnu dzejas izlasēm.

Rainis, “Lellīte Lolīte, viņas dzīve un gals (1924)


Vēl viens literatūras klasikas darbs, un vēl viens, kas vairāk meitenēm, ne puikām paredzēts. Bonuss – Raiņa dzeju iespējams ne tikai pašiem lasīt priekšā bērniem, bet arī noklausīties dziesmas brīnišķīgās Singas ieskaņojumā.

Māris Čaklais, “Minkuparks” (1978)


Mārim Čaklajam pavisam ir piecas bērnu dzejas izlases, taču man vismīļākā ir šī – ar Minkuparku, Perpendikulu (kuru iespējams arī apskatīties multfilmās portālā “pasakas.net”) un dzejoļiem par Pītera Pena tēmu.

Vitauts Ļūdēns, “Šņībīši Apelsīnijā” (1979)


No Vitauta Ļūdēna varētu sarakstā iekļaut arī citus krājumus – “Nosapņotas murrādziesmiņas”, “Pāva aste, lapsas aste”, “Meldru puikas, meldru vīri” – taču pie kādas jāpaliek, un “Šņībīši Apelsīnijā” ir jauks paraugs rotaļīgai bērnu dzejai.

Ojārs Vācietis, “Astoņi kustoņi” (1984)


Pilnīga žanra klasika! Mērķauditorija gan šķiro diezgan skrupulozi un visus dzejoļus nebūt nav gatava ņemt pretī. Un tomēr – Vācieša dzeja noteikti pieder pie vērtībām, kuras nenoveco. Turklāt arī “Astoņus kustoņus” iespējams pavadīt ar jaukajām latviešu animācijas filmiņām.

Pēters Brūveris, “Gliemezis un cīrulīte” (1995)


Viens no savdabīgākajiem latviešu dzejniekiem – un arī latviešu bērnu dzejniekiem, pirms pāris gadiem pat izraisījās diskusijas par to, var vai nevar Brūvera dzeju iekļaut skolu programmās… “Gliemezis un cīrulīte” ir vienkārši skaists krājums, kuru sapratīs visi – arī tie, kuriem eksperimenti mākslā nešķiet tuvi.

Jānis Baltvilks, “Mīklupanti” (2002)


Tāpat kā visiem citiem sarakstā iekļautajiem, arī Baltvilkam varētu izvēlēties teju pusduci citu krājumu. Taču šajā mazais lasītājs / klausītājs var līdzdarboties, minot, ko tad īsti pie dīķa nobaidījis ods, kā uz strazdu noraugās kaķis un kas vispār šajā zaļi zilajā pasaulē notiek.

Inese Zandere, “Iekšiņa un āriņa” (2002)


“Iekšiņa un āriņa” ir krājums visu vecumu, abu dzimumu un visdažādāko temperamentu bērniem. Tajā var sameklēt pilnīgi jebko – no Ziemassvētkos pie eglītes lasāma dzejolīša līdz mazulīšu izklaidēšanai Lielā Niķa brīdī, no rotaļdzejoļiem līdz skumjā brīdī sevis uzmundrināšanai lasāmiem dzejoļiem.

Kārlis Vērdiņš, “Burtiņu zupa” (2007)


Kārļa Vērdiņa dzejoļi noteikti iesakāmi, kā agrāk mēdza rakstīt, “vidējā skolas vecuma bērniem”. Mazie nobīstas no izteiksmīgajām Otto Zitmaņa ilustrācijām, un arī krājumā attēlotās reālijas – kaut, neapšaubāmi, mūsu dzīvei atbilstošas, mazajiem būs par skarbu. Bet lielākajiem varētu dot sajūtu, ka ar viņiem runā kā sev līdzīgiem, nepielienot un neraugoties no augšas.

Māra Cielēna, “Trakulīte sandalīte” (2008)


Māras Cielēnas “Trakulīte sandalīte” ir droša un aizraujoša izvēle pašiem mazākajiem – no tiem, kuri vēl lāgā nerunā, līdz tiem, kuri sākuši bērnudārza gaitas. Līdz šim vienaldzīgs nav palicis neviens, uz kuru esmu šo krājumu – zinu to no galvas – izmēģinājusi.

Uldis Auseklis, “Sīlis iesēj zīli” (2013)


“Sīlis iesēj zīli” ir Ulda Ausekļa pagaidām jaunākais krājums bērniem. Sirsnīgs un – šī vārda vislabākajā nozīmē – patriotisks. Bērniem par Latviju – ļoti aktuāli šobrīd un vienmēr, ja vēlamies, lai viņi mīl mazo zemi, kurā dzīvojam.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Lielu sabiedrības atbalstu gūst grāmata par 50 Latvijai nozīmīgām sievietēm
9 stundas
AB
Anda Buševica
Kultūra
Brīvība ir ārā. Anda Buševica vērtē Kirila Serebreņņikova izrādi “Outside”
10 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Aivara Hermaņa jubilejas koncertā – arī jauna albuma pirmatskaņojums
10 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu ratificē breksita vienošanos
17 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Tiesa vienam no lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizdomās turētajiem piemēro apcietinājumu
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Procesuālās darbības Latvijas bankās veiktas sadarbībā ar Vāciju: aizturētas divas personas
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Somijā konstatēts pirmais koronavīrusa gadījums, “Lufthansa” pārtrauc reisus uz Ķīnu
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ekonomika
Edijs Tanons: Kases aparātu reforma pasažieru pārvadāšanas nozarē
2 stundas