Viņi riskē ar dzīvību, bet nekas viņus neattur 0
Bet jautājums ir – kā cilvēkiem sadzīvot ar savām bēdām? Atbilde: Vienīgi sajūtot citas personas līdzcietību/žēlsirdību. Tātad cilvēkiem ar atkarībām ir nepieciešama līdzjūtīga vide, kas ļaus viņiem sadzīvot ar sāpēm bez vajadzības bēgt no tām. Tātad jāpaliek ar savām sāpēm un tam nepieciešams atbalsts. Bet mēs dzīvojam sabiedrībā, kas vienmēr izvēlas ātrāko metodi relaksācijai, tūlītēju apmierinājumu vai iespēju izvairīties. Citiem vārdiem sakot, mēs dzīvojam kultūrā, kas ekonomiski un psiholoģiski nespēj atbalstīt cilvēkus. Tādēļ sabiedrībai ir ļoti grūti tikt galā ar narkotiku atkarību.
Kā ārsts es praktizēju Vankūverā, Kanādā. Es strādāju ar cilvēkiem, kurus skar ļoti, ļoti spēcīga atkarība. Šie cilvēki cieš. Mani pacienti mirst ļoti jauni. Viņi mirst no HIV, C hepatīta sirds vārstuļu infekcijas, no smadzeņu infekcijas, no asins saindēšanās. Viņi mirst no pašnāvības, pārdozēšanas, no vardarbības vai nelaimes gadījumiem. Šie cilvēki zaudē visu – savu veselību, skaistumu, zobus, bagātību, viņi zaudē cilvēciskas attiecības un rezultātā viņi bieži zaudē dzīvību. Bet nekas no tā neattur viņus no atkarības. Nekas nevar piespiest pārtraukt. Atkarība ir spēcīgāka. Un tad rodas jautājums: kāpēc?
Viens no pacientiem man teica: “Es nebaidos mirt. Vairāk es baidos dzīvot.” Jautājums, uz kuru mums jāmeklē atbilde – kāpēc cilvēki baidās no dzīves? Ja vēlaties saprast atkarību, nav jāpēta tas, pie kā tā novedusi; nepieciešams uzzināt, kas to izraisīja. Citiem vārdiem sakot, jāsaprot, ko persona saņem no savas atkarības? Ko viņš tādu saņem, kā citādi nebūtu?
