Agronomes padomi dārzeņu uzglabāšanai ziemā. Kā sagatavot glabātuvi? 4
Pēdējos gados Latvijā ir uzbūvēts daudz moderno glabātavu ar lielākām vai mazākām mikroklimata nodrošinājuma iespējām. Kaut arī vēl jaunas, arī šīs glabātavas jāsagatavo jaunajai sezonai.
Telpas vispārējā pārbaude
Vispirms jāiztīra. Telpa pilnīgi jāiztukšo, jāizslauka netīrumi un putekļi no grīdas, jāizmazgā ar ūdens strūklu.
Jāpārbauda vēdināšanas lūku stāvoklis un, ja nepieciešams, tās jāsalabo.
Jāpārbauda durvis. Tās mēdz sašķobīties, spraugās var uzkrāties netīrumi, var sabojāties atvēršanas mehānisms. Ja uzglabāšanas laikā durvis nav blīvi aizvērtas, nebūs iespējams nodrošināt kamerā vēlamo temperatūru un gaisa mitrumu. Pat maza sprauga var radīt lielus elektroenerģijas, kā arī ražas zudumus.
Jāpārbauda grīdas stāvoklis. Daudzviet glabātavās ir betona grīdas, bet betons ar laiku mēdz plaisāt un bojāties. Ir svarīgi, lai grīda būtu līdzena, citādi ne tikai tiek traucēta mehānismu pārvietošanās, arī konteineru krāvums var sašķobīties. Protams, grīdas ieliešana nav lēts pasākums, tieši tāpēc ir svarīgi laikus novērtēt grīdas stāvokli.
Grīdas iezīmēšana palīdz elektro vai dīzeļkāra vadītājam orientēties un atvieglo precīzu konteineru izvietošanu telpā. Tas ir ļoti vienkāršs, bet noderīgs pasākums. Ir svarīgi, lai konteineru krāvumi atrastos vismaz 50 cm tālu no kameras sienām un starp tiem būtu vismaz 10–12 cm lielas gaisa spraugas. Grīdas iezīmēšana ir vienīgas paņēmiens, kas ļauj to panākt. Izvietojot konteineru krāvumu pārāk cieši, tiek traucēta pareiza gaisa kustība, veidojas nevienmērīgs temperatūras lauks kameras telpā. Tāpat ir svarīgi, lai kamerās, kur ir kolonnas (tās mēdz būt no bijušiem šķūņiem pārveidotajās glabātavās), tās netraucētu gaisa kustību. Arī šeit palīdz grīdas iezīmēšana.
Vecā tipa glabātavas ar ventilējamo grīdu arī tiek izmantotas daudzās saimniecībās. Tajās biežāk uzglabā sīpolus, kartupeļus vai galda bietes.
Ir svarīgi iztīrīt režģus grīdā no iesprūdušas zemes un citiem netīrumiem, kas traucē gaisa cirkulāciju un kuros var būt saglabājušies patogēni.
Tīri gaisa kanāli. Ievietojot produkciju glabātavā un izņemot to, liela daļa netīrumu nonāk kanālos, traucējot gaisa cirkulāciju. Arī kanāli jāiztīra, jo gaisam jāizplatās vienmērīgi visā produkcijas sabērumā, citādi veidosies vēsākas un siltākas zonas un daļa produkcijas sāks bojāties.
Glabātavās, kur izmanto saliekamus gaisa vadus, tieši tāpat jāpārliecinās, vai visas atveres (caurumi) ir brīvas. Saulainā laikā šie gaisa vadi jāiznes laukā un kārtīgi jāizmazgā zem spiediena vismaz ar tīru ūdeni un jāizžāvē saulē.
Tīri ventilatori. Pēc telpas dezinfekcijas daļa šķidruma nonāk uz ventilatoru lāpstiņām un tur izžūst, veidojot nosēdumu kārtiņu. Uz dažām lāpstiņām šī kārta ir biezāka, uz citām plānāka, tas rada papildu slodzi ventilatoram, tāpēc palielinās elektroenerģijas patēriņš. Problēmu var viegli novērst, notīrot lāpstiņas ar metāla birsti.
Pārbaudiet temperatūras sensorus. Sensori, kas rāda produkta temperatūru, ar laiku mēdz kļūt neprecīzi, tāpēc ir svarīgi tos regulāri pārbaudīt. To var izdarīt salīdzinoši vienkārši, ievietojot spainī ar kūstošu sniegu vai ledu (pārtikas ledu no ledusskapja). Tas kūst 0 oC temperatūrā. Ja sensoru rādījumi atšķiras, starpība jāņem vērā datora iestatījumos (glabātavās, kur režīmu nodrošina dators) vai jāapsver iespēja nomainīt sensorus.
Jāpārliecinās par dzesēšanas iekārtu labu tehnisko stāvokli. Iespējams, jākonsultējas ar iekārtas ražotāju vai uzstādītāju. Ja problēmas atklāsies uzglabāšanas periodā, risināt tās būs grūtāk.
Dezinfekcija un deratizācija
Telpas dezinfekciju ir vērts veikt pēc visu citu darbu pabeigšanas. Izvēloties dezinfekcijas līdzekli, jāvadās ne tikai pēc cenas, bet arī pēc mērķa auditorijas, proti, tiem kaitīgajiem organismiem, pret kuriem lietojamais līdzeklis ir efektīvs un kuri ir aktuāli konkrētā produkta uzglabāšanai. Piemēram, graudu kaltes ir vērts apstrādāt ar insekticīdiem un akaricīdiem, bet dārzeņu glabātavās aktuālākas ir sēņu un baktēriju izraisītas infekcijas.
Piemēram, līdzeklis Menno Florades ir efektīvs pret sēnēm (Pythium, Botrytis, Fusarium, Rhizoctonia, Cylindrocladium, Aspergillus, Mucor, Thielaviopsis, Phytophthora) un baktērijām (Xanthomonas, Pseudomonas, Erwinia, Clavibacter, Ralstonia), kas visbiežāk bojā dārzkopības produkciju.
Ikvienu dezinfekcijas līdzekli ir svarīgi pareizi lietot. Parasti instrukcijā ir norādīts minimālais ekspozīcijas laiks, kāds ir nepieciešams, lai līdzeklis iedarbotos. Parasti šo līdzekļu darba šķīdumus izsmidzina ar augsta spiediena smidzinātāju. Uz horizontālajām virsmām šķīduma plēvīte paliek, līdz izžūst, bet no vertikālajām šķīdums ātri vien notek, tāpēc apstrādes iedarbība samazinās. Arī no griestu konstrukcijām tas mēdz nopilēt. Labāk izvēlēties līdzekli, kam izveidots aplikators, kas pārvērš darba šķīdumu putās, tādējādi paildzinot ekspozīcijas laiku arī uz slīpām vai stāvām virsmām.
Nomazgājot dezinfekcijas līdzekļa paliekas no sienām un griestiem, jāpatur prātā, ka arī ūdens var būt mikrobioloģiskā piesārņojuma avots, tāpēc, kur iespējams, labāk būtu lietot urbuma ūdeni nekā dīķa vai upes ūdeni. Ja telpas dezinfekcijai lieto ūdeņraža peroksīdu, nekāda pēcmazgāšana nav nepieciešama, jo peroksīds ātri pārvēršas ūdenī un skābeklī, bet jāņem vērā, ka faktiskā ekspozīcija var izrādīties īsāka par nepieciešamo.
Konteineri ražas novākšanai un uzglabāšanai parasti glabājas laukā pie glabātavas. Arī tiem ir nepieciešama sagatavošana un dezinfekcija. Metāla konteineri, kurus biežāk izmanto galviņkāpostiem, mēdz sarūsēt, un zem rūsas plēksnītēm slēpjas puves ierosinātāji. Vislabāk, protams, lietot cinkotus konteinerus, bet arī šādā gadījumā, izvēloties dezinfekcijas līdzekli, jāņem vērā, vai tas izraisa metāla koroziju.
Koka konteineri jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāsalabo, pēc tam var apsmidzināt ar dezinfekcijas līdzekli. Sausā koksnē šķīdums ātrāk iesūksies un labi iedarbosies.
Deratizācijas pasākumi arī ir svarīgs aspekts glabātavas sagatavošanā. Dārzeņu glabātavās drīkst veikt tikai mehāniskus deratizācijas pasākumus, proti, jālieto lamatas. Logiem un ventilācijas lūkām jāatrodas tādā vietā un augstumā, lai novērstu grauzēju iekļūšanu telpā. Protams, par to vajadzētu padomāt glabātavas projektēšanas laikā; ja tas netika izdarīts, jāaprīko logi un lūkas ar pietiekami smalkiem režģiem, lai arī peles netiek cauri.
Labas higiēnas prakses vadlīnijas nosaka: “Pārtikas uzņēmumā/saimniecībā jābūt deratizācijas plānam, kurā ir norādīts lamatu skaits un izlikšanas vietas, pārbaudes intensitāte (atkarībā no grauzēju daudzuma – katru dienu, reizi 2–3 dienās, reizi nedēļā) un atbildīgā persona. Plāna pielikumā ir jābūt arī tā izpildes atzīmēm.” Protams, visa šī uzskaite var interesēt PVD inspektorus, bet arī pašam audzētājam jāzina un jāatceras, kur ir izliktas lamatas un kad tās pēdējo reizi bija pārbaudītas. Līgums ar deratizācijas firmu ir nepieciešams tikai tad, ja grauzēju populācija ir ļoti liela un pašu spēkiem neizdodas droši pasargāt ražošanas telpas (glabātavas, šķirošanas/saiņošanas telpas un gatavās produkcijas noliktavas) no grauzēju iekļūšanas.
