Neatkarīgi, vai nieze ir no odu, dunduru koduma, vējbakām vai hroniskas ādas problēmas, piemēram, ekzēmas, jebkāds atvieglojums no kasīšanās, kaut sākumā patīkams, būs īslaicīgs. Turklāt bieža un intensīva niezošās vietas kasīšana var vēl vairāk sakairināt ādu un paildzināt atveseļošanos, atzīst “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.  

Lasītākie

Kokteilis

Renāra Kaupera ģimenē gaidāms mazulis! 25

“Izlemts ķīmijterapiju tomēr neveikt…” Vitālija meita ļoti lūdz sabiedrības atbalstu tēta cīņai ar audzēju

Vēsture atkārtojas: Eiropā strauji izplatās vīruss, pret kuru medicīna pagaidām ir bezspēcīga 6

Lasīt citas ziņas

“Kad niez, tad jākasās,” mēdza sacīt mūsu vecvecāki, ar šo izteicienu domājot nespēju būt pacietīgam. Taču, ja runājam par ādu, šis padoms var nebūt labākais un pareizākais.

Kas ir nieze? 

Vispirms mazliet sīkāk par niezi, jo tā savā ziņā ir unikāla. Proti, muskuļi, locītavas un orgāni var sāpēt. Savukārt āda ir vienīgais orgāns, kas var just gan sāpes, gan niezi.

Mājas

Kas ir Alfa paaudze un kāda būs viņu nākotne?

Donalds Tramps nosaka jaunu ultimātu Krievijai un dod 10 dienas pamiera līguma noslēgšanai ar Ukrainu, pretējā gadījumā draud jauni, spēcīgi sankciju soļi

Mājas

Vecais labais vai jaunais spožais? Iedzīvotāji dalās pieredzē par dzīvokļa iegādi Latvijā

“Niezi var izraisīt ārējie faktori, piemēram, nātru dzēliens, oda kodums vai latvāņa kairinošais pieskāriens, kā arī iekšēji procesi, piemēram, psoriāze, alerģiska reakcija vai sēnīšu infekcija,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane, kurai bieži nākas konsultēt pacientus par to, kā tikt galā ar niezi. Lai gan šī problēma var parādīties jebkurā gadalaikā, vasarā tā mēdz būt īpaši izteikta, speciāliste skaidro, ka to veicina biežāki kukaiņu kodumi, saskarsme ar kairinošiem augiem, piemēram, nātrēm vai latvāņiem, kas var izraisīt kontaktdermatītu, kā arī cilvēks vairāk svīst, un tas var pastiprināt kairinājumu, īpaši cilvēkiem ar jutīgu vai alerģijām tendētu ādu, kā arī svīšana rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu infekciju attīstībai.

Kāpēc kasīšanas nelīdz? 

Lai gan niezošās vietas pakasīšana sākumā rada īslaicīgu atvieglojumu, taču vienlaikus kairina ādu un izraisa tajā mikroskopiskas brūces, kairinājumu un pat iekaisumu. Fizioloģiski nervu šūnas šo kasīšanu uztver kā vieglas sāpes, tālāk nosūtot šos impulsus uz smadzenēm, kur šie sāpju signāli tiek interpretēti, savukārt tas nomāc niezes sajūtu un uz brīdi šķiet, ka nieze pāriet. Tas var likt justies labāk tajā brīdī, taču, kā vēsta aptaujas, katrs piektais cilvēks apgalvo, ka, kasot vienu vietu, niezēt sāk citur. Rodas tā saucamā niezes izplatīšanās parādība, kad kasa vienā vietā, tas liek niezēt citai. 

Sakasītā ādas zona rezultātā sāk sāpēt, savukārt kasīšanas nodarītās sāpes rosina ķīmiskās vielas serotonīna izdalīšanos, lai mazinātu sāpes, bet serotonīns aktivē noteiktus receptorus, kas ir saistīti ar niezi, veidojot apburto loku, tādējādi niezes sajūta var pastiprināties.

Tāpēc, jo vairāk mēs kasāmies, jo vairāk niez, un, jo vairāk niez, jo vairāk kasāmies. Šo ciklu var būt grūti pārtraukt, it īpaši, ja nieze ir hroniska vai ļoti intensīva. Laika gaitā var attīstīties neirodermatīts, kas ir hronisks ādas stāvoklis, kad āda kļūst sabiezējusi, iekaisusi un īpaši jutīga pret niezi.

Ne visas niezes ir vienādas – var šķist vienkāršs simptoms, taču tās  cēloņi un izjūtas var ļoti atšķirties

• Daudzas niezes veidojas organismam reaģējot uz alergēniem, piemēram, ziedputekšņiem, riekstiem un citiem, šādā gadījumā imūnsistēma izdala ķīmisku vielu, ko sauc par histamīnu, kas rada niezi, pietūkumu vai izsitumus. 
• Dažkārt nieze rodas niezes nervu sistēmas bojājumu dēļ, piemēram, pēc jostas rozes, insulta vai nervu kompresijas. Šādos gadījumos niezi bieži pavada nejutīgums, tirpšana vai durstoša sajūta.
• Nieze, ko izraisa psoriāze, var šķist vairāk kā dedzinoša vai kņudoša sajūta. Pacienti to mēdz salīdzināt ar skudru dzēlieniem, turklāt, nevis dažu skudru, bet vesela bara, tā mēdz būt mokoši intensīva.
• Nieze var būt arī autoimūnu slimību (piemēram, aknu vai nieru mazspējas, celiakijas) simptoms.
• Noteikti medikamenti (piemēram, opioīdi, daži asinsspiediena un pretvēža līdzekļi, dažas antibiotikas) var izraisīt niezi kā blakusparādību, pat bez redzamiem ādas apsārtumiem vai izsitumiem. Lai kāds arī būtu iemesls, pārmērīga kasīšanās var kaitēt. 

