“No tā varēja izvairīties!” Augstākās tiesas priekšsēdētājs komentē zviedru medija “uzbraucienus” Latvijas tiesām
0
Pirms kāda laika LA.LV publicējām rakstu, atsaucoties uz publikāciju zviedru medijā.
Minētajā rakstā uz konkrētu piemēru pamata tika kritizēta mūsu tiesu sistēma. Zviedri labprāt veicot investīcijas nekustamajā īpašumā un biznesā ārvalstīs, taču viņiem esot pamats apšaubīt vietējās tiesu sistēmas efektivitāti, tādējādi neveiksmes gadījumā investīcija Latvijā varot izvērsties dārga un sarežģīti risināma. Tikuši minēti arī konkrēti piemēri.
Pēc šīs publikācijas ar mums sazinājās Augstākās tiesas pārstāvji, vēloties precizēt zviedru publikāciju. Tā kā bijām komunicējuši ar zviedru mediju, varējām precizēt, ka runa ir par konkrētām lietām (to numuri: C771001425, 3-12/14003-25/104, C68475319 un C771047122).
Vēlāk saņēmām arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša komentāru, kurā viņš norāda uz būtiskām niansēm zviedru pieminētos spriedumos, kas it kā skarot viņu valsts investorus Latvijā.
Elektrības patēriņa lieta
Vienā no piemēriem zviedru medijā bija atstāstīts gadījums, kas saistīts ar nekustamā īpašuma īpašnieku no Zviedrijas, kurš saņēmis elektrības rēķinu par aptuveni 8500 kWh 20 dienu periodā, lai gan objektam nav tehnisku iespēju patērēt tik daudz elektroenerģijas. Neskatoties uz to, gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas viņa iebildumus noraidījušas.
A.Strupišs norāda, ka zviedru publikācijā lietas apraksts formulēts tādējādi, it kā tiesas būtu noraidījušas prasītāja iebildumus par nesaprātīgu elektrības rēķinu. Patiesībā strīds lietā ir starp esošo un bijušo nekustamā īpašuma īpašnieku, nevis starp īpašnieku un energoapgādes uzņēmumu. Apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka netipiskais patēriņa apjoms vien neļauj secināt, ka pie tā rašanās būtu vainojama kāda neatļauta iepriekšējā īpašnieka darbība. Iepriekšējā īpašnieka vainojamība jāpierāda prasītājam. Izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasītājs to nav pierādījis, un prasību noraidīja.
Lieta par ilgstošiem aizbildnības procesiem
Zviedru medijs bija sazinājies arī ar personām, kuras saskārušās ar ilgstošiem aizbildnības procesiem. Kādam Zviedrijas pilsonim, kas dzīvo Latvijā, tikusi atteikta kopīga aizbildnība ar argumentu, ka bērns runā tikai latviski. Tēvs šo lēmumu apstrīd, norādot, ka ar bērnu un vecvecākiem runā zviedriski jau vairākus gadus, un bērnam ir arī zviedru draugi.
A.Strupišs šo lietu komentē sekojoši: “Šī lieta ir izskatīšanā, un pagaidām ir pieņemti tikai lēmumi par pagaidu saskarsmes kārtību līdz galīgā sprieduma taisīšanai. Galvenais pamatojums pieņemtajam pagaidu regulējumam ir tāds, ka bērnam jau ilgstoši ierasta tieši šāda saskarsmes kārtība, kas tiesvedības laikā bērnam nodrošinās ierasto stabilitāti un paredzamību. Publikācijā norādītais, ka tiesa šo kārtību noteica, tikai pamatojoties uz apstākli, ka bērns nepārvalda zviedru valodu, neatbilst patiesībai. Apsvērums par valodu bija tikai viens no blakus apstākļiem, bet ne noteicošais.”
Lieta par ilgstoša īrnieka izlikšanu
Vēl zviedru rakstā tika minēts, ka pat vienkārši no nekustamā īpašuma izlikšanas procesi var ilgt līdz astoņiem gadiem, kas padara nekustamo īpašumu investīcijas sarežģītas. Īpaši svarīgi esot rūpīgi izvērtēt īrniekus, jo, ja tiem nav stabilu ienākumu vai īpašumu, tiesvedība var ievilkties uz ilgu laiku ar salīdzinoši zemām izmaksām. Vairāki zviedru investori atzinuši, ka šādu pieredžu dēļ kļuvuši piesardzīgāki.
A.Strupišs arī šeit komentē konkrēto lietu: “Šīs lietas izskatīšanu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi, tāpat lieta divas reizes skatīta augstākā instancē sakarā ar lietas dalībnieku iesniegtajām blakus sūdzībām. Lietas izskatīšana vairākkārt atlikta arī saistībā ar prasības pieteikuma grozījumiem, pretprasības iesniegšanu un citiem pušu lūgumiem. Lai gan tiesvedības procesa ilgums šajā lietā ir ievērojams, to noteica likumā noteiktie ierobežojumi pandēmijas laikā un pašu lietas dalībnieku izvēlētā tiesvedības taktika. Tiesnese visā tiesvedības laikā tiesas sēdes nozīmējusi pietiekami regulāri.”
Dzīvokļu biedrību līdzekļi
Minētajā rakstā bija pieminēts arī fakts, ka Latvijā bijušas situācijas, kurās pazuduši dzīvokļu biedrību līdzekļi, kamēr aizdomās turētās personas spējušas dibināt jaunus uzņēmumus, pat ja viņu konti bijuši iesaldēti. Šāds apgalvojums izteikts, balstoties uz kādu konkrētu lietu.
A.Strupišs to komentē: “Jūsu norādītajā civillietā tiesas izlēmušas pieteikumus nevis pret fiziskām personām, bet pret SIA, kas sniegusi apsaimniekošanas pakalpojumus. Sākotnēji tika apmierināts dzīvokļu īpašnieku biedrības pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas un apķīlāti SIA naudas līdzekļi. Šobrīd pirmajā instancē jau izskatīta un apmierināta prasība par dzīvokļu īpašnieku uzkrājuma fonda līdzekļu un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.”
Tiesnešiem vajadzētu būt ieinteresētākiem
Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs nenoliedz, ka saskata arī dažas nepilnības, jo īpaši tiesnešu komunikācijā ar sabiedrību.
A.Strupišs saka: “Lai gan rakstā norādītās lietas joprojām ir izskatīšanas stadijā, kas citstarp ierobežo arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja iespējas izteikties par to apstākļiem pēc būtības. No šādas zviedru medija interpretācijas un vienpusējas informācijas nonākšanas publiskajā telpā, iespējams, varēja izvairīties, ja tiesneši nebūtu atteikušies komentēt pieņemtos nolēmumus. Lietu izskatīšanas turpināšanās neliedz tiesnešiem skaidrot savu rīcību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbalsta tiesu un tiesnešu komunikāciju ar sabiedrību kā mērķtiecīgu procesu, kura uzdevums ir nodrošināt sabiedrības tiesības uz informāciju un veidot izpratni par tiesu sistēmas darbu. Tas vairo uzticību tiesu varai un nodrošina taisnīgu, caurskatāmu tiesvedības procesu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī savā uzrunā Latvijas Tiesnešu konferencē 15.maijā uzsvēris nepieciešamību tiesnešiem komunicēt ar sabiedrību, minot konkrēto gadījumu ar zviedru mediju kā aktuālu vienpusējas un nepilnīgas tiesu komunikācijas piemēru.”
