12. Saeima darbu sāka 2014. gada 4. novembrī, un tā pilnvaras noliks otrdien, 6. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 13. Saeima.
12. Saeima darbu sāka 2014. gada 4. novembrī, un tā pilnvaras noliks otrdien, 6. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 13. Saeima.
Foto: Evija Trifanova/LETA

12. Saeimas atstātais mantojums un “pēdējā brīža” darbi 1

12. Saeimas deputāti vakar sanāca uz savu pēdējo sēdi. Tā izvērtās nedaudz garāka, kā ierasts, jo deputāti centās pabeigt neizdarītos darbus un pieņemt galīgajā lasījumā virkni būtisku likumprojektu. Tā, piemēram, pēc garām diskusijām beidzot galīgajā lasījumā tika pieņemts Diasporas likums, kurā mēnešiem ilgi tika lauzti šķēpi par diasporas definīciju. Galu galā sīvā balsojumā deputāti palika pie visnotaļ izplūduša raksturojuma, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”. Šāds raksturojums gan dara bažīgus gan nacionāli noskaņotos deputātus, jo ietver sevī nepilsoņus, gan juristus, jo jēdziens “saikne ar Latviju” ir pārāk nekonkrēts.

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Lasīt citas ziņas

Tāpat galīgajā lasījumā tika pieņemts jaunais Čeku loterijas likums, vairāki grozījumi Darba likumā, Notariāta likumā, Juridiskās augstskolas likumā un virknē citu normatīvo aktu.

Kopumā šī sasaukuma laikā 12. Saeima pieņēmusi gandrīz 1000 dažādus likumprojektus,
CITI ŠOBRĪD LASA

taču parlamenta komisiju atvilktnēs joprojām palicis vairāk nekā 100 nepabeigtu likumprojektu, kuri nav ne noraidīti, ne arī pieņemti līdz galam. Dažs labs tur “marinējas” jau no 11. Saeimas laikiem. Vairums no tiem gan savu aktualitāti jau sen ir zaudējuši, jo mainījusies situācija vai grozījumi iestrādāti alternatīvos likumprojektos. Tādēļ tie pēc Saeimas nomaiņas, visticamāk, tiks izmesti un aizmirsti. Taču gandrīz katrā komisijā ir arī kāds būtisks nepabeigts darbs, ko nākamajai Saeimai vajadzētu turpināt.

 

Īpašumu atsavināšana un Kārtības rullis

Tradicionāli visvairāk likumprojektu tiek izskatīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Aizvadītā sasaukuma laikā – vairāk nekā 200. “Esam gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi strādājuši labi. Tādēļ šo amatu pametīšu ar labi padarīta darba sajūtu,” teica pašreizējais komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), kurš vēlēšanās nekandidēja.

Starp lielākajiem jāmin grozījumi Satversmē par atklāto prezidenta ievēlēšanu, maksātnespējas jomas reforma, virkne grozījumu tiesu darbības un tiesnešu atalgojuma regulējumā, virkne Krimināllikuma grozījumu (pārstrādāta sadaļa par “noziegumiem pret valsti”), grozījumi saistībā ar datu regulas ieviešanu un citi. Tomēr vairāk nekā 40 likumprojekti palikuši komisijas lietvedībā līdz galam neizskatīti. “Vairums no tiem pēc būtības nav aktuāli, jo grozījumi iestrādāti citos likumprojektos,” paskaidroja Bērziņš.

Juridiskā komisija, regulāri strādājot ar dažādiem likumprojektiem par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām gar austrumu robežu, atradusi dažādus trūkumus Nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā un kopā ar ministrijām jau sākusi meklēt risinājumus.

Šobrīd grozījumi Nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā jau pieņemti pirmajā lasījumā.

Nākamajai komisijai šis darbs, visticamāk, būs jāturpina, lai “Rail Baltica” projekta īstenošana neaizķertos nekustamo īpašumu atsavināšanas jautājumu dēļ. Tāpat šī sasaukuma laikā īpaša darba grupa izstrādājusi vērienīgus grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas attiecas uz jautājumu atbilžu sesiju, lobēšanas regulējumu un citiem parlamenta darbā būtiskiem jautājumiem, bet tie nav līdz galam pieņemti.

Tāpat jaunajiem deputātiem, visticamāk, būs jāturpina darbs pie grozījumiem Komercnoslēpuma likumā un Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likumā (tie abi saistīti ar attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu). Turklāt 2020. gadā stāsies spēkā jau pieņemtais jaunais Administratīvās atbildības likums, bet pirms tam vēl jāveic grozījumi vairākos nozaru likumos.

 

Pašvaldību referendumi kopš 11. Saeimas

Virkne nepabeigtu likumprojektu ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova (“Saskaņa”) atvilktnē. Turklāt viens no tiem – Vietējo pašvaldību referendumu likums – tur atrodas jau kopš 11. Saeimas laika, bet Dolgopolovs šeit neko ārkārtēju nesaskata. Savu tālāko likteni gaida arī būtiski grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (par ID karšu izmantošanu piekļuvē elektroniskajiem valsts pakalpojumiem), jaunais Dzīvojamo telpu īres likums (par īrnieku un izīrētāju attiecībām) un, protams, grozījumi pašvaldību likumā.

“Likumdošana nu reiz ir tā joma, kur nav jālepojas ar steigu un jāsacenšas ātrumā. Gluži otrādi, šeit jāizmanto katra iespēja rūpīgi izvērtēt un izdiskutēt likumprojektus, jo sasteigts un nepārdomāts likums var radīt daudz nepatikšanu,” paskaidroja pieredzējušais politiķis Dolgopolovs. Viņš arī sūrojās, ka komisijas darbu apgrūtina fakts, ka parlaments no Ministru kabineta saņem ļoti nekvalitatīvus likumprojektus, tādēļ deputātiem nereti nākoties tos pārstrādāt un sākt “no nulles”.

 

OIK, depozīta sistēma un baznīcu īpašumi

Tautsaimniecības komisija mantojumā jaunajiem deputātiem atstāj tikai divus, bet ļoti būtiskus darbus – grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas attiecas uz OIK jautājumu sakārtošanu, un Iepakojuma likuma grozījumi par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. “Toties esam īstenojuši virkni būtisku projektu par spīti nebijušam lobiju spiedienam. Piemēram, ātro kredītu ierobežošana, pret ko ļoti cīnījās nozare.

Tāpat ierobežotas ārvalstnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, pats Zviedrijas vēstnieks dienu pirms balsojuma nāca uz Saeimu, lai apturētu šādus grozījumus. Un mums izdevās panākt aizliegumu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam iegādāties enerģijas dzērienus par spīti enerģijas dzērienu ražotāja “Red Bull” spiedienam. Tagad mūsu piemēram seko citas Eiropas valstis, piemēram, Vācija,” lepojas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA).

Arī Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs var lepoties ar apjomīgu reformu īstenošanu nozarē.

Viņa vadītā komisija uz nākamo Saeimu atstās tikai dažus likumprojektus, kas lielākoties saistīti ar īpašumu dalīšanu, nevis izglītību vai zinātni.

Kā pirmais jāmin Pēterbaznīcas likums, kurš pēc pusotra gada ilgām diskusijām vakar tika pieņemts pirmajā lasījumā (tas paredz šīs vēsturiskās ēkas nodošanu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā). Tāpat arī līdzīgs likums par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas mazpulku organizācijai. Ilgstoši bez kustības stāvējis arī Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums, kas paredz šo objektu nodošanu Aizsardzības ministrijas pārziņā. Mantojumā paliek arī jaunais Kultūras centru likums, kas paredz noteikt šo centru statusu un finansējumu.

 

Tiesnešu algas un bērnudārza audzinātāju pensijas

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) gandarīti stāsta, ka gandrīz visus likumus izdevies pabeigt. Tomēr daži komisijā nonāca pārāk vēlu, tādēļ darbs pie tiem būs jāturpina jaunajam sastāvam. Piemēram, valsts amatpersonu atlīdzības likuma grozījumi par tiesnešu un prokuroru algu palielināšanu, kas tikai vakar tika pieņemti pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijā jau vairākus gadus nepabeigts stāv likums par Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju (šobrīd to vērtē Saeimas analītiskais dienests, kas savu atzinumu sniegšot līdz gada beigām). Tāpat arī grozījumi Streiku likumā un vairāki grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Uz nākamo Saeimu paliek arī smēķēšanas ierobežošanas grozījumi Tabakas aprites likumā (pašlaik tos vērtē Eiropas Komisija).

