“Nācu no pagraba…” Modra kaimiņiene Rasma atklāj liktenīgos notikumus un dalās ar neredzētu foto
0
Rasma dzīvo aptuveni 2 kilometru attālumā no Modra Konovalova saimniecības. Viņu starpā valdīja normālas kaimiņu attiecības. Taču piektdien tieši Rasmas pagalmā norisinājās drāma, kuras rezultātā tika nošauti 3 Modra suņi.
Rasmai nav viegli par to visu runāt, viņa apdomā sakāmo, jo šis nelaimīgais notikums ir pēkšņi pievērsis milzīgu sabiedrības uzmanību. Sieviete ir apjukusi, taču piekrita cilvēcīgi dalīties piedzīvotajā, jo pamanījusi, ka daudzi fakti publiski izskanējuši citādi, nekā patiesībā viss noticis.
Kaimiņu attiecības
Rasma zinājusi Modri, taču nav arī bijis tā, ka saiknes būtu bijušas ļoti ciešas: “Cilvēks kā cilvēks, nevienu sliktu vārdu par viņu nesaku. Es gan vispār esmu tāda, kas pārāk nelūr uz kaimiņiem un neiesaistās klačās, dzīvoju pati savu dzīvi, bet zinu, ka Modris diezgan nesen šeit pārcēlās uz dzīvi. Pagājušā gadā mums sanāca iepazīties, jo Modris veda lopiņus un viņa automašīna iestiga. Bija atradis manus kontaktus un zvanīja, vai varam palīdzēt. Toreiz aizsūtījām tehniku un kaimiņam izpalīdzējām. Tā bija mūsu pirmā tikšanās.”
Vaicāju Rasmai, vai Modra suņi iepriekš jau kādreiz bijuši viņas pagalmā. Rasma to noliedz, suņu iepriekš te nav skrējuši, viņa neesot manījusi.
Tā vakara notikumu hronoloģija
Bet kā tad viss todien notikušais izskatījās Rasmas acīm? Ļauju stāstīt viņai pašai!
“Todien nācu no pagraba un dzirdēju tādas kā plēšanas skaņas, ko vējš nesa no parka puses. Sāku skatīties un pamanīju tur 3 suņus un zemē kādu zvēru, iespējams, stirnu. Bija diena, gaišs laiks. Gāju dzīvniekiem tuvāk, plaukšķināju, centos aizbiedēt, lai skrien mājās, bet tie sāka skriet man virsū, es nobijos un ātri devos iekšā mājās.
Ieraugot to šausmu skatu, man rokas trīcēja no satraukuma. Nolēmu piezvanīt man zināmam medniekam, ar ko ir slēgts līgums par medībām manā īpašumā. Kaut kā viņš pirmais man ienāca prātā.
Mednieks atbildēja, neesot kompetents iejaukties šādā situācijā, man esot jāsazinās ar pašvaldības policiju. Taču, sajutis manu satraukumu, apsolīja piezvanīt policijai pats un izstāstīt situāciju. Tā arī izdarīja. Pēc kāda laika ieradās pašvaldības policija. Izstāstīju viņiem situāciju.”
Visu šo laiku suņi esot palikuši pie stirnas. Brīžiem to plosījuši, brīžiem apgūlušies atpūsties, ieskrējuši krūmos vai kāvušies viens ar otru par medījumu.
Rasma turpina stāstu: “Policisti ar automašīnu piebrauca tuvāk suņiem un stirnai, izkāpa no auto, mēģināja tuvoties dzīvniekiem, taču arī viņiem suņi sāka skriet pretī, tāpēc viņi iekāpa automašīnā, jo sabijās. Taču kādu laiku viņi vēroja suņus. Es arī biju tuvumā, te iegāju mājās, te izgāju paskatīties, kas notiek pagalmā.”
Kad vaicāju, kāpēc sieviete nesazinājās ar Modri, viņa atzīst, ka neesot sapratusi, ka tie ir viņa suņi, nezina, kā tieši izskatās visi kaimiņu suņi, bijusi sabijusies par pagalmā notiekošo.
Pašvaldības policijas darbinieki tikmēr esot zvanījuši uz pašvaldību, kā arī ievietojuši sociālajos tīklos sunu foto, lai ātrāk atrastu suņu īpašnieku. Kādā brīdī esot ieradies mednieks. Rasma neslēpj, ka notiekošā detaļas nav piefiksējusi, vienkārši uzticējusies, ka policija zina, kā rīkoties.
Pēc suņu nošaušanas pašvaldības policija nolasījusi suņu čipus, un tikai tad policija pateikusi Rasmai, ka tie ir Modra suņi.
Šobrīd Rasma nesaprot, piemēram, no kurienes uzradās stirna. Vai suņi to atdzina, vai tā pati jau te bija ieskrējusi? Nav ne jausmas, jo Rasma ieraudzīja to tikai tad, kad dzīvnieks beigts jau bija zemē un tam apkart bija suņi.
Cilvēku reakcijas
Sestdien Rasma devusies uz Rīgu, jo sen bija ieplānotas darīšanas. Pa ceļam saņēmusi zvanu no pašvaldības policijas, ka grib atbraukt, lai precīzāk nomērītu un apskatītu situāciju. Rasma pateikusi, ka nav iespēju atgriezties mājās, jo diena ir saplānota, taču mājās ir viņas meita, tāpēc eksperti droši var tur doties un meita visu pratīs pastāstīt.
“Pēc kāda laika meita man zvana un saka, ka būšot arī Latvijas Televīzija. Ar kādām tiesībām? Es nevēlos, ka mans pagalms tiek filmēts, ar kādām tiesībām viņi to darīs? Policija droši var braukt, taču nevēlos, lai manu sētu filmē. Vēlāk jau “Panorāmā” redzēju, ka ir safilmēts bez manas atļaujas. Tur arī izskanēja informācija, ka policija ieradusies pēc mednieka, kas nav taisnība, pašvaldības policija ieradās pirmā.”
Kad jautāju par fotogrāfiju, kas plaši klejoja apkārt internetā, Rasma norāda, ka to, uzņēmuši policisti, taču viens foto, ko uzņēmusi viņa pati, arī ir viņas telefonā. To arī Rasma laipni atsūtīja. Tas ir līdzīgs tam, par kuru notika tik plašas diskusijas.
Kā arī Rasma vēlas teikt, ka viņa un ģimene nekādā mērā neatbalsta un ir kategoriski pret jebkādu vardarbību pret mājdzīvniekiem. No viņu puses nekādā veidā neesot sekmēta mednieka lēmuma pieņemšana par agresīvo suņu nogalināšanu.
Tālākais jau ir policijas un izmeklētāju ziņā. Viņi arī visu vērtēs un spriedīs, kurš pie kā ir vainīgs. Rasma gan mieru nezina – uzmanība ir pārāk liela, viņai daudzi zvana, par kaut ko vaino, tieši tāpēc viņai vēlējās izstāstīt šo stāstu. Lai cilvēki zina, kas īsti notika.
Komentārus pie šī raksta slēdzu, jo sievietei patiešām pietiek negatīvu emociju. Ja vēlaties ko piebilst par šo situāciju, varat to darīt šeit:
