uzturēšanu labā formā, taču tikpat svarīgi ir savlaicīgi profilaktiski rūpēties arī par savu mentālo veselību. Pasaules psihiskās veselības dienā speciālisti atgādina, kā laikus ieraudzīt signālus, kas liecina par mentālās veselības problēmām, un kā īstenot mentālās veselības profilaksi ikdienā. 

Lasītākie

“Atvēra priekšējās durvis un izmeta pusaudžus no autobusa!” Cilvēki atzīst, ka vairs nejūtas droši sabiedriskajā transportā 22

Kokteilis

Četri zīlnieki izteica vienu un to pašu biedējošo prognozi par 2025. gada beigām

“Kauns!” Pasažiere neizpratnē, kāpēc sabiedriskajā transportā skan radio krievu valodā; “Rīgas satiksmes” komentārs viņu vēl vairāk sadusmo

Lasīt citas ziņas

“Galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi sargāt savu mentālo veselību, ir nesaraujamā saikne starp psihisko un fizisko stāvokli. Zināms, ka ilgstošs stress vai trauksme var provocēt gremošanas sistēmas, sirds un asinsvadu, arī endokrīnās sistēmas slimību attīstību, vājina imunitāti, var pastiprināt citu slimību norisi,” norāda klīniskā un veselības psiholoģe “Veselības centru apvienībā” (VCA) un “Nacionālajā psihiskās veselības centrā” Jekaterina Vintere. 

“Mentālā veselība nenozīmē nekad neizjust trauksmi, nomāktību vai ko citu negatīvu. Mentāla veselība nozīmē spēju to visu pārvarēt. Ja pasliktinās spēja tikt galā ar ikdienas pienākumiem dažādās dzīves jomās un cilvēks izjūt spēcīgas, ilgstošas ​​emocionālas ciešanas, skaidrs, ka ar mentālo veselību ir problēma,” norāda psiholoģe. 

Romāns Meļņiks: Reformas nenovēršamas. Mēģināsim gūt labumu no tā vai vien “baudīsim” pātagu cirtienus?

VIDEO. “Nezinu gan, vai esmu “par”. ” Uģis Kuģa sieva izbrīnīta par vīra noteikumiem, ko viņš uzstādījis Lindas trenerim

Īsta vai mākslīgi radīta? Bauskas novada pašvaldības policija skaidro nošauto suņu bildes autentiskumu

Kas liecina par to, ka ar mentālo veselību nav labi

Psiholoģe Jekaterina Vintere aicina pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par mentālās veselības sarežģījumiem, uzsverot: “Ja domājat, ka kāda no tām attiecas uz jums vai tuvinieku, noteikti ir svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu un, visticamāk, doties speciālista – neirologa, psihiatra vai klīniskā psihologa.” 

• Miega traucējumi – miegs ir ilgāks vai ievērojami īsāks nekā parasti, grūtības aizmigt un citi traucējumi.
• Ķermeņa svara pieaugums vai zudums bez diētas un lielākas fiziskās slodzes, apetītes trūkums.
• Veselības traucējumi, piemēram, galvassāpes, hroniskas sāpes, vēdera izejas traucējumi, ko neizskaidro izmeklējumi. 
• Emociju kontroles zudums (piemēram, dusmas, balss pacelšana), garastāvokļa svārstības (pēkšņa grūtsirdība, skumjas, agresija). 
• Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums. 
• Nespēja veikt ikdienas pienākumus, koncentrēties patīkamām nodarbēm.
• Bezjēdzības, bezpalīdzības izjūta.
• Atmiņas problēmas, īpaši, īslaicīgās atmiņas pasliktināšanās.
• Izolēšanās, izvairīšanās no sociālām aktivitātēm. Nevēlēšanās tikties ar draugiem, radiem, iziet sabiedriskās vietās.
• Pastiprināta atkarību izraisošo vielu lietošana. 
• Uzmācīgas domas, satraukums, bažas. 
• Domas vai rīcība, kas vērstas uz kaitējuma nodarīšanu sev un citiem.

Mentālās veselības anatomija: ko atklāj analīzes

“Gana bieži pie psihiskā līdzsvara zuduma ir vainojamas fiziskās veselības problēmas. Tās ļauj pamanīt dažas vienkāršas analīzes,” norāda laboratorijas ārste Jana Osīte, SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.

“Izplatīts koncentrēšanās grūtību, atmiņas traucējumu un enerģijas trūkuma cēlonis ir mazasinība jeb anēmija, ko palīdz atklāt pilna asins aina, feritīna un B12 vitamīna analīzes. Mentālajai veselībai nozīmīgs ir arī optimāls D vitamīna un folskābes līmenis asinīs. Nereti depresīvs noskaņojums ir vairogdziedzera darbības traucējumu sekas. Par tām ļauj spriest vairogdziedzera hormonu TSH un brīvā T4  analīzes. Tāpat nervu sistēmas veselībai ļoti svarīga ir arī pareiza vielmaiņas darbība, ko var novērtēt, nosakot cukura (glikozes) un holesterīna līmeni asinīs,” skaidro Jana Osīte, piebilstot, ka regulāras un savlaicīgas analīzes palīdz ne tikai laikus atklāt slimības, bet arī novērst emocionālas problēmas. “Kad ķermenis darbojas harmoniski, arī prāts jūtas drošāk.” 

