Foto – LETA

Vai, saimniekojot bioloģiski, der asiņu milti dārzeņu mēslošanai? 2

“Vai, saimniekojot bioloģiski, dārzeņus drīkst mēslot ar asiņu miltiem?” MĀRIS JELGAVAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
3 dejas = 600 eiro? Vecāki soctīklos diskutē par neprātīgām izmaksām Skolēnu Dziesmu un deju svētkos
“Sistēma samals putekļos ikvienu!” Transporta ministra mistiskā nāve līdz kaulam pārbiedējusi Krievijas eliti 75
Vēl viens trieciens Īlonam Maskam: Tramps piešķir 10 miljardus viņa sliktākajam murgam
Lasīt citas ziņas

SIA “Vides kvalitāte” kvalitātes vadītāja Gunta Apsīte stāsta: bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi reglamentējošās EK Regulas 889/2008 1. pielikumā atļauti tādi mēslošanas līdzekļi kā asiņu un spalvu milti, taču tiem jābūt ražotiem šo produktu pārstrādei reģistrētā uzņēmumā. Ne bioloģiskajā, ne konvencionālajā lauksaimniecībā nedrīkst izmantot šāda veida mēslošanas līdzekļus tieši no kautuves. Darbības ar kautuvju atkritumiem nosaka vispārējā likumdošana.

Piemēram, Vācijā, Austrijā, Holandē dažādus līdzekļus dārzeņu papildmēslošanai tirgo jau granulētā veidā. Slāpeklis no šiem mēslojumiem (piemēram, asiņu miltiem) kļūst augiem pieejams 2–4 nedēļu laikā pēc iestrādes. Ierokot mēslojumus zemē pirms stādīšanas, tie iedarbojas ātrāk, nekā izkaisot augsnes virskārtā un ieskalojot ar laistīšanu. Asiņu un spalvu milti satur ap 12% slāpekļa, un 30% no slāpekļa daudzuma uzreiz pieejami augiem. Milti nesatur kāliju, un tajos ir maz fosfora.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.