Laukos
Graudkopība

Minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija darbībā. “Jaunozolos” – vien salmu ecēšas un sējmašīna0


Rihards Kadirovs  ziemas kviešu (šķirne ‘Zeppelin’)
laukā demonstrē labi attīstīto kviešu sakņu sistēmu, ko nodrošinājusi joslu apstrādes tehnoloģija.
Rihards Kadirovs ziemas kviešu (šķirne ‘Zeppelin’) laukā demonstrē labi attīstīto kviešu sakņu sistēmu, ko nodrošinājusi joslu apstrādes tehnoloģija.
Foto: Anda Krauze

Sunākstes pagasta ZS “Jaunozoli” graudu audzēšanā ar joslu apstrādes (strip till) tehnoloģiju oglekli piesaista, nevis atbrīvo. Saudzīgā un dabai draudzīgā saimniekošana “Jaunozolu” saimniekam Rihardam Kadirovam pērn ļāva Latvijā uzvarēt Pasaules dabas fonda konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”. Rihards Kadirovs intervijā stāsta par strip till tehnoloģijas priekšrocībām graudkopībā, kā arī vērtē valsts lauksaimniecības politiku.

– Kas rosināja sākt izmantot augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju?

– Sākām kā visi – ar aršanu. No saimniecības zemes kopplatības aptuveni 80% ir māla augsnes uz magnija bāzes. Tās nepakļaujas fiziskai apstrādei un neirst smalkos struktūragregātos. Uz minimālo augsnes apstrādi sākām pāriet 2012. gadā. Tolaik pēc viegli sadalošām kultūrām, piemēram, rapšiem, augsni apstrādājām ar diskiem un sējām ar frēzes kombināciju. Rezultāts parādīja, ka ražas neatšķiras no tām, kur augsnes apstrādei izmantoja aršanu.

Tas bija pirmais pamudinājums sākt domāt – kāpēc art, ja to var nedarīt? Kāpēc vajadzīgas milzīgās darbinieku un fiksētās tehnikas izmaksas? Esam mēģinājuši augsni apstrādāt gan ar diskiem, gan rugaines kultivatoru. Ar pēdējo sokas labāk nekā ar diskiem. Ar diskiem pirmā pieredze bija laba. Nākamajā rudenī māls pārkalta, Rubin diski negāja iekšā zemē. Rugaines kultivators savukārt tikai ar pusi agregāta platuma gāja mālā. Sanāca, ka braucām ar pusi agregāta darba platuma pa iepriekšējo joslu. Mēs atrodamies Sēlijas paugurvalnī. Pēc kartes skaitāmies Zemgale, reāli, ja vērtējam klimatu, esam diezgan tālu no tās. Augu veģetācija no Zemgales atšķiras par divām nedēļām, kas diezgan bieži ierobežo mūsu veiksmi. Piemēram, kā 2017. gadā, kad trāpījām uz lietavām.

Lielais pamudinājums radikāli mainīt augsnes apstrādes sistēmu nāca 2014. gadā. 2013. gadā veicām diezgan strauju lēcienu pēc apstrādātās lauksaimniecības zemes no 160 ha uz gandrīz 300 ha. Ļoti liels īpatsvars sējumos bija ziemājiem. Tie visi izsala. Sapratām – ar esošo tehnikas parku un esošajām izmaksām iespēja darboties ienesīgi ir, maigi sakot, riskanta. Vērtēju citu valstu pieredzi. Anglijā, piemēram, aizvien darbojas lauksaimnieku forums (The farming forum), kur kontaktējos ar angļu zemniekiem. Tiešās sējas metodes no till (bezapstrādes tiešā sēja) un strip till nāk no tiem reģioniem, kur darbošanās ar tradicionālajām metodēm nedod tādu rezultātu, kā gribētos, galvenokārt klimata dēļ.

Tolaik apskatīju trīs atšķirīgus agregātus. Smago māla augšņu dēļ nosliecāmies par labu strip till tehnoloģijai. Mēs negribējām ražas kritumu tehnoloģiju maiņas procesā. Strip till tehnoloģija ir drošāka, jo ar to irdina tieši tajā vietā, kur sēj sēklu. Irdināšana notiek ļoti šaurā 15 mm platā joslā, bet reāli josla, kas paliek starp rindām, ir neizkustināta, visas kapilārās sistēmas paliek neaiztiktas. Līdz ar to mitrums pa kapilāro struktūru ceļas uz augšu, un sausā pavasarī un nu jau arī rudeņos mums nav problēmu ar dīgšanu. Tas ir pirmais ieguvums.

Otrs ieguvums – nekustinot augsni, mēs neizjaucam tajā mikrobioloģijas līdzsvaru. Mikorizas, rizobija sēnes attīstās un dzīvo dabiskajā vidē. Vadziņā, kur sējam, mēs irdinām augsni ļoti sekli, patlaban 8–10 cm dziļi. Lielajās lietusgāzēs strip till tehnoloģija mums palīdz ar to, ka lietusūdens nepaliek augsnes virspusē. Mālaino augšņu dēļ izvēlējāmies Somo DTS sējmašīnu, kurai ir neatkarīga katras rindas reljefa kopēšanas iespēja gan uz irdināšanu, gan arī uz sēšanu. Tāpat vienīgajai ir svara pārneses iespēja no dziļuma kopēšanas uz transporta riteņiem mitros apstākļos. Šo sējmašīnu ar LAD projekta naudas atbalstu nopirkām 2015. gada pavasarī. Tas ir mūsu vienīgais īstenotais ES atbalsta projekts jaunai tehnikai. Citas tehnikas vienības pirkām lietotas, jo šajā Latvijas daļā vairāk dzīvojam uz amortizācijas rēķina. Ja būtu jāpērk pilns un pilnīgi jauns tehnikas parks, kaut ar LAD atbalstu, vajadzētu vēl vienu dzīvi, lai dzīvotu. Rudenī kontā paliktu tikai pliks darba prieks.

– Saimnieki vērš uzmanību uz ražas kritumu pirmajos gados pēc jaunās tehnoloģijas ieviešanas.

– Augsnes minimālās apstrādes terminoloģiju Latvijā ikviens tulko pa savam. Kad cilvēkiem saku, ka darbojos ar strip till tehnoloģiju, man vaicā – kas tā tāda? Tiešā sēja? Latvijā tiešā sēja ir samaitāts jēdziens. Tiešā sēja jau teju nozīmē, ka eju pa tiešo ar frēzi pa arumu, tas jau nekas, ka esi pilnā darba platumā izjaucis augsnes struktūru. Visbūtiskākā strip till tehnoloģijas atšķirība no aršanas vai no min till (minimālās apstrādes) ir tā, ka ar to neizjauc visu darba platuma aramsloksnes virskārtu. Agregāts iejaucas vien tajā vietā, kur iegulda sēklu. Minimālajā augsnes apstrādē minimāli, kaut vai 5 cm dziļi, bet visā darba platumā izjauc augsnes struktūru.

Liela daļa saimnieku dzīvo informācijas burbulī. Valstī zinātnisko izmēģinājumu veikšana salīdzinoši ir ļoti novecojusi. Mēs aizvien pētām, kāda ir kviešu ražas dinamika bezmaiņas sējumos. Vienlaikus Anglijā jau pēta mikrobioloģijas aktivitāti atkarībā no kompanjonaugiem, tiešajā sējā, ar strip till vai ar min till tehnoloģiju.

Latvijā masu informācijas telpā galvenokārt valda viedoklis – lauki noteikti ir jāmēslo, noteikti ir jāmiglo! Lauksaimniecības industrija ