Ačgārnības paraugstunda! Rīgā plāno slēgt vairākus bērnudārzus, bet vienlaikus par 15 miljoniem būvē jaunu sākumskolu
0
Dažādos medijos, tostarp arī portālā LA.LV nesen izskanēja ziņa, ka Rīgā tuvākajā laikā plānots slēgt vairākus bērnudārzus un klātienes skolas pamatojot to ar bērnu skaita samazināšanos.
Vienlaikus portāls LSM.LV ziņoja, ka Rīgā uzsākti būvdarbi pie jaunas sākumskolas celtniecības Mežaparkā – šī ir pirmā reize kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad galvaspilsētā tiek būvēta skola no jauna. Topošā skola būs paredzēta Rīgas 45. vidusskolas skolēniem. Šobrīd skolai ir četras filiāles dažādās Rīgas vietās un ļoti liels audzēkņu skaits. Šajā mācību gadā skola uzņems astoņas pirmās klases, kas skaidri apliecinot nepieciešamību pēc jaunas un plašākas mācību vides.
Vai tā nav kāda ačgārnība? Kāpēc laikā, kad vairākas iestādes plānots slēgt, tik daudz naudas jāiegulda jaunas ēkas būvniecībā?
Un tas rada jautājumus ne tikai par šo – resursu godprātīgas tērēšanas – tēmu, bet arī liek aizdomāties par prioritātēm un vienotu izglītības nozares vīziju galvaspilsētā.
Mūsu uzmanību šai tēmai pievērsa kāda lasītāja, kura savilkusi pavisam loģiskas paralēles: “Jau gadiem publiski zināms, ka klātienes skolās trūkst cilvēkresursu, tostarp pedagogu, skolotāju palīgu un asistentu, psihologu un citu atbalsta speciālistu. Šiem pamatvajadzību jautājumiem regulāri tiek norādīts uz finansējuma trūkumu. No malas tas veido šādu loģisku, bet satraucošu secību: esošās skolas tiek slēgtas, līdz ar to tiek samazināts pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem. Ietaupījumi un resursi tiek novirzīti kapitālieguldījumiem, būvniecības projektiem finansējums tiek atrasts, bet cilvēkresursiem – nē.”
Lasītāja norāda, ka vērojot notiekošo nozarē, viņai radušies vairāki svarīgi jautājumi:
– vai pastāv vienota izglītības infrastruktūras un cilvēkresursu attīstības stratēģija, vai arī lēmumi tiek pieņemti fragmentēti?
– kāda ir Eiropas Savienības fondu pieejamības ietekme uz izvēli prioritizēt būvniecības projektus, vienlaikus gadiem nerisinot personāla trūkumu skolās?
– vai ir izvērtēts, vai esošo skolu saglabāšana, to elastīga izmantošana un cilvēkresursu stiprināšana nav efektīvāks risinājums nekā skolu slēgšana un jaunu ēku būvniecība?
– vai pakalpojumu slēgšana iedzīvotājiem faktiski nekļūst par instrumentu kapitālieguldījumu finansēšanai.
Rezumējot savas pārdomas, lasītāja norāda:
“Šī ir trauksme par sistēmisku prioritāšu nobīdi, kur izglītības politika var sākt kalpot būvniecības projektu un fondu apguves loģikai, kamēr bērniem un skolām ikdienā trūkst cilvēku, nevis ēku.
Ja šī aina ir pamatota, sabiedrībai ir tiesības to redzēt skaidri.”
Lai noskaidrotu, kāda ir Rīgas pašvaldības attieksme un redzējums par šiem jautājumiem, sazinājos ar Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes ekspertiem.
Viņi norāda, ka jā, galvaspilsētā pastāv stratēģija – “Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.-2028.gadam”, ar ko iespējams iepazīties ikvienam.
Tāpat arī Rīgas Attīstības programmas 2022-2027 Rīcības plānā un Investīciju plānā ir iekļautas rīcības, kas mērķētas infrastruktūras un pedagogu resursu attīstībai pilsētā.
