1982. gada 24. maijā. Pārtika padomju pilsoņiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 40 gadiem PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas plēnumā Maskavā tika pieņemta PSRS pastāvēšanas pēdējā desmitgadē lozungu līmenī bieži piesauktā “Pārtikas programma”, kuras uzdevums bija tikt galā ar Padomju Savienībā jau par hronisku kļuvušo pārtikas preču deficītu. Vispirms jau tas skāra gaļas un piena produktus, kuru dēļ veikalos allaž bija rindas.
Faktiski tā bija publiska atzīšanās, ka valsts, kas sevi uzskatīja par “progresīvāko pasaulē”, nespēj pabarot pati savus pilsoņus. Turklāt šis nebija pirmais mēģinājums deklaratīvā līmenī stimulēt produktu ražošanu. Tādi bija arī agrāk, taču tiem trūka efekta, jo kļūda bija pašā valsts iekārtā un “attīstītā sociālisma” saimniekošanas specifikā, tehnoloģiju atpalicībā.
Nepietika izaudzēt ražu – to vajadzēja arī racionāli novākt, saglabāt un pārstrādāt, lopus vajadzēja kopt un barot, bet ar šīm lietām padomju valstī bija lielas grūtības. Piemēram, ja 70. gados PSRS ārzemēs iepirka ap 7 miljonus tonnu labības gadā, tad 1982. gadā jau 45 miljonus tonnu.
1981. gadā PSRS bija kļuvusi par lielāko gaļas importētāju pasaulē – tai vajadzēja miljonu tonnu gadā. Uzskata, ka Pārtikas programmai, kuras galvenais virzītājs esot bijis nākamais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, piemitis ne tikai saimniecisks raksturs. Proti, Kremlī labi atcerējās sliktās pārtikas apgādes dēļ uzliesmojušo strādnieku dumpi 1962. gadā Novočerkaskā, ko nācās apspiest ar ieročiem.
Stihiskie iedzīvotāju protesti epizodiski notika arī citās pilsētās, tādēļ padomju pilsoņu pabarošanai vajadzēja nodrošināt PSRS iekšējo stabilitāti.
