Kā slēpj “nullēšanas” 0
Kā raksta «Verstka», «nullēto» dienesta biedri visbiežāk aprok līķus mežā vai izmet kaujas laukā, izšaujot pa tiem automāta kārtu, lai visu attēlotu kā nāvi kaujā. Dokumentos «nullētos» visbiežāk noformē kā bezvēsts pazudušus vai patvaļīgi daļu pametušus (šajā gadījumā cīnītāja tuvinieki nesaņem izmaksas).
Bet dažos gadījumos «nullēšanu» var maskēt radošāk. Vladislavs Berļakovs no 6. motorizētās strēlnieku brigādes «Verstka» pastāstīja, ka tā notika ar viņa dienesta biedru Aleksandru Jurkovu ar segvārdu «Odesa». Pēc Berļakova vārdiem, komandieri piespieda «Odesu» tirgot narkotikas, bet kad tas vienreiz neatdeva izpeļņu, viņu līdz nāvei nosita. Berļakovam, kurš atrada «Odesas» līķi ar zilumiem, nobrāzumiem un plīsumiem, pavēlēja klusēt.
«Vakarā tajā pašā dienā manā acu priekšā
„Odesu“ apģērba vecā bruņuvestē un ķiverē, bet pēc tam zem viņa ielika divas granātas un uzspridzināja.
Tālāk, lai slēptu pēdas no sitieniem, kuras varētu noteikt medicīniskajā ekspertīzē, viņa līķi atstāja karstumā uz vairākām dienām, lai tas sāktu sadalīties. Pēc tam nosūtīja uz „lielo zemi“ ar atzīmi „kritis varoņa nāvē“,» paziņoja Berļakovs.
Aptuveni nedēļu pirms «Verstka» materiāla publicēšanas, 20. oktobrī, izdevums «Вот так» prezentēja «Noziedznieku armiju» — datubāzi par Krievijas komandieriem, kas izdara noziegumus pret saviem karavīriem. Izdevuma sarakstā iekļuva 50 cilvēki, daudzi no tiem minēti arī «Verstka» kartotēkā.