Mentālās veselības profilakse. Ko iesākt? 

Psiholoģe atgādina – organisms ir gudrs, daudzas reizes dienā tas cenšas brīdināt un pasargāt, tādēļ ir svarīgi ieklausīties šajos signālos. Būtiski ir ļaut sev just un izdzīvot emocijas, paturot prātā, ka to apspiešana var būt kaitīga veselībai. Jūtu un emociju ignorēšana var radīt nopietnas sekas – dzīves jēgas zaudēšanu, motivācijas trūkumu, apātiju, depresiju. “Vispirms ir svarīgi saprast savas emocionālās vajadzības, apzināties, kas ir vajadzīgs laimes izjūtai un ko vari darīt, lai emocionālās vajadzības apmierinātu. Kad tas izdarīts, konsekventi jāķeras pie rīcības,” saka Jekaterina Vintere.

Psiholoģe sniedz vairākus citus padomus, kas var palīdzēt ikdienā:  

• Labs veids, kā “iztīrīt un sakārtot galvu”, ir bieži vien ātri un nepārtraukti skrejošo vai uzmācīgo domu pierakstīšana. Tā var dot smadzenēm iespēju atbrīvoties no neproduktīvas raizēšanās.
• Būtiski ir apzināties, saprast un definēt visas savas vajadzības. Kas tev šobrīd ir nepieciešams – atpūta, saruna ar draugu, pastaiga vienatnē?  Pārslēdz uzmanību no tā, ko dari un kas nogurdina, uz kaut ko patīkamāku kaut uz brīdi! 
• Par to, cik svarīgi ir katrā diena rast mazus priekus, šķiet, dzirdējis ikviens. Savā iknedēļas rutīnā jārada pietiekami daudz iemeslu laimes sajūtai, lai tā būtu kā veselīga atbalsta aptieciņa noturībai pret stresu un dažādām ne tik vēlamām dzīves norisēm. Arī fizisks kontakts ar mīļiem cilvēkiem var sniegt neatsveramas pozitīvās emocijas, tādēļ apskaujies biežāk! 
• Visā ir svarīgi rast līdzsvaru. Pierādīts, ka lielākā daļa cilvēku jūtas labāk pēc pusstundas vienatnē, tādēļ nevajadzētu liegt sev arī šādus brīžus – pabūt ar sevi un ieklausīties sevī.
• Labu efektu mentālās veselības profilaksē var dot patīkami rituāli, piemēram, darbdienas vai darba nedēļas noslēgumam. Īpašs rituāls, ko piekopsi regulāri, signalizēs smadzenēm, ka ir laiks domāt par ko citu.
• Daudziem palīdzošas ir elpošanas un apzinātības prakses – metodes, kas palīdz nomierināt prātu.
• Visbeidzot – liela loma mentālās veselības uzturēšanā ir attiecībām ar partneri, ģimeni, draugiem, darba kolēģiem. Jo tās veselīgākas, jo lielāks labums gan mentālajai, gan fiziskajai veselībai. 

Kas vēl var palīdzēt?

„Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva novērojusi, ka cilvēki bieži aptiekā jautā līdzekļus miega kvalitātes uzlabošanai, stresa mazināšanai, un šie simptomi, kā skaidro psiholoģe, liecina par iespējamu mentālās veselības problēmu un prasa nekavējoties rīkoties, lai stāvoklis nepasliktinātos. “Arī farmaceits var būt tas veselības aprūpes speciālists, kurš farmaceitiskās konsultēšanas laikā, pamanot stāvokļa nopietnību, var mudināt doties pie ārsta. Varbūt trūkst magnija, B grupas vitamīnu, kas nepieciešami nervu sistēmas darbībai. Jāņem vērā, ka organismam ir grūti tikt galā ar ikdienas stresu, ja tam trūkst kādu mikroelementu vai vitamīnu. Palīdzoši var būt arī līdzekļi, kas veidoti uz augu bāzes un paredzēti nervu sistēmas darbības normalizēšanai. Miega traucējumu mazināšanai vispirms jāķeras pie miega higiēnas. Ja ar to nebūs līdzēts, farmaceits var konsultēt par bezrecepšu preparātiem, kas paredzēti miega kvalitātes uzlabošanai,” saka farmaceite. 

Psiholoģe Jekaterina Vintere piebilst: “Ja tomēr neizdodas uzturēt mentālo veselību pietiekami apmierinošā formā, svarīgi meklēt speciālista palīdzību un problēmu neielaist.”