Mēs visi zinām šādus šoferus: vai viens kaitinošais triks tiešām palīdz ātrāk izbraukt sastrēgumus?
0
Daudziem autovadītājiem ir pazīstama sajūta, ka sastrēgumā blakus esošā josla vienmēr kustas raitāk, kas mudina uz biežu joslu mainīšanu, cerot ietaupīt laiku, tomēr vairāki pētījumi liecina, ka šis pieņēmums bieži vien ir tikai ilūzija un patiesībā var pat pasliktināt kopējo satiksmes plūsmu.
Žurnālā Scientific Reports publicētais pētījums atklāj, ka joslas maiņai ir mērāmas blakusparādības, jo vairāk nekā 80 procentos gadījumu sekojošajiem transportlīdzekļiem ir jābremzē, un šī ietekme ir jūtama pat līdz piektajai automašīnai mērķa joslā.
Aptuveni pusē gadījumu katra šāda manevra dēļ rodas papildu aizkavēšanās no piecām līdz desmit sekundēm, kas nozīmē, ka, vienam vadītājam varbūt iegūstot minimālu laiku, vairāki citi to vienlaikus zaudē.
Līdzīgas likumsakarības novērojamas gan uz maģistrālēm, gan pilsētas satiksmē, un, kā liecina izdevumā Physica A publicētais apskats, joslu mainīšana blīvā satiksmē īpaši traucē plūsmu un var veicināt pat stop-and-go viļņu veidošanos.
Minhenes Tehniskās universitātes disertācijā uzsvērts, ka pastāvīga joslu mainīšana ne tikai rada turbulenci satiksmē, bet arī ievērojami paaugstina pašu autovadītāju stresa līmeni un darba slodzi.
Pētnieki ir spējuši klasificēt braukšanas stilus “piesardzīgos”, “mērenos” un “agresīvos” klasteros, kas palīdz veidot modeļus automatizētajiem transportlīdzekļiem, taču reālie dati rāda, ka brīvprātīga joslu mainīšana pirms sašaurinājumiem vai krustojumiem tikai palielina kopējo kavēšanos visiem dalībniekiem.
Jaunākie pētījumi žurnālā Transport Safety and Environment, kuros izmantoti braukšanas simulatori ar sensoriem un infrasarkanajām kamerām acu skatiena fiksēšanai, liecina, ka joslu mainīšana sastrēgumā ir daudz sarežģītāka, nekā uzskatīts iepriekš.
Pieaugot sastrēguma intensitātei, autovadītāju uzvedība mainās – lēmuma pieņemšanas laiks pieaug no divām sekundēm brīvā satiksmē līdz pat septiņām sekundēm sastrēgumā, turklāt skatienu skaits spoguļos dubultojas un mērāmi mainās zīlīšu kustības,
kas norāda uz augstu uzmanības koncentrāciju un stresu.
Galvenais secinājums paliek nemainīgs: pētījumi apšauba laika ieguvumu no joslu mainīšanas, bet skaidri apliecina kopējās plūsmas traucējumus, tāpēc visiem dalībniekiem ātrāk sasniegt mērķi palīdzētu vienkārša palikšana savā joslā un mierīga elpošana.
Komentārs ir arī satiksmes speciālistam, autoskolas pasniedzējam, docentam Ērikam Griģim: “CSN aizliedz sastrēgumos vai intensīvos braukšanas apstākļos mainīt joslas, izņemot, lai veiktu kādu nogriešanās no ceļa vai stāvoša, remontvietas, izkritušas kravas vai cita šķēršļa apbraukšanas vai apstāšanās manevru. CSN 97. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.”
