Kāpēc tas tik svarīgi? 1
Patiesība ir jānoskaidro, uzsver L.Stoligvo. Jo atkarībā no iemesla ārsts izmantos vienu vaiotru, vai trešo ārstēšanas stratēģiju.Sākumā būtu adekvāti jāārstē ķermeniskās slimības, un tikai pēc tam, ja sūdzības saglabājas, varam sacīt, ka paralēli ir arī neiroze, un ārstēt to. Vai arī, piemēram, cilvēkam ar veģetatīvās distonijas sindromu ir nevis neiroze, bet slēpta depresija ar veģetatīvomasku. Tad ārstēšana atšķirsies.
Kādreiz, domājot, ka ir vienkārši veģetatīvādistonija, aiz tās var slēpties ļotinopietnas ķermeniskas kaites. Piemēram,ir tāds virsnieru serdes vai simpātiskāsnervu sistēmas gangliju audzējsfeohromocitoma, kurš asinīs periodiski izmet milzīgu hormonu adrenalīna un noradrenalīna daudzumu, un cilvēkamu znāk panikas lēkmes. Viņam pēkšņipaaugstinās asinsspiediens, sāp galva,paātrinās sirdsdarbība, svīšana. Lēkmes ilgst no dažām minūtēm līdzdaudzām stundām. Ja ārsts aizdomājas par audzēja varbūtību, to var noskaidrot, veicot vienu asins analīzi.Feohromocitomu ārstē ķirurģiski un ar zālēm, un, ja audzējs nav ielaists,cilvēks pilnībā izveseļojas.
Ja pacientam ir ļoti izteiktas veģetatīvāssistēmas traucējumu izpausmes,viņam būtu jāvēršas nevis pieģimenes ārsta vai neirologa, bet piepsihiatra, kurš labāk pārzina visas šīsnianses. Ja būs nepieciešams, psihiatrsviņu aizsūtīs arī pie citiem speciālistiem– pie endokrinologa, neirologa,kardiologa, lai izmeklē, vai nav kādasķermeniskas problēmas. Un tikai tad,kad būs izslēgtas citas saslimšanas vaiarī ķermeniskai slimībai tiks nozīmēta adekvāta ārstēšana, psihiatrs noformulēs diagnozi un izveidos pareizu ārstēšanas shēmu.
Kas izsit no līdzsvara?
1.Visas vīrusu vai baktēriju radītas akūtas un hroniskas slimības.Tātad ir kāds infekcijas perēklis – tur notiek cīņa starp organismu un infekciju, izdalās dažādas aktīvasvielas, un tās ietekmē arī veģetatīvo centrus. Turklāt dažām vīrusinfekcijām var būt arī tā dēvētais prodromālais periods. Dienu, līdz dažām stundām,pirms infekcijas pirmo pazīmju parādīšanās mēdz būt gan vājums,gan karstuma viļņi, gan reibonis, gann elabums, un tikai pēc tam paaugstinās temperatūra.
Tāpat pēc pārslimotām nopietnām infekcijām – pēcsmaga plaušu karsoņa, meningīta –,arī pēc lielām operācijām līdz pat pusotra mmēnesim var ilgt astēnija – nogurums,nespēja koncentrēties, veģetatīvas nestabilitātes posms. Cilvēks pēkšņi nosvīst slapjš, sirds dauzās, un viņš nodomā, ka ir veģetatīvā distonija.Bet ir astēnija, un tā pāriet.
2. Veģetatīvos simptomusprovocē galvas traumas, asinsizplūdumi,galvas operācijas.
3. Riskanti ir visi hormonālāssistēmas pārkārtošanāsposmi. Pusaudžu periods, dažām sievietēm grūtniecības laiks, dzemdības un pēcdzemdību laiks un,protams, laiks pirms menopauzes un menopauze. Sievietēm diezgan bieži veģetatīva rakstura sūdzības parādās ap četrdesmit gadu vecumu. Dzimumhormonu līmenis tadvēl ir normāls, tomēr organisms gatavojas lielajām pārmaiņām un sievietēm pirmoreiz dzīvē parādās gan veģetatīvās distonijas sindroms,gan lielāka trauksmainība. Tad psihiatrs,ja nekādu ķermenisku iemeslu sliktajai pašsajūtai neatrod, meklē ģeneralizēto trauksmi vai maskēto depresiju. Tiek izrakstīti antidepresanti,un, ja tie palīdz, tas nozīmē, ka ir trāpīts desmitniekā.
4.Alkohola pārmērīga lietošana. Veģetatīvos centrus kairina nevis etilspirts, bet gan etilspirta noārdīšanās produkti, tādēvētais acetaldehīds, un tad var izpausties veģetatīvās disfunkcijas sindroms ar sirds dauzīšanos, nemierīgumu,reiboņiem, karstuma un aukstuma viļņiem, ar nelabumu, līdzpat panikas lēkmēm – apmēram no četrām līdz divpadsmit stundām pēc pēdējās izdzertās alkohola devas.
5. Pārmērīga smēķēšana,arī tā var izprovocēt veģetatīvo nestabilitāti.
6.Pārmērīga kofeīna lietošana.Pārmērīgums šajā gadījumāir ļoti nosacīts jēdziens. Ir cilvēki arvājākiem veģetatīvajiem centriem,kuri tendēti stiprāk reaģēt pat uzmazām kofeīna devām. Var būt arītā, ka cilvēks dzēris kafiju gadiem untad sāk pamanīt, ka pēc kafijas vairsnav labi. Tad jāpārtrauc to lietot. Arīno stipras melnās un zaļās tējas būtujāatturas, jo tās satur kofeīnu.
7.Ilgstošs bezmiegsprovocē veģetatīvo nestabilitāti.
8.Pārtrenēšanās, pārmērīgafiziskā slodze. Cilvēkiem,kam ir diezgan jutīgi veģetatīviecentri, galvas smadzeņu struktūrasreaģē arī uz pienskābi, kas izdalāsmuskuļu pārtrenēšanas laikā. Viņiempēc sportiskajām aktivitātēm var parādītiesne tikai slikta pašsajūta, betarī panikas lēkmes. Tāpēc vienmērjāņem vērā: sporto bez pārmērībām!Tas nenozīmē, ka aizliegts trenēties.Nē, nedrīkst atteikties no fiziskāmaktivitātēm. Ja cilvēks regulāri, bezgariem pārtraukumiem, vienādā režīmā,ar vienādu slodzi trenējas, beigubeigās organisms pielāgojas un pēctam sliktuma vairs nav.