Tas var izraisīt skrāpējumus, iekaisīgas brūces, infekcijas un rētas. Turklāt mokoša un ilgstoša nieze var kļūt par nopietnu psiholoģisku slogu. Tā var saasināt trauksmi un stresu, cenšanās nekasīties publiskā vietā var sagādāt ciešanas. Tāpat sakasīta āda piesaista nevēlamu apkārtējo uzmanību. 

Kā nekasīties? Farmaceites padomi

1. Neatkarīgi no tā, vai niezi izraisa vilnas džemperis, karsta istaba, tīrīšanas līdzeklis vai ādas slimība, vissvarīgākais solis ir identificēt niezes izraisītāju un pēc iespējas to novērst.
2. Brīvā dabā valkājiet apģērbu, kas pilnībā sedz ādu un lietojiet repelentus pret kukaiņiem. Aptiekā iegādājami dažādi to veidi, piemēram, aerosoli, aproces piespraudes, krēmi un losjoni, kas satur, piemēram, dietiltoluamīdu vai ikaridīnu, ir arī ēterisko eļļu saturoši, kas ir dabīgāka alternatīva. 
3. Ja nieze kļūst neizturama, nekasiet, izmantojot nagus. Tā vietā viegli berzējiet ar auduma gabalu, piesitiet vai cieši turiet niezošo vietu. Var arī viegli saspiest ādu ar plaukstu, tas var palīdzēt nomākt niezi, neradot mehāniskus bojājumus.
4. Uzturiet nagus īsus, tīrus un apvīlētus, lai samazinātu ādas bojājumu un infekcijas risku. Neregulāri vai asi nagi var radīt skrāpējumus un mikrotraumas. Aptiekās pieejami kvalitatīvi kopšanas rīki, kuri nodrošina ērtu ikdienas nagu kopšanu – šķērītes, knaiblītes gan nagiem, gan kutikulām, nagu vīles, dezinficējoši līdzekļi nagu kopšanas instrumentiem, kā arī mitrinošas eļļas kutikulām.
5. Naktīs var izmantot kokvilnas cimdus, lai aizsargātu ādu no neapzinātas kasīšanās miega laikā. Vienlaikus to var apvienot ar roku ādas kopšanu, uzklājot mitrinošo krēmu pirms cimdu uzvilkšanas. 
6. Niezi mazina atvēsināšana. Mitra komprese vai auksta duša var palīdzēt mazināt niezi. Var izmantot arī aukstuma kompresi (ledus) ar auduma starpslāni. Var izmantot arī krēmus ar mentolu, kas stimulē aukstuma receptorus ādā, nomācot niezes signālus, vai kalamīnu, kas savukārt nomierinās ādu un mazinās kairinājumu, arī cinka oksīds būs maigi antiseptisks un palīdzēs mazināt iekaisumu. 
7. Karsts ūdens un ilgstoša vannošanās sausina ādu un var pastiprināt niezi. Ieteicams izvairīties no karstām dušām vai ilgstošas atrašanās vannā. Tādēļ labāk izvēlēties īsu dušu ar remdenu ūdeni, nevis ilgi uzturēties karstā vannā. Ikdienas kopšanai ieteicams izmantot maigu, mazgāšanās līdzekli bez smaržvielām.
8. Vismaz reizi dienā lietojiet mitrinošu krēmu, lai nomierinātu niezošu un kairinātu ādu. Pēc dušas tas ir jādara vismaz 2-5 minūšu laikā, lai saglabātu mitrumu ādā.
9. Aptiekās ir pieejami līdzekļi, kas ir piemēroti niezošai, sausai un atopiskai ādai. Konsultējieties ar farmaceitu, lai atrastu  sev piemērotāko, pieejami ir emolienti, niezi mazinoši krēmi ar, piemēram, mentolu, polidokanolu, kā arī nomierinošas ziepes un šampūni, ja nieze ir galvas ādā.
10. Ja bezrecepšu līdzekļi nav ar vēlamo efektu un netiek sasniegti terapeitiskie mērķi, ieteicams konsultēties ar ārstu, kurš, izvērtējot jūsu situāciju, var nozīmēt arī recepšu zāles. Piemēram, lokālus kortikosteroīdus (mometazonu, hidrokortizonu) ekzēmas, psoriāzes, kā arī kontaktdermatīta gadījumā, īpaši, ja ādas iekaisums ir izteikts un citi līdzekļi nav bijuši pietiekami efektīvi. Antihistamīni var sniegt vēlamo efektu alerģiskas niezes gadījumā. Savukārt, ja niezi izraisa nervu bojājumi, piemēram, neiropātiska nieze pie multiplas sklerozes vai herpes zoster, ārsts var nozīmēt pretkrampju līdzekļus un antidepresantus.
11. Uzmanieties no infekcijas! Ja āda kļūst jutīga, sāpīga un apsārtusi, parādās nepatīkama smaka vai izdalās strutas, tas var liecināt par bakteriālu infekciju. Šādā gadījumā noteikti ir nepieciešama ārsta palīdzība.