Pamirkšķini, paskaties tuvumā un tālumā. Acu vingrināšana ikdienas ritmā 0
Nogurušas acis. Ikvienam saprotams teikums, it īpaši, ja iznācis ilgstoši strādāt pie datora, kārtot dokumentus, adīt vai veikt citus darbus, kad redze jāsasprindzina tuvumā. Lai palīdzētu sev, acis iespējams vingrināt. Ne jau lai uzlabotu redzi, bet gan atpūtinātu un atslābinātu. Un tas nemaz nav maz!
Katram cilvēkam ir atšķirīgi acs parametri, savs ģenētisko īpašību kopums, un tas nosaka, ar kādu redzes stiprumu cilvēks piedzimst, izaug un kāda redze būs vecumā. Šos parametrus nevar izmainīt. Var tikai palīdzēt sev redzēt labi, ja nepieciešams, koriģējot redzi ar brillēm, kontaktlēcām vai izmantojot mūsdienu ķirurģiju, – iesāk oftalmoloģe Katrīne Morkāne.
Brilles ir labs palīgs
Acs mainās visu mūžu. Gadu skaitam pieaugot – vidēji pēc 45 gadiem – acs jeb lēcas fokusēšanas muskulatūra pamazām sāk atslābt. Dabiskā lēca vairs nespēj fokusēt attēlu vairākos attālumos. “Šis process ir neatgriezenisks. Iespējams, var uztrenēt muskulatūru, lai nedaudz ilgstošāk skatītos bez brillēm, taču novecošanās procesu apturēt nav iespējams,” uzsver acu ārste.
Šādu redzes pasliktināšanos dēvē par presbiopiju jeb vecuma tālredzību. Presbiopija nav slimība, bet gan fizioloģiskas izmaiņas acī, kas saistītas ar acs lēcas elastības izmaiņām. Samazinās acs muskuļu spēks, kas ļauj lēcai koncentrēties uz noteiktu attālumu. Tautā to dēvē arī par īso roku slimību. Apzīmējums radies, jo, lasot grāmatu, rodas vajadzība to virzīt arvien tālāk no acīm. Taču ir iespējams uzlikt atbilstīgas brilles vai iegādāties kontaktlēcas, un dzīves kvalitāte atgriežas.
Daktere smaida vien – no brillēm nevajag baidīties, tās redzi nepasliktina, jo, tāpat kā klausīšanās nebojā dzirdi, skatīšanās nebojā redzi.
“Ja acs vide ir dzidra, tad taču ir vienalga, kāds ir briļļu stiprums, vai tas ir +1 vai +3 dioptrijas. Ja nēsā brilles vai kontaktlēcas, redze tiek koriģēta un ir laba.”
Paskaties uz aktieri un kaiju
Tālumā veroties, acs akomodācijas muskulis ir atslābis, lēca kļūst plakana. Lai labi redzētu tuvumā, spētu fokusēt, šis muskulis iespringst, savelk lēcu apaļā formā.
Ilgstoši darbojoties tuvumā, visu šo laiku redze ir sasprindzināta.
Tas var izraisīt akomodācijas muskuļu pārslodzi. Nereti jūti, ka dienas beigās redze sāk migloties arī tad, ja lūkojies tālumā, jo acis vairs nespēj pienācīgi atslābināties.
Daktere zina teikt, ka bieži par redzes miglošanos un galvassāpēm sūdzas jaunieši. Tas parasti notiek sesijas vidū vai eksāmenu krustugunīs, kad ilgstošs laiks tiek pavadīts, lasot grāmatas un pierakstus, pētot informāciju datorā, turklāt vēl netiek pietiekami gulēts. Tā nav saslimšana, bet pārslodze. Vienīgais risinājums ir regulāra redzes atslābināšana – līdzīgi, kā iesaka izstaipīties pēc ilgas sēdēšanas. Protams, ja redze bieži kļūst miglaina vai acis sāk ļoti ātri nogurt, jādodas pie oftalmologa.
Tas ir veselīgi ikvienam – ik pa laikam atpūtināt acis, skatoties tālumā un tuvumā.
Vingrinājums ir vienkāršs – fokusēt redzi dažādos attālumos. Vispirms palūkojies vismaz piecu metru attālumā (var tālāk) un tad atkal skaties tuvumā. Atkal un atkal to atkārto. Der to darīt reizi stundā. Relaksācijai pietiek ar 5–7 minūtēm.
Ja tuvumā ir logs, vari uz stikla uzlīmēt mazu bildīti, uz ko lūkoties, pēc tam paskatīties tālumā aiz loga, ko pašlaik dara nebēdnes kaijas.
Savulaik biju uzlīmējusi uz stikla sava iemīļotā aktiera portretu, tā acu vingrošana kļuva patīkama, pat jautra.
Pamirkšķini pasaulei
Intensīvi fokusējot redzi datorā, lasot grāmatu vai veicot kādu citu darbu tuvumā, nereti aizmirstas par mirkšķināšanu. Ik reizi nomirkšķinot, atjaunojas dabiskais asaru aizsargslānis, kas uztur aci, tas nepieciešams tāpat kā jebkurai citai gļotādai.
Ja mirkšķina mazāk nekā normāli nepieciešams, tas var radīt acs virsmas sausumu, acu nogurumu.
Var būt diskomforts, pat sāpes, nevilšus gribas sažmiegt acis.
Ja redzi atslābina, acis arī pašas sāk mirkšķināties, atjaunojas dabiskais reflekss. Tomēr der ik pa laikam sarīkot atpūtas pauzi, apzināti mirkšķinot acis. Turklāt darīt to nevis pāris reižu, bet vismaz piecas minūtes.
Ja ir acs sausums, turklāt vēl akomodācijas spazmas vai fokusēšanas traucējumi, cilvēks nereti pie ārsta atnāk ar sūdzībām, ka vispār vairs neko neredz.
Jāuzmanās, ja ir intensīvs acs sausums, kam pievienojas kāda infekcija, piemēram, konjunktivīts vai adenovīruss. Ir nelielas iesnas, kasās kaklā, acis sāp un grauž. Nereti vēl cilvēks noslinko ar kontaklēcu pietiekami labu apkopi vai aizmirst tās izņemt. Tā iespējams iedzīvoties nopietnākā saslimšanā, kas saistās ar acs ābola ārējā apvalka, radzenes bojājumiem, dziļākiem iekaisumiem, ko grūtāk ārstēt.
Grozīšanai maza nozīme
“Dažkārt tiek ieteikts dažādos virzienos grozīt acis, lai it kā uztrenētu acu muskuļus. Bet šādi tiek darbināti tikai muskuļi, kas atbildīgi par acs kustībām. Uz pierādījumiem balstītā medicīnā nefigurē informācija, ka, darbinot šo muskulatūru, varētu kaut kādā veidā uzlabot redzi,” uzsver oftalmoloģe.
“Acu grozīšana nekādā veidā, nekādos apstākļos un nevienā vecumā neattiecas uz redzes korekciju, tās uzlabošanu. Grozot acis vai jebkādā veidā tās fokusējot, redzi nevar ne uzlabot, ne pasliktināt. Tas būtu tas pats, kā cerēt, ka, valkājot lielākus apavus, izaugs pēdas, kāja kļūs lielāka.”