Pareizticīgo Ziemassvētki un Stambulas konvencija

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā “gaisā karājamies” palikuši vairāki karstas diskusijas raisījuši likumprojekti. Pirmkārt jau pretrunīgi vērtētie grozījumi likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas saistīti ar pareizticīgo Ziemassvētku iekļaušanu svētku dienu sarakstā.

Tāpat jaunajiem deputātiem, visticamāk, būs jāturpina darbs pie grozījumiem Reliģisko organizāciju un luteriskās baznīcas likumā, kas tapuši pēc Satversmes tiesas sprieduma par vairāku baznīcu pieļaušanu vienas konfesijas ietvaros. Tāpat arī grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā (par to, kura no divām luterāņu baznīcām uzskatāma par pirmskara baznīcas turpinātāju un līdz ar to iegūs arī tiesības apsaimniekot nekustamos īpašumus).

Līdz galam nav pieņemti arī deputāta Aleksandra Kiršteina rosinātie grozījumi likumā par Nelikumīgi represētajām personām. Tāpat jaunās Saeimas kompetencē paliek Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sadalīšanu).

Pēdējā Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika pieņemts strīdīgais Diasporas likums, kā arī likums “Par diplomātisko pasi”. Tādēļ nekādi īpaši puspabeigti darbi no šīs komisijas nākamajai mantojumā nepaliek. “Taču es paredzu, ka agri vai vēlu nāksies atgriezties pie Stambulas konvencijas un jaunajai Saeimai būs jāizlemj – pievienoties tai vai nē,” pro­gnozēja komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”).

 

 

Nākamā Saeima turpinās iesākto?

Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka jaunā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā var lemt par iepriekšējās Saeimas nepabeigto likumprojektu turpināšanu, ja tie izskatīti vismaz pirmajā lasījumā.

 

Mūrniece: Pieņemti būtiski lēmumi

12. Saeima, kas ceturtdien aizvadīja pēdējo sēdi, pieņēmusi vairākus ļoti būtiskus, pat vēsturiskus lēmumus, uzskata parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). I. Mūrniece žurnālistiem sacīja, ka, piemēram, pāreja uz izglītību valsts valodā ir fundamentāls lēmums, ko var pielīdzināt balsojumam par Satversmes preambulu. Tāpat viņa minēja Enerģētikas likumu, ko varot saukt par nokāpšanu no Krievijas enerģētisko resursu adatas, lēmumu par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu, minimālās algas celšanu, kā arī finansējuma palielināšanu aizsardzībai. “Patiešām ļoti svarīgi un paliekoši lēmumi,” teica Mūrniece. Viņa gan piebilda, ka nākamajai Saeimas būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar OIK atcelšanu, dalīto īpašumu, 2019. gada budžetu.

 

Saeimas “pēdējā brīža” darbi

Pārdala 5,6 miljonus eiro izglītības iestādēm, baznīcām, sporta pasākumiem un citiem mērķiem, bet 9,15 miljonus eiro novirza līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta 90 148 eiro novirzīti, lai nodrošinātu Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu digitalizācijas sākšanu, bet 48 891 eiro šo dokumentu pieņemšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā un speciālās lasītavas ierīkošanai.

No Finanšu ministrijas (FM) budžeta 273 721 eiro pārdalīti Ārlietu ministrijai nekustamā īpašuma Vašingtonā pārsegumu stiprināšanas darbiem, 98 925 eiro – izstāžu zāles “Arsenāls” būvprojekta izstrādes sākšanai. Tāpat no FM budžeta programmām 948 544 eiro novirzīti Rīgas Doma pamatu un pamatnes ekspertīzes darbiem, 165 401 eiro – Sv. Jēkaba katedrāles arheoloģijas izpētes un katedrāles torņa iekštelpu restaurācijai,

bet vēl 272 600 eiro – Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra pārbūvei.

No Labklājības ministrijas pamatbudžeta prognozētā līdzekļu atlikuma 475 000 eiro novirzīti 2019. gada FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanas licences iegādei, 360 000 eiro – 2019. gada FIM pasaules čempionāta motokrosā posma organizēšanas licences iegādei, bet vēl 200 000 eiro – 2019. gada FIM pasaules čempionāta spīdvejā posma organizēšanas licences iegādei un maksai par sacensību reģistrēšanu.

Nosaka atvieglotu valodas prasmju kārtību Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektoram un personālam. RJA likumā noteikts, ka augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā. Arī uz augstskolas personālu nav attiecināmas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Likumā nostiprināta norma, ka bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus var izstrādāt un aizstāvēt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, lai tiktu stingrāk kontrolēta preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšana internetā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Tāpat VID turpmāk varēs iegūt informāciju arī par personām, kuras, izmantojot pasta pakalpojumus, veic saimniecisko darbību.

Darbiniekiem nevarēs prasīt svešvalodas zināšanas, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Iepriekš bija iecerēts noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt tādu valodu prasmi, kuras nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Šādu normu bija iecerēts attiecināt uz valsts un pašvaldības institūcijām vai kapitālsabiedrībām. Galīgajā lasījumā vērtējot Darba likuma grozījumu projektu, deputāti šo normu izslēdza no likuma. Tāpat deputātu atbalstu neguva ierosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām ar uzturēšanās atļauju saziņai izmantot tikai valsts valodu.

Nosaka valdības pārraudzību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

Valdība pārraudzību pār iestādi veiks ar iekšlietu ministra starpniecību. Līdz šim Kontroles dienests atradās prokuratūras uzraudzībā. Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Ratificē konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu. Konvencija paredz tās dalībvalstu apņemšanos aizsargāt valstu teritorijās esošos muzejus no tādu kultūras vērtību iegūšanas, kas ir nelikumīgi izvestas, kā arī aizliegt no muzejiem vai valsts iestādēm nozagtu kultūras vērtību ievešanu. Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu un atdotu jebkuras kultūras vērtības, kas nozagtas un nelikumīgi ievestas, ja to lūdz šo vērtību izcelsmes valsts.

Finanšu stabilitātes stiprināšanai parlaments groza Kredītiestāžu likumu. Kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā nedrīkstēs tieši iesaistīt personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta), vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Lasīt citas ziņas
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
Politologs Rajevskis: Grevcova krieviski saka cūcības, latviski – atsauc pateikto 16
Galvā sašauts Putina patriots, kurš uzstājās ar nogalināta Ukrainas karavīra galvaskausu rokās
No augstu Kremļa amatpersonu nolaupīšanas līdz militārās tehnikas iznīcināšanai – Krievijā darbojas slepens Ukrainas bataljons
No augstu Kremļa amatpersonu nolaupīšanas līdz militārās tehnikas iznīcināšanai – Krievijā darbojas slepens Ukrainas bataljons
18:38
Lakstīgala un citi dabas simboli: šogad pirmo reizi tika izraudzīta gada gļotsēne, bet netika nominēta gada ģeovieta
18:33
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
17:54
Pirms došanās uz Kijivu ES amatpersonas saņēma ieteikumus, kā ģērbties. Bija krāsas, kuras viņiem neieteica izmantot apģērbā
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainā turpinās smagas kaujas par Bahmutu
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
VIDEO. Kamielis nāvējoši sakodis atpūtas parka sargu pēc tam, kad viņš iesitis dzīvniekam
“Skolotāji Latvijā vairāk pielāgojas skolēniem,” atzīst viens no Ukrainas kara bēgļiem, kurš vidusskolu pabeidza Latvijā
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
Nolemts. Nacionālboļševikam Benesam Aijo beidzot tiks atņemta Latvijas pilsonība 8
Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks 1
Augulis: Jauno Rīgas koncertzāli vajadzētu būvēt tā, lai tajā jau ir gatava bumbu patvertne
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena?
VIDEO. Elita Drāke atzīst – jau divus gadus neizmanto ne datoru, ne internetu, ne banku kartes
Lielas lietas no maziem kamoliņiem. Ko iesākt ar dziju atlikumiem?
VIDEO. “Viņiem paveicās. No dzīvokļa palikušas tikai sienas…” Aculiecinieku piedzīvotais Krievijas raķešu trieciena laikā Harkivas centrā
Levits: Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju lielais ES tirgus 5
Rīgā plaši glābēju spēki evakuē cilvēkus no sadūmotām telpām deviņstāvu mājā 5
Kozlovska: Mēs cīnāmies par saviem bērniem vai par nikotīna tirgotājiem un 10 miljoniem valsts budžetā?! “Tā ir asinsnauda!”
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
“Es netaisos nogalināt Zelenski,” Putins devis solījumu Izraēlas premjerministram
Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku! 5
Pēc pandēmijas gājieni uz kino bijuši populāri, pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu