Ārstējamies ar vietējām dūņām! 19 lietas, kas par tām jāzin 0
Vasara ir atvaļinājumu laiks, ko nereti veltām tam, lai sakārtotu veselību. Latvijā ir lieliska iespēja dziedēt vainas, izmantojot vietējās dūņas. Kā ārstnieciskās dūņas ietekmē organismu, stāsta kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe ELĪNA MALKIELA.
1. Dūņas jeb peloīdi (grieķu valodā pelos – dūņas, māls) ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās (līdz galam nesadalījušās) ūdensbaseinu nogulas, kas ģeoloģisku procesu ietekmē rodas, florai un faunai sadaloties bezskābekļa vidē. Pie ārstnieciskām dūņām pieder dabiski veidojumi, kas sastāv no ūdens, organiskām vielām un minerālvielām.
2. Zināms, ka pirmie mēģinājumi izmantot dūņas dziedniecībā bija Ēģiptē 7. gadsimtā pirms Kristus dzimšanas.
3. Baltijā dūņu dziedniecības pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā, kad 1795. gadā barons Korsts nodibināja Baldones sanatoriju. 19. gadsimta vidū dūņas sāka lietot Ķemeru kūrortā.
4. Kā dūņas iedarbojas uz cilvēka veselību? Tās stimulē nervu galus, kas nogādā nervu sistēmai informāciju, tā sekmējot dzīšanas procesus.
5. Dūņas veicina bioloģiski aktīvo vielu ietekmi uz receptoriem iekšējos audos un orgānos, stimulējot endokrīnās sistēmas darbību.
6. Dūņām piemīt biostimulējošas īpašības – tās veicina bojāto audu reģenerāciju, samazina alerģiskas reakcijas.
7. Tās kavē patogēno mikroorganismu attīstību un veicina to bojāeju, līdz ar to tām piemīt antimikrobas īpašības.
