No igauņu valodas atdzejojis 
Guntars Godiņš. “Mansards”.


Lasītākie

Kokteilis

Ko vilkt mugurā, sagaidot Ugunīgā Zirga gadu? Padomi katrai zodiaka zīmei, lai piesaistītu veiksmi un harmoniju

“Tas tiešām ir tāds apkaunojums…” Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums izsauc asas reakcijas sabiedrības vidū

Zalužnijs, iespējams, gatavojas veikt nozīmīgu soli – avoti atklāj, kas viņam ir padomā

Lasīt citas ziņas

Arturu Alliksāru (1923 – 1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordvijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. “Viņa dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā,” atzīst atdzejotājs Guntars Godiņš.