“Projekti, iedzīvotāju paraksti un kas vēl?” Mamma par savu naudu vēlas uzlabot pagalmu, bet atduras pret birokrātijas “mūri”
3
Daudzdzīvokļu māju pagalmi vasarā pilnīgi atdzīvojas – bērni spēlējas līdz pat tumsai, pavada tur visu brīvo laiku un bauda brīvdienas. Kāda māmiņa Latvijā saskārusies ar absurdu situāciju, mēģinot par saviem līdzekļiem labiekārtot kopīgo teritoriju. Viņas vēlme – pavisam vienkārša: uzstādīt smilšu kasti divgadīgajai meitiņai un citiem kaimiņu bērniem. Tomēr realitāte izrādījusies skarbāka, nekā cerēts.
Māmiņa sociālajos tīklos stāsta, ka dzīvo mājā, kurai ir savs pagalms, kurā šobrīd aktīvi spēlējas daudz bērnu. Tā kā pagalmā nekā daudz nav, viņa nolēmusi pati par savām finansēm uztaisīt smilšu kasti.
Tomēr izrādās, ka daudzdzīvokļu mājas pagalmā pat vismazākā labiekārtošana nav tik vienkārša – viņai paziņots, ka šādam solim ir nepieciešams gan oficiāls projekts, gan visu iedzīvotāju parakstīta piekrišana. “Jomajo, nopietni?” savā ierakstā neizpratni neslēpj sieviete.
Komentētāji diskusijā ātri vien piebalsoja, ka sistēma reizēm šķiet pārāk smagnēja: “Jā, tas viss ietu caur apsaimniekotāju – pats neko nevari darīt. Tāda sajūta, ka taisītos garāžu būvēt!”
Kamēr vieni šausminās par birokrātiju, citi dalās ar praktiskiem un radošiem padomiem, kā iepriecināt bērnus, oficiāli neko “nebūvējot” un tādējādi izvairoties no garajiem saskaņošanas gaiteņiem.
Kāds komentētājs iesaka viltīgu gājienu – nevis būvēt pastāvīgu konstrukciju, bet gan izmantot mobilos risinājumus:
“Apgājām šo problēmu, uzliekot uz ķieģeļiem mitruma izturīgo plātni un virsū pārvietojamu smilšu kasti. Pārnēsājamā ar vāku būtu tieši laikā. Piekasīties nav kur, jo nekas nav iebūvēts.”
Cits diskusijas dalībnieks piekrīt, ka nevajag sarežģīt dzīvi tur, kur tas nav nepieciešams: “Nevajag būvēt, vajag novietot kādu gatavu no ‘Depo’ un piebērt smiltīm. Tas ir pārvietojams objekts, ko tur projektēt!”
Tiesa, ne visi pagalma labiekārtošanas projekti vienmēr beidzas ar absolūtu idilli. Pieredzējušākie kaimiņi atgādina par praktisko pusi, kāpēc daudzviet smilšu kastes laika gaitā ir pazudušas. Izrādās, bez bērniem tās ļoti iecienījuši arī četrkājainie pagalma iemītnieki.
“Turpat kādreiz bija smilšukaste, pats tur nespēlējos, jo kaķiem bija lielā tualete,” ar smiekliem atceras kāds vīrietis. Tieši tāpēc komentētāji stingri rekomendē izvēlēties tikai tādas kastes, kuras naktī vai prombūtnes laikā ir stingri nosedzamas ar vāku.
Tāpat izskan viedoklis, ka kaimiņu piekrišana formā “Pagalmā būs smilšukaste, vai jums ir kas nopietns iebilstams?” būtu tikai loģiska, lai izvairītos no konfliktiem. Ne visi vienmēr priecājas par bērnu čalām tieši zem sava loga vai smiltīm, kas neizbēgami iznēsājas pa visu kāpņutelpu.
Jautājam Rīgas domei, kā vispareizāk rīkoties šajā situācijā.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošanai nav nepieciešams paskaidrojuma raksts, būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija. Tas attiecas, piemēram, uz soliņiem, celiņiem, vaļējām terasēm (kas nav saistītas ar ēku), medību torņiem līdz 10 metru augstumam, bērnu rotaļu ierīcēm, sporta aprīkojumu, atsevišķām laternām un apgaismes ķermeņiem, karogu mastiem līdz 12 m (ieskaitot), dārza kamīniem, ielu norāžu stabiem, laipām, brīvi stāvošām atkritumu tvertnēm, virszemes vai pazemes rezervuāriem ar ietilpību līdz 5 m³ (ja tie nav paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai), velosipēdu statīviem, žogiem, pirmās grupas sporta laukumiem (bez inženiertīkliem), kā arī kapavietas aprīkojumam, piemēram, kapavietā uzstādītām piemiņas zīmēm, pieminekļiem, soliņiem, apmalēm un sētām.
Šādos gadījumos būvniecības dokumentācija nav jāiesniedz un nav jāsaskaņo ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu, tomēr iecere ir jāsaskaņo ar zemesgabala vai būves īpašnieku (vai tiesisko valdītāju), komunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru tiesības vai intereses var tikt skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi.
Izņēmums ir gadījumi, ja atsevišķu labiekārtojuma elementu paredzēts izbūvēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, tad Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā jāiesniedz iesniegums brīvā formā ar lūgumu saskaņot konkrētā labiekārtojuma elementa izvietojumu un vizuālo risinājumu.
Vairāk informācijas par būvniecības prasībām un procesu Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta vietnē www.rdpad.lv.
