Kāpēc acis asaro ne no kā 0
Lasītājs jautā: “Man tagad, seniores gados, sākušas asarot acis, reizēm tā kā graužas plakstiņi. Vai tā kāda slimība?”
Ar gadiem mainās gan redze, gan arī ādas elastīgums acu zonā un plakstiņi. Tos pareizā pozīcijā notur saites un muskuļi. Ja novājinās – savu uzdevumu vairs nespēj veikt un var traucēt redzi.
Acu labsajūtai svarīgi, lai asaru punkts vērsts pret acs ābolu, uzsver oftalmoloģe Iveta Mežatuča. Asaru punktu aptverošais muskulis pumpē asariņas uz iekšu, asaru kanāliņā, bet, ja tas kļuvis vājš, to vairs nespēj, un acis asaro.
Ja ap asaru kanālu esošais muskulis ir tiktāl novājināts, ka neveic pumpja funkciju un neiesūknē asaras, ar to nākas sadzīvot. Jācenšas acis pasargāt no ārēja kairinājuma, lai veidojas mazāk asaru, bet novērst asarošanu pavisam nevar. Mainoties muskuļu un ādas elastīgumam, var noslīdēt augšējais plakstiņš. Tā nav tikai izskata problēma – ja tas pārveļas pāri skropstu līnijai, ir traucēts redzes lauks. Tāpēc instinktīvi sākam ar uzacīm vilkt plakstus uz augšu, bet tas var izraisīt galvassāpes.
Ja novājinās apakšējā plakstiņa saite, tas sāk slīdēt uz leju un var iegriezties uz acs iekšpusi, ar skropstām kairināt aci un pat nobrāzt radzeni. Vai izvērsties uz ārpusi un izraisīt pastāvīgu iekaisumu. Ja plakstiņš sāk vērsties uz āru, asaru punkts vairs nepiegulst acs ābolam, asaras nevar iekļūt asaru kanālā, un acis pastāvīgi asaro. Tad jāveic neliela operācija, lai to novietotu pareizā stāvoklī.
