Latvijā uzdarbojas firmas, kas ar viltu tiek pie lauksaimniecības zemes 23
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgū sāk uzdarboties ar lauksaimniecību nekā nesaistītas firmas, kuras, mēģinot apiet valstij ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, uzpērk no iedzīvotājiem zemi domājamās daļās.
Uzpirkšana vēršas plašumā
Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne stāsta, ka pēc vairāku zemes pircējiem noteikto ierobežojumu ieviešanas vienubrīd dažnedažādu ar pašmāju un ārzemju kapitālu dibinātu fondu, citu ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmumu uzdarbošanās tirgū bija apsīkusi. Bet kopš šā gada sākuma tā atsākusies ar jaunu sparu un vēršas plašumā. Septembrī un oktobrī šādi domājamo daļu pārdošanas darījumi bijuši vismaz divi vienā nedēļā.
Piesolot segt visus ar darījumu saistītos izdevumus, samaksāt naudu tūlīt un citiem šķietami vilinošiem piedāvājumiem – ar pastā sūtītām vēstulēm vai tālruņa zvaniem zemes uzpircēji apstrādā lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis, kuri ne tikai nezina zemes patieso vērtību, bet arī neapjauš, ar ko riskē.
“Šogad bieži esam pamanījuši, ka vienu un to pašu vienreiz jau pārdoto zemes gabalu pēc neilga laika jaunais īpašnieks pārdod tālāk, bet jau par citu, daudz augstāku cenu,” turpina Ina Alksne, “tas liecina, ka zemi uzpērk spekulatīvā nolūkā. Bet gada laikā tirgū zemes cenas cēlušās ļoti strauji. Piemēram, pirms gada Latgalē hektāru zemes varēja nopirkt par aptuveni pusotru tūkstoti eiro. Tagad Latgalē hektāru, kas maksātu mazāk par trim tūkstošiem eiro, vairs nevar nopirkt. Vecāka gadagājuma ļaudis to nezina un bieži pārdod zemi par pusvelti.”
Apiet likumu
Lai apietu valstij Latvijas Zemes fonda personā ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, uzpircēji pierunā sākumā nopirkt, piemēram, 1/10 zemes domājamo daļu, pēc dažām nedēļām vai mēneša atlikušās, par katru domājamo daļu samaksājot atsevišķi vai ar vairākiem līgumiem. Ar pārdevēju jau ir noslēgti arī pārējie līgumi par atlikušo domājamo daļu pārdošanu. Bet pirkumam nepieciešamās vietējās pašvaldības atļaujas saņemšanai un darījuma reģistrēšanai zemesgrāmatā tiek iesniegts tikai pirmais līgums.
“Tā kā patiesībā zemes īpašnieks nolēmis pārdot visu īpašumu, vienkāršāk un drošāk viņam būtu pārdot to uzreiz, nevis domājamās daļās,” skaidro Ina Alksne, “pārdodot īpašuma domājamo daļu, izveidojas kopīpašums. Bet bez kopīpašnieka piekrišanas agrākais īpašnieks neko ar savu daļu vairs nevar darīt.
Kad dažiem pārdevējiem vēlāk jautājām, kāpēc viņi piekrituši pārdošanai domājamās daļās, atbilde visbiežāk bija viena un tā pati – steidzami vajadzēja naudu veselības aprūpei, parādu atdošanai vai vēl kādām neatliekamām vajadzībām. Diemžēl zemes pārdevēji neapzinās, ka Latvijas Zemes fonds var apturēt šādu darījumu. To apturot, par zemi saņemto naudu pircējs pieprasīs pārdevējam atdot. Bet ļoti bieži pārdevējam vairs nav ko atdot. Nauda jau ir iztērēta šīm neatliekamajām vajadzībām.
Ja pārtraukto darījumu pārņem Latvijas Zemes fonds, tad, pārslēdzot līgumu, vēl ir izredzes vienoties, ka pārdevēja vietā tas atmaksā naudu sākotnējam pircējam. Bet to var tikai tad, ja sākotnējais pircējs tam piekrīt un ja ar dokumentiem var pierādīt naudas saņemšanu.”
Nauda iztērēta, parāds valstij
Zemes pārdevēji aizmirst, ka, pārdodot zemi lauksaimniekam vai Latvijas Zemes fondam, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā. Toties citos gadījumos jārēķinās ar 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ar nodokli apliek nevis visu saņemto summu, bet starpību, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot šā īpašuma iegādes vērtību – naudas summu, par kādu savulaik pirkts īpašums, mantojuma apliecībā vai dāvinājuma līgumā norādīto vērtību, ieguldījumus, kredītprocentus.
“Spriežot pēc tiem darījumiem, kurus pēdējā laikā esam pārņēmuši, vienmēr atklājās, ka potenciālie pircēji to nemaz nav teikuši pārdevējiem,” stāsta Ina Alksne, “par zemi saņemto naudu pārdevējs jau ir iztērējis. Bet pēc tam pārbīlī atklāj, ka par darījumu vēl jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā… Tāpēc es aicinātu zemes īpašniekus nebūt tik vieglprātīgiem un neuzticēties pastkastītēs iemestiem skaistiem cenu solījumiem vai tālruņa zvaniem par ātru un vienkāršu zemes darījumu nokārtošanu. Tā vietā ieteiktu vispirms noskaidrot, cik patiesībā maksā zeme un kā drošāk nokārtot darījumu.”
Kas teikts likumā
* Likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikts, ka, pārdodot par 10 hektāriem lielāku lauksaimniecībā izmantojamo zemi, pirmpirkuma tiesības ir zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.
* Zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības, ja viņš pārdošanai paredzēto zemi nomājis un ja zemes nomas līgumu reģistrējis vietējā pašvaldībā vismaz gadu pirms pirkuma līguma noslēgšanas dienas. Zemes nomniekam “pirmā roka” uz zemi ir arī tad, ja tas ierakstīts nomas līgumā un reģistrēts zemesgrāmatā.
* Ja nomnieks neizmanto pirmpirkuma tiesības, tad pirmpirkuma tiesības uz zemi ir Latvijas Zemes fondam.
* Pirmpirkuma tiesību izmantotāji nevar nokaulēt cenu. Ja īpašnieks ir atradis pircēju un noslēdzis pirkuma līgumu, piemēram, par 10 000 eiro, tad nomnieks un Latvijas Zemes fonds, kuriem ir šīs pirmpirkuma tiesības, var nopirkt zemi tikai par šo summu.
• Latvijas Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada 2. jūlija. Tā galvenais uzdevums – atgriezt neizmantoto zemi lauksaimnieciskajā ražošanā.
• 2022. gada 30. septembrī Latvijas Zemes fondam piederēja 1260 lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumi 25 000 hektāru kopplatībā, kas ir iznomāti lauksaimniekiem.
