Amerikāņu ekonomists brīdina: gaidāmā finanšu krīze liks 2008. gada krīzei izskatīties pēc “svētdienas skolas piknika” 0
Strauji augošās zelta cenas pasaules tirgos daļa amerikāņu ekonomistu uzskata nevis par nejaušu svārstību, bet par nopietnu brīdinājuma signālu. Amerikāņu ekonomists Pīters Šifs uzskata, ka globālā finanšu sistēma tuvojas jaunam satricinājumam, kura sekas varētu būt vēl smagākas nekā 2008. gada finanšu krīzē, vēsta “Fox Business”.
Viņš norāda, ka pieaugošais pieprasījums pēc zelta liecina par uzticības mazināšanos ASV dolāram un valstu parāda ilgtspējai kopumā. Šifs uzsver, ka centrālās bankas arvien aktīvāk uzkrāj zeltu, vienlaikus samazinot dolāru un ASV valsts obligāciju īpatsvaru savos rezervju portfeļos.
Pēc ekonomista domām, tas esot skaidrs signāls, ka finanšu tirgi gatavojas būtiskām pārmaiņām. Viņš brīdina, ka jau tuvāko gadu laikā var izveidoties ASV dolāra krīze, kas skars ne tikai ASV, bet arī globālo ekonomiku.
Šifs uzskata, ka zelts un sudrabs šobrīd pilda līdzīgu lomu kā pirms iepriekšējās finanšu krīzes – tie signalizē par sistēmiskām problēmām, kuras daudzi vēl nevēlas pamanīt. Viņš atgādina, ka arī pirms 2008. gada krīzes brīdinājumi par riskiem tika ignorēti, līdz situācija kļuva nekontrolējama.
Ne visi piekrīt drūmajām prognozēm
Tomēr ne visi ekonomikas komentētāji piekrīt Šifa skatījumam. “Independent Women’s Forum” vecākā politikas analītiķe Kerija Šefīlda norādīja, ka daļa ekspertu mēdz izmantot skaļus paziņojumus, lai piesaistītu mediju uzmanību, taču tie ne vienmēr piepildās.
Viņa atsaucās uz ASV Darba statistikas biroja datiem, uzsverot, ka inflācija Donalda Trampa prezidentūras laikā bijusi ievērojami zemāka nekā iepriekšējās administrācijas laikā.
Ekonomists gan kategoriski noraidīja šos argumentus, apgalvojot, ka publiski pieejamie dati esot sagrozīti un vēlāk tikšot pārskatīti. Viņš salīdzināja pašreizējo situāciju ar laiku pirms 2008. gada krīzes, atgādinot, ka jau 2007. gadā brīdinājis par hipotekārā tirgus sabrukumu, kam toreiz daudzi neticēja.
Šifs uzskata, ka ASV ekonomika kļuvusi pārmērīgi atkarīga no patēriņa un kredītiem, balstoties uz dolāra kā pasaules rezerves valūtas statusu. “Mēs esam atkarīgi no pasaules – viņi mums piegādā preces, kuras paši neražojam, un aizdod naudu, kuru neuzkrājam. Tagad pasaule šo pamatu velk ārā no apakšas,” viņš sacīja, prognozējot dolāra sabrukumu un tā aizstāšanu ar zeltu.
Ekonomists arī norādīja, ka atšķirībā no 2008. gada šī krīze, viņaprāt, galvenokārt skars tieši ASV, bet pārējā pasaule no tās pat varētu iegūt.
Tikmēr Baltais nams pauda optimismu, norādot uz rekordlieliem ārvalstu ieguldījumiem un augstu pieprasījumu pēc ASV valsts obligācijām. “Ārvalstu turējumi ASV obligācijās sasnieguši visu laiku augstāko līmeni, un uzņēmēji turpina ieguldīt ražošanā un darbvietu radīšanā Amerikā,” norādīja Baltā nama pārstāvis.
