Pirms 350 gadiem, 1666. gada 23. maijā, īpaši sasauktā Pareizticīgās baznīcas sinodē Maskavā protopopam jeb virspriesterim Abakumam (citā versijā – Avakums) tika uzlikts baznīcas lāsts un atņemts garīdznieka statuss.

Lasītākie

Cilvēki, kas tērē naudu šīm 5 lietām, nekad nekļūs bagāti

Veselam

Daudzi to dara katru rītu, pat nenojaušot risku: kardiologs nosauc 7 kļūdas, ko kategoriski nedrīkst darīt uzreiz pēc pamošanās

RAKSTA REDAKTORS

“Strādāju bez pusdienu pārtraukumiem,” Juris cerēja piektdien tikt uz ārsta vizīti, taču darbā viss pavērsās citādi

Lasīt citas ziņas

Šo brīdi uzskata par vecticībnieku, toreiz sauktu par raskoļņikiem, kustības sākumu. Abakums, kustības līderis un nesamierināmākais 17. gadsimta vidus Krievijas pareizticīgās baznīcas reformas pretinieks, krievu vecticībnieku vidū tiek godāts kā svētais moceklis, jo līdzīgi domubiedriem piedzīvoja represijas, trimdu, līdz beidzot 1681. gadā tika sadedzināts uz sārta. Latvijas vēsturē šiem notikumiem bija sava nozīme, jo cara vajātie raskoļņiki, nevēloties pieņemt Dieva pielūgšanas rituālu pēc jaunās modes, 17. gadsimta beigās sāka pamest dzimteni, tostarp ierodoties mūsdienu Latgalē. Tobrīd tā bija Polijas–Lietuvas valsts jeb Žečpospoļitas teritorija. Karos un sērgās izpostītajā Latgalē muižnieki savos valdījumos labprāt ļāva apmesties dziļi reliģiozajiem, dzīvē atturīgajiem, taču čaklajiem vecticībniekiem. Arī reiz slavenās Kuzņecova porcelāna fabrikas izveidotāji Rīgā bija vecticībnieku dzimta. Mūsdienu Latvijā ir vairāk nekā 7000 krievu vecticībnieku, bet viņu kolonijas ir izkaisītas visā pasaulē.