Akims Savruckis: Dažādība ir fakts. Iekļaušana ir rīcība 0

Autors: Akims Savruckis, Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvis

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Lasīt citas ziņas

Karš Ukrainā, ko uzsāka noziedzīgais Putina režīms, ir izraisījis sabiedrības polarizāciju, viedokļu radikalizāciju un sašķeltību. Šī krīze vēlreiz skarbi pārbauda mūsu tautas saliedētību un spēju cilvēcīgi attiekties pret cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest savu dzimteni un bēgt prom no milzīgas nelaimes, kas ir skārusi viņu dzīvi tik nežēlīgā veidā.

Esošā situācija ir ļoti spoži izgaismojusi sociālās atstumtības un marginalizācijas problēmas. Daudzi cilvēki joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, aizspriedumiem un naida noziegumiem. Kļūst arvien skaidrāks, ka iekļaujoša sabiedrība ir nevis kārtējais skaistais un abstraktais vārds, bet gan viens no galvenajiem valsts labklājības un drošības garantiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Iepriekš minētais ir aktuāls arī jauniešu vidū. It īpaši ņemot vērā sociālos tīklus un informācijas plūsmu, kas neizbēgami ietekmē jauniešu pasaules vīziju, viedokli, labsajūtu, mentālo veselību un viņu komunikāciju ar citiem cilvēkiem. Patlaban var redzēt šķelšanos sabiedrībā, neskatoties uz dažādu jauniešu iesaistīšanos vienojošās sociālajās aktivitātēs: piketos, sanāksmēs, brīvprātīgajā darbā.

 

Redzamā sašķeltība un sabiedrības daļu radikalizācija ir intersekcionāla problēma, kas prasa daudzpusīgu pieeju. Jau šobrīd tiek īstenotas dažādas programmas un iniciatīvas gan vietējā, gan nacionālā līmenī, lai veicinātu sabiedrības deradikalizāciju un marginalizēto grupu iekļaušanu. Taču vai ar esošo atbalstu pietiek?

 

Iekļaujoša vide jauniešiem

 

Vispirms mums ir jātiek skaidrībā ar jēdzieniem un valodu, ko mēs izmantosim šajā viedokļa rakstā. Atšķirīgiem cilvēkiem vārds ”iekļautība” var nozīmēt atšķirīgas lietas un prakses. Šī raksta kontekstā iekļautība apzīmē praksi un politiku, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi iespējām un resursiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ varētu tikt atstumti, piemēram, tie, kuri pieder pie minoritāšu grupām.

 

Jaunieši ir radoši un brīvi domātāji – viņiem ir nepieciešama iekļaujoša vide, lai šo radošumu varētu tālāk nodot arī citiem. Bez iekļaušanas nav drošības. Iekļaujoša vide jauniešiem ir vieta, kur jaunietis jūtas gaidīts, droši, ērti un var svinēt savu identitāti, jo īpaši tos identitātes aspektus, kas viņu atšķir no citiem: kultūru, etnisko piederību, dzimto valodu, seksuālo orientāciju, dzimumu, dzimtes identitāti, fiziskās un mentālās īpatnības, sociālekonomisko statusu, izglītību utt.

 

Latvijas Jaunatnes padome uzskata, ka jebkuram cilvēkam jābūt brīvam no diskriminācijas un jāvar īstenot savas vajadzības un vēlmes. LJP tiek piemērota nulles tolerances pieeja jebkāda veida diskriminācijai un vardarbībai jauniešu vidū Latvijā. Efektīvai daudzveidīgu integrācijas pasākumu īstenošanai un reālai jauniešu integrācijai sabiedrībā ir jāiesaista jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem.

 

 

 

 

Palīdzība no ES un finansējums

 

Eiropas Jaunatnes gada ietvaros un ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, aktualizējas diskusija par iekļaujošu politiku Eiropas līmenī. Esošie dati nepārprotami liecina, ka šai politikas jomai ir nepieciešama praktiska palīdzība no ES (tiesiskā aizsardzība, mērķprogrammas, sociālais un finanšu atbalsts u. tml.). Viena trešdaļa jauniešu Eiropā ir pakļauta nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Daudziem nav piekļuves savām sociālajām tiesībām. Gados jauni cilvēki joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, aizspriedumiem un naida noziegumiem. Jauniešu bezdarba līmenis vienmēr ir saglabājies pat vairāk nekā divas reizes augstāks par vispārējo bezdarba līmeni.

 

Jau 5 gadus Eiropas jaunieši skaidri pauž savu nostāju šajos jautājumos, aicinot sasniegt Eiropas jaunatnes mērķi Nr. 3 “Iekļaujoša sabiedrība”, kurā ES apņemas veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams stiprināt sociālo atbalstu, realizējot tiesības uz iztikas minimumu, taisnīgiem darba apstākļiem, kā arī nodrošināt tiesisko aizsardzību un ieviest starptautiskus tiesiskos līdzekļus cīņai ar visa veida diskrimināciju!

 

Eiropas Savienība pievērš pastiprinātu uzmanību sociālās iekļaušanas politikai ne tikai jauniešu vidū, bet arī daudz lielākā mērogā. Sociālā iekļaušana ir viena no kohēzijas politikas 2021.–2027. gada piecām prioritātēm. ES kohēzijas politika atbalsta cilvēku ar invaliditāti, gados jaunāku un vecāku darba ņēmēju, mazkvalificētu darba ņēmēju, migrantu un mazākumtautību cilvēkus, nelabvēlīgā situācijā esošos apgabalos dzīvojošu cilvēku un sieviešu sociālo iekļaušanu darba tirgū.

 

Patlaban ir ļoti skaidrs, ka marginalizēto kopienu integrācijai ir nepieciešama saskaņota un daudzdimensionāla pieeja, ko atbalsta dažādi ES fondi, papildinot dalībvalstu resursus un to īstenojot saskaņoti ar sociālās aizsardzības sistēmas reformām.

 

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis piešķirt lielāku nozīmi sociālajiem ieguldījumiem. Tie domāti, lai attīstītu cilvēku kompetenci un atbalstītu viņu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū. Tas stiprinās ekonomiku un cilvēku labklājību.

 

Lai strukturētā veidā realizētu dažādas sociālās iekļaušanas programmas, tika izveidots Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas ir Eiropas Savienības galvenais instruments ieguldīšanai iedzīvotājos. ESF+ budžets 2021.–2027. gadam ir gandrīz 99,3 miljardi eiro, kas tiks izlietoti, lai turpinātu sniegt būtisku ieguldījumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tai skaitā, lai īstenotu strukturālas reformas šajās jomās.

 

Rīcība

 

Šodien kā nekad agrāk redzam, ka saliedēta sabiedrība un labi integrētas minoritāšu grupas ir svarīgas valsts drošības un politikas sastāvdaļas. Sabiedrības saliedēšanās īsā laika posmā visbiežāk ir situatīva un tikpat ātri beidzas. To mēs varam vērot šobrīd, kad karš notiek jau 2 mēnešus. Sākumā mēs visi bijām vienoti, bet nu jau esam atgriezušies pie vecajām tautas saliedētības problēmām. Tas atkārtoti parāda, ka reālu sociālo iekļautību iespējams īstenot tikai ilgtermiņā, lai veicinātu stabilu visu iedzīvotāju grupu attīstību, labklājību un integrāciju. Labākais laiks, kad to darīt, bija jau 90. gados. Šobrīd ir otrs labākais laiks, lai panāktu ilgtermiņā saliedētu un stipru sabiedrību, kura mūsu valsti ceļ un ir gatava aizsargāt jebkādos apstākļos.

 

Latvijas sabiedrība ir ļoti dažāda. Mums šis fakts ir jāuztver kā bagātība un stiprā puse, nevis problēma. Tieši dažādība kopā ar iekļaušanu veido pamatu jaunu ideju rašanai un attīstībai. Dažādība ir resurss, ko mēs varam lietderīgi un efektīvi izmanot mūsu valsts labā.

 

Tomēr dažādība var būt arī tikai fakts un kļūt par neizmantoto potenciālu. Šobrīd Latvijas sabiedrībai, valstij un politiskajiem spēkiem ir nepieciešams rīkoties! Aktīvi iestāties par iekļaujošas un integrētas sabiedrības veidošanos, izskaust jebkāda veida diskrimināciju un nosargāt mūsu valsti no ārējiem draudiem.

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Krievija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu
20:16
Otrdien darbu atsācis Harkivas metro
20:12
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
20:05
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Par 30 dienām pagarinās iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saņemt atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Trešdien daudzviet Latvijā uzlīs; valsts austrumos diena būs sausa un vasarīgi silta
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
Latvija slimnīcai Ukrainā ziedos operatīvo medicīnisko transportlīdzekli
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
Golubeva skaidro, kas šobrīd notiek ar žoga būvniecību uz Baltkrievijas robežas?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam