1888. gada 4. februārī. Dzimis Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibinātājs 1
Pirms 130 gadiem Smiltenes mācītājmuižā mācītāja ģimenē piedzima arhitekts, etnogrāfs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs Pauls Kundziņš.
Pirmskara Latvijā viņu uzskatīja par labāko ekspertu tautas arhitektūras un tās vēstures jautājumos. 1933. gadā Kundziņš aizstāvēja disertāciju par tematu “Dzīvojamā rija Latvijā”, par ko saņēma LU arhitektūras doktora grādu.
Kā arhitekts 20. – 30. gados projektējis Allažu, Ikšķiles, Ludzas un Viesītes baznīcas, vairākas skolas, sabiedriskās ēkas, arī izstāžu paviljonus un estrādes, tostarp 2000. gadā nodegušo Arkādijas parka estrādi. Viņa darbs ir piemineklis Neatkarības karā kritušajiem Cēsu centrā, tāpat pieminekļi kritušajiem Limbažos, Mazsalacā.
Pauls Kundziņš bija viens to tiem latviešu intelektuāļiem, kuri 1944. gada pavasarī parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu, pieprasot Latvijas valsts atjaunošanu.
Kara beigās arhitekts kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam pārcēlās uz Zviedriju, kur turpināja akadēmiski nodarboties ar tautas celtniecības jautājumiem.
1952. gadā Kundziņš devās uz Kanādu un arī tur pierādīja savu profesionālismu, strādājot arhitektu un inženieru birojos. Kanādā tapa viņa plašākais un pazīstamākais darbs “Latvju sēta” (1974).
Kopumā Kundziņš uzrakstījis ap 100 arhitektūrai veltītu zinātnisko rakstu un grāmatu.
