Cistīts un citas urīnceļu infekcijas: vai vienmēr palīdzēs dzērvenes? 0
Ja pēkšņi bieži jāskrien uz tualeti un ir dedzinoša sajūta urinējot, pirmā doma – tas ir cistīts, tātad steidzami jāķeras pie dzērveņu terapijas! Šādi gadījumi nav retums tieši peldēšanas sezonas laikā. Kāpēc tā? Un ja nu tomēr tā ir cita kaite? Trīs ekspertes sniedz padomu, kā šādos gadījumos rīkoties būtu vispareizāk.
Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Aura” ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdību un ginekoloģijas katedras asistente Olga Plisko atzīst, ka ideja par kārtīgu dzērveņu devu nav slikta, tomēr simptomi un to iemesli ir nopietni jāizpēta un jāizvērtē.
Patiešām – cistīts!
“Cistīts jeb urīnpūšļa gļotādas iekaisums ir izplatīta slimība. Visbiežāk cistīts piemeklē sievietes, dažreiz saslimst arī vīrieši. Nepieciešamība bieži apmeklēt tualeti un dedzinošās sāpes urinējot ir nogurdinoši simptomi, kas rada daudz neērtību. Smagākos gadījumos paaugstinās temperatūra, ir drudzis, urīnā parādās duļķes vai asinis piejaukums,” skaidro ārste un uzsver, ka tas viss var liecināt gan par cistītu, gan citu uroģenitālu infekciju, tāpēc noteikti jāapmeklē ginekologs vai urologs (vīriešiem), taču vispirms var doties pie sava ģimenes ārsta.
“Peldēšanās aukstā ūdenī vai sēdēšana uz akmens cistītu neizraisa. Zema temperatūra var tikai provocēt saslimšanu, kā cēlonis ir urīnpūslī iekļuvušās baktērijas. Visbiežāk tā ir zarnu baktērija Escherichia coli, kas parasti dzīvo gandrīz katra cilvēka taisnajā zarnā. Caur urīnizvadkanālu nonākot urīnpūslī, baktērijas pieķeras tā gļotādai un rodas iekaisums, nereti – patiešām smags,” skaidro Olga Plisko.
Sievietēm urīnizvadkanāls ir īss, tādēļ ir tik svarīgi ievērot personīgo higiēnu. Pretēja gadījumā apstākļos, kad nepietiekami funkcionē imūnsistēma vai ir kāda hroniska slimība, piemēram, diabēts, vai ir ļoti aktīva dzimumdzīve, partnera maiņa, grūtniecības laikā, kā arī tādēļ, ka ir kāda iedzimta īpatnība, cistīta attīstības iespējamība palielinās pat vairākas reizes. Arī ciešas apakšveļas, īpaši, izgatavotas no sintētiska materiāla, valkāšana ir riska faktors. Cistītu var provocēt arī, piemēram, uzturēšanās mitrā peldkostīmā pēc peldes, jo tad ir labvēlīga vide, lai vairotos slimību izraisošas baktērijas.
Simptomi un diagnoze
Olga Plisko uzsver: “Ja ir cistītam līdzīgi simptomi, iesaku pierakstīties pie ārsta. Gļotaini izdalījumi no dzimumorgāniem, bieža, sāpīga urinēšana, sāpes un dedzināšana urīnizvadkanālā, sāpes dzimumakta laikā, ārējo dzimumorgānu nieze un diskomforts var būt dažādu slimību, tostarp seksuāli transmisīvas infekcijas simptomi. Visbiežāk sastopamās diagnozes ar šādiem un līdzīgiem simptomiem ir trihomoniāze, uroģenitālā hlamidioze, Mycoplasma genitalium izraisīta infekcija un gonoreja. Katrai no šīm slimībām (arī cistītam) svarīga atbilstoša ārstēšana, pretējā gadījumā pastāv risks iegūt hroniskas problēmas, ar ko būs jācīnās ilgi. Hronisks cistīts var izplatīties uz augšējiem urīnceļiem un izraisīt nieru iekaisumu jeb pielonefrītu, sfinktera disfunkciju ar pastāvīgu nekontrolētu urinēšanu un citas veselības likstas.”
Ļoti sāp! Ko iesākt?
Ja ir aizdomas par cistītu, pirms izdodas nokļūt pie ārsta, var doties uz aptieku un iegādāties bezrecepšu augu izcelsmes preparātus, arī noteikti lietot daudz ūdens. Var pagatavot kumelīšu vai miltenes tēju, dzērveņu sulu (ar minimāli pievienotu cukuru).
“Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre atzīst: “Kad sievietes (un arī vīrieši) vēršas aptiekā ar sūdzībām, kas var liecināt par urīnpūšļa iekaisumu, parasti papildu iztaujājam par simptomiem un piedāvājam augu izcelsmes preparātus, kam piemīt pretiekaisuma, antiseptiska un viegla diurētiska iedarbība. Var palīdzēt, piemēram, bez receptes iegādājama augu pasta ar specifisku garšu un smaržu, kas satur zeltslotiņas, kosas, kviešu dīgstu, sīpolu mizas, bērzu lapas, lupstāju, pētersīļus, grieķu sierāboliņa sēklas, salvijas eļļu, piparmētru, priežu un apelsīnu eļļu. Pieaugušajiem ieteicams vienu tējkaroti pastas izšķīdināt pus krūzē silta ūdens un lietot 3-4 reizes dienā pēc ēšanas. Tagad pasta ir pieejama arī kapsulu veidā, kas ievērojami atvieglo lietošanu, ja pastas garša šķiet nepatīkama.
Dažiem labāk der kompleksais augu izcelsmes preparāts, kas satur, piemēram, lupstāja sakni, rozmarīna lapas. Iesakāmi ir dzērveņu ekstrakta preparāti – šīs ogas satur vielas, kas neļauj baktērijām pieķerties urīnpūšļa sieniņām, tāpēc tie ir piemēroti arī hroniska cistīta profilaksei.
Var palīdzēt ārstniecības augi – miltene, kumelītes, brūkleņu lapas, asinszāle, pētersīļi. Ja ir stipras sāpes, var lietot bezrecepšu pretiekaisuma līdzekli, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu.
Sievietēm dažreiz ir iesakāmas antiseptiskas maksts svecītes, kas palīdz cīnīties pret dažādiem patogēniem mikroorganismiem – baktērijām, vīrusiem, sēnītēm. Cistīta gadījumā var lietot maksts svecītes ar hlorheksidīnu un citām sastāvdaļām, kam ir pretmikrobu iedarbība. Šīs zāles nozīmē ārsts uroģenitālās sistēmas infekcijas un iekaisuma slimību gadījumā.”
Kāpēc ir svarīgas analīzes?
“Lai sekmīgi ārstētu cistītu vai citu uroģenitālu infekciju, ārstam ir svarīgi zināt, kas tieši to izraisīja. Ja slimības cēlonis ir hroniska maksts infekcija vai uztriepes izmeklējumā atklāti maksts mikrofloras traucējumi, tikai cistīta ārstēšana, visticamāk, dos īslaicīgu rezultātu. Vienlaikus nepieciešams ārstēt dzimumorgānu infekciju un pēc tam izrakstīt zāles, kas normalizē maksts mikrofloru. Papildu jāgādā par imūnsistēmas normālu darbību, iespējams, nepieciešams vitamīnu kurss,” saka ārste.
Slimības diagnosticēšanai jāveic urīna analīze un, apmeklējot ginekologu, jāņem maksts uztriepe. Nereti ar to pietiek, lai uzsāktu efektīvu ārstēšanu.
“Centrālās laboratorijas” vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte norāda: “Ja ir aizdomas par cistītu, svarīga gan urīna, gan asins analīze. Urīnā jāpārbauda olbaltumvielu, glikozes daudzums, skābuma līmenis, blīvums un citi rādītāji, savukārt asinīs – leikocītu, eritrocītu, C-reaktīvā proteīna rādītāji. Analīzi var veikt gan ar ārsta nosūtījumu, gan bez tā.”
Jana Osīte uzskata, ka informatīvs ir urīna uzsējums, kas atklāj cistītu izraisošās infekcijas veidu, kā arī tās jutību pret antibiotikām – tas ir svarīgi, lai izvēlētos terapiju ar konkrētajā gadījumā efektīvākajiem medikamentiem.
“Gan asins, gan urīna analīzes jānodod no rīta tukšā dūšā. Pat vispārēja urīna analīze sniegs priekšstatu par leikocītu, baktēriju skaitu – to palielināts daudzums norāda uz smagu iekaisumu,” saka laboratorijas ārste un seksuāli aktīvus cilvēkus mudina veikt arī uztriepju analīzes seksuāli transmisīvu infekciju, piemēram, hlamīdiju, gonokoku, trihomonādes noteikšanai, jo šos patogēnus nevar atklāt parastā urīna uzsējumā.
Secinājums – ne vienmēr tas, kas šķiet cistīts, tāds patiešām ir. Veselībai jāpievērš lielāka uzmanība un, ja rodas nepatīkami simptomi, noteikti jāsazinās ar ārstu vai pirmais padoms jālūdz savam farmaceitam.
