1922. gada 1. jūlijā. “Pietiekoši labi” telefonsakari ar Daugavpili 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Pasta un telegrāfa virsvalde iedibināja pastāvīgus telefonsakarus starp Rīgu un Daugavpili. “Trīs minūšu saruna ar Daugavpili (un otrādi) maksā 45 [Latvijas] rubļus,” ziņoja avīzes, sakaru kvalitāti raksturojot kā “pietiekoši labu”.
Jau 1922. gada sākumā darbojās tiešie telefona sakari ar Krustpili, Daugavpili un Zilupi. Tomēr telefona satiksme vēl ilgi bija jutīga pret ziemas sniegputeņiem un salu, kad vadi kļuva trausli un varēja arī pārtrūkt.
Daugavpils līnijas izveide saistījās ar satiksmes ministra Jāņa Pauļuka uzsākto pasta sakaru un telefona satiksmes sakārtošanu un izvēršanu provincē. Jūlija beigās Pauļuks preses pārstāvjiem norādīja, ka jaunu telefona līniju vilkšana 1922. gadā nav paredzēta, dodot priekšroku jau pastāvošo uzlabošanai un savienošanai “sevišķi Latgalē”.
“Satiksmes ministrs domājot ieviest telefona satiksmi pagastos, bet tas neesot iespējams bez pagastu pašvaldību piepalīdzības. Valdība ar mieru dot aparātus un vadus, bet pagastiem pašiem jāapgādā stabi un jāuzņemas ierīkošanas darbus,” par notikušo preses konferenci 29. jūlijā rakstīja “Sociāldemokrāts”.
“Ar to no ministrijas puses šinī lietā būs darīts viss iespējamais un tā cer, ka sabiedrība sapratīs ērtas satiksmes lielo nozīmi un neatteiksies no līdzdalības šinī cildenā darbā,” bija aizrādījis ministrs. 1922. gada jūlija beigās avīzes atzīmēja, ka “telefonu satiksme mums diezgan dzīva”.
Līniju kopgarums bija 31 000 km, pa tām ik dienu notika ap 1200 tālsarunu un 40 000 vietējo sarunu. Tobrīd Latvijā uz katriem 360 iedzīvotājiem bija viens telefons. Tas bija mazāk nekā Vācijā (uz 30 iedzīvotājiem) vai Somijā (uz 75 iedzīvotājiem), tomēr vairāk nekā Polijā (uz 428 iedzīvotājiem) vai Grieķijā (uz 3000 iedzīvotājiem).
