Ārā -2 grādi, bet “feels like” -9. Kas ir šis sajūtu temperatūras parametrs, ko redzam savās laikapstākļu aplikācijās?
0
Cik labi, ka ir iespējams uzzināt, kādi būs šodienas vai tuvāko dienu laikapstākļi! Iedomājieties, ja katru dienu būtu jāiziet ārā, lai saprastu, kāds ārā laiks, un pēc tā vadoties, piemeklētu atbilstošu apģērbu… Laikapstākļu prognozes varam uzzināt gan radio, gan televīzijā, gan internetā. Viens no ātrākajiem uzziņas veidiem — telefona laikapstākļu aplikācija.
“Iebūvētajās” laikapstākļu aplikācijās viss ir viegli saprotams — uzreiz redzams, cik ārā ir grādu un kāds laiks būs tuvākajās stundās un dienās. Aplikācijās redzami vēl vairāki laikapstākļus raksturojoši lielumi. Viens no tiem — “feels like” gaisa temperatūra.
Lai noskaidrotu, cik precīza ir šī sajūtu temperatūra un kā tā tiek aprēķināta, vērsos pēc atbildēm Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Sajūtu temperatūra – matemātiski aprēķināts indekss
LVĢMC pārstāvji skaidro: “Sajūtu temperatūra ir matemātiski aprēķināts indekss, kas apvieno trīs atmosfēras parametrus, kurus mēra sensori: gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu un vēja ātrumu. Aprēķiniem tiek izmantotās speciāli pielāgotas formulas. Šis indekss raksturo, kā dažādu meteoroloģisko parametru izpausmes ietekmē gaisa temperatūras uztveri cilvēkam. Piemēram, augsts mitrums var padarīt gaisu sajūtami karstāku, jo tas traucē sviedru iztvaikošanai, kas ir galvenais ķermeņa atdzišanas mehānisms. Savukārt vējš aukstā laikā ātri noņem siltumu no ķermeņa virsmas, radot sajūtu, ka ir vēsāks nekā termometrs rāda.
Sajūtu temperatūru aprēķina dators, izmantojot iepriekš minētās formulas. Kā ievades dati tiek izmantoti mērījumi no meteoroloģiskajām stacijām.
Sajūtu temperatūra ir labs indikatīvs rādītājs, bet tā nav absolūti precīza katram cilvēkam. Tas ir modeļa aprēķins, kas ir balstīts uz vidēja cilvēka reakciju uz laika apstākļiem. Patiesā temperatūras sajūta atšķirsies atkarībā no dažādiem faktoriem: apģērba, fiziskās aktivitātes, veselības stāvokļa, un individuālās siltuma sajūtas.
Precizitāte ir augsta, taču tā ievērojami atšķiras gan starp dažādām aplikācijām, gan atkarībā no prognozes avota un termiņa.
Precizitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem:
– datu avots – aplikācijas izmanto datus no dažādiem meteoroloģiskajiem modeļiem (piemēram, GFS, ECMWF) un valsts meteoroloģiskajiem dienestiem. Daži modeļi ir labāki noteiktos reģionos vai apstākļos;
– prognozes termiņš – īstermiņa prognozes ir visai precīzas, bet ilgtermiņa prognozēm (virs 7 dienām) jāpieiet ar zināmu piesardzību;
– lokalizācija – prognozes ir visprecīzākās lielākajās pilsētās vai vietās, kas atrodas tuvu novērojumu stacijām. Mazās, attālās vietās precizitāte var būt zemāka.”
