No igauņu valodas atdzejojis 
Guntars Godiņš. “Mansards”.


Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 5

Veselam

10 pārliecinošas pazīmes, kas liecina, ka jūs nodzīvosiet ilgu mūžu

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Arturu Alliksāru (1923 – 1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordvijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. “Viņa dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā,” atzīst atdzejotājs Guntars Godiņš.