No igauņu valodas atdzejojis 
Guntars Godiņš. “Mansards”.


Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Arturu Alliksāru (1923 – 1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordvijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. “Viņa dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā,” atzīst atdzejotājs Guntars Godiņš.