Atkal sāp kakls! Tā var nebūt saaukstēšanās 0
Strīdīgā diagnoze
Akūtas kakla sāpes augšējo elpceļu infekciju gadījumā 90% cilvēku piemeklē trīs četras reizes gadā, liecina mediķu rīcībā esošie dati.
Ne vienmēr apsārtis un sāpošs kakls liecina par angīnu jeb tonsilītu. Kā stāsta “LOR klīnikas” ausu, kakla un deguna ārste Ilze Sokolova, kakla sāpes, kasīšanās un sausuma sajūta kaklā, piesmakums un krekšķēšana no rītiem var liecināt arī par atvilni, taču ne vienmēr ir sūdzības par kuņģa darbību. Liela daļa atviļņa slimnieku atnāk pie ausu, kakla un deguna ārsta, nevis dodas pie gastroenterologa.
Līdzīgi angīnai var izpausties arī difterija, kas Latvijā joprojām nav izskausta. Tikai tad varētu būt ne tik augsta temperatūra un uz mandelēm nevis balts, bet pelēcīgs aplikums, kas grūti atdalāms un, to noņemot, var būt asiņošana. Iespējams arī piesmakums. Šādā gadījumā ārsts sūtīs uz Latvijas Infektoloģijas centru.
Daktere I. Sokolova atklāj, ka par terminu “hroniska angīna” jeb “hronisks tonsilīts” mediķu aprindās joprojām diskutē, piemēram, Vācijā uzskata, ka ir normāli, ja mandeles pastāvīgi ir iekaisušas.
Kaut gan vienotas klasifikācijas nav, parasti par bakteriālas angīnas diagnozes kritērijiem uzskata paaugstinātu temperatūru virs 38 grādiem, apsārtušu un sāpīgu kaklu, rīšanas grūtības, palielinātus kakla limfmezglus. Balta aplikuma uz mandelēm var arī nebūt. Jo cilvēkam vairāk gadu, jo lielāka iespēja, ka viņam nav vis bakteriāla, bet vīrusu izraisīta angīna.
Savukārt ASV pieņemts, ka par hronisku tonsilītu liecina diskomforts kaklā vismaz trīs mēnešus, palielināti kakla limfmezgli, apsārtums, kakla sāpju epizodes, strutu korķi mandelēs un nelāga smaka no mutes.
