1939. gada 13. jūlijā. Albānijas karaļa sensacionālā vizīte Rīgā 0
Pirms 80 gadiem Rīgā īsi pirms pusnakts ar ātrvilcienu no Varšavas ieradās Albānijas karalis Ahmeds Cogu I, īstajā vārdā Ahmeds Muhtars Bejs Cogolli (1895–1961) kopā ar ģimeni un pavadošajām personām.
Cogu Eiropā bija pazīstama “smalko aprindu” persona, turklāt 1939. gada pavasarī – vasarā par viņu daudz rakstīja, jo minētā gada aprīlī Albāniju bija okupējusi Itālija. Albāņu valdnieks ceļoja caur Eiropu kā bēglis un reizē trimdas valdība.
Latvijā Albānijas monarhs pavadīja dažas dienas. Viņa ierašanās izsauca sensāciju – Daugavpils stacijā, kur vilciens ar karali bija piestājis vispirms, pūlis uz perona spietoja jau kādu stundu iepriekš. Līdzīgas ainas varēja vērot Skrīveros un Ogrē.
Publiku eksotiskajos viesos interesēja pilnīgi viss – kā karalis, karaliene, viņu bērni un radi izskatās, ko ēd, kā ģērbjas, kā sarunājas, ko apmeklē, cik lielu dzeramnaudu dod, cik liela ir viņu bagāža un kas tajā slēpjas.
Latvijas galvaspilsētā Cogu ģimene apmetās policistu ielenktajā “Pēterburgas” viesnīcā pie Rīgas pils (vēl prestižākā “Roma” nosaukuma politiskās pieskaņas dēļ tika noraidīta).
Latvijā, gaidīdams kuģojumam uz Stokholmu labvēlīgāku laiku, Albānijas karalis apskatīja Rīgu, apciemoja Jūrmalu, Ķemerus, Siguldu.
Ahmeds Cogu I runāja vāciski, angliski un franciski, taču pret presi izturējās atturīgi. Galvenā, kas uzturēja sakarus ar žurnālistiem, bija viņa dzīvesbiedre, ASV pilsone Džeraldīne, kuru visi atzina par elegantu sievieti.
Prom no Rīgas albāņu monarha svīta devās 18. jūlija rītā. Latvijas augstākās amatpersonas ar karali trimdinieku tā arī netikās.
Atlikušo mūžu Ahmeds Cogu I pavadīja trimdā Francijā, Lielbritānijā, Ēģiptē un dzimtenē, kura pēc kara nonāca komunistu rokās, vairs neatgriezās.