Uz jautājumu, vai ir izvērtēts, vai esošo skolu saglabāšana, to elastīga izmantošana un cilvēkresursu stiprināšana nav efektīvāks risinājums nekā skolu slēgšana un jaunu ēku būvniecība, pašvaldības pārstāvju skaidrojums lasāms turpinājumā.
“Pašvaldības pieeja izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanā balstās divos savstarpēji saistītos virzienos – izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī infrastruktūras attīstībā. Atsevišķos gadījumos paredzēta izglītības iestāžu apvienošana, kas ļauj stiprināt administratīvo pārvaldību, efektīvāk izmantot pedagoģiskos resursus, ieviest vienotas skolas principu un mērķtiecīgi attīstīt skolu ēku un teritoriju infrastruktūru.
Lemjot par skolu tīkla optimizāciju, tiek ievērots Izglītības likuma regulējums par pamatizglītības pieejamības nodrošināšanu pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai.
Tāpēc konkrēti skolu tīkla pilnveidošanas pasākumi pilsētā tiek skatīti apkaimju vai vairāku blakus esošo apkaimju kontekstā. Ja tiek slēgta vai saglabāta skola, piemēram, Purvciema apkaimē, tam ir neliela ietekme uz izglītības pieejamības nodrošinājumu citās apkaimēs, jo īpaši tajās, kuras nav blakus, piem., Mežaparkā vai Jaunciemā, Pārdaugavā.
Skolu slēgšana ne vienmēr saistīta ar konkrētās skolas ēkas atbrīvošanu, bieži pārņemošā skola izglītības programmu īstenošanu turpina divās vai vairākās ēkās. Līdz ar to tieši pretēji, kvalitatīvas un sabiedrībā pieprasītas izglītības pieejamības nodrošinājums tiek paplašināts, nevis sašaurināts.
Ēkas tiek atbrīvotas gadījumos, kad apkaimēs kopējais skolēnu skaits un dzimstība liecina, ka ēka nav nepieciešama, kā arī ēkas nav atjaunotas.
Mūsdienīgas mācību vides nozīme nav noliedzama kvalitatīva izglītības procesa organizēšanai, to novērtē arī skolēni un viņu vecāki.
Jaunu mūsdienīgu skolu ēku būvniecība ir atbalstāma, jo īpaši apkaimēs, kurās skolu ēku nav, vai tās ir nepiemērotas.
Jaunas sākumskolas būvniecība Mežaparkā un tās teritorijas labiekārtošana būs nozīmīgs atbalsts šai apkaimei un tur dzīvojošajām ģimenēm, jo pašlaik Mežaparka apkaimē esošā sākumskolas ēka darbojas pielāgotā ēkā.
Pašvaldība, domājot par pedagogu piesaistes jautājumiem, ir izstrādājusi pedagogu labumu grozu, sniedzot dažāda veida atbalstu pašvaldības pedagogiem:
• braukšanas maksas atlaide 50% apmērā no mēneša abonementa biļetes cenas: lai atvieglotu pedagogu ikdienas transporta izdevumus.
• veselības apdrošināšana;
• prioritāra bērna uzņemšana Rīgas pašvaldības skolās un pirmskolās;
• stabils, garantēts atalgojums;
• divu mēnešu atvaļinājums;
• mācību izdevumu kompensācija, tāpat pašvaldība sniedz atbalstu skolotājiem pārkvalifikācijai un regulāri tiek nodrošināti bezmaksas pilnveidošanās kursi, ko organizē Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
• atbalstu iestādēm un pedagogiem sniedz divi skolu atbalsta centri Vienotas skolas ieviešanai, viens jauniebraucēju atbalsta centrs, trīs karjeras izglītības atbalsta centri, trīs speciālās izglītības iestāžu attīstības centri, seši pirmsskolas konsultatīvie centri par iekļaujošās izglītības un kvalitātes vadības jautājumiem;
• kompensē maksājumu par mājokli divos veidos:
• sedzot dzīvojamās telpas īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus;
• sedzot ar naktsmītni, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par pakalpojuma saņemšanu, izmantošanu saistītos maksājumus.
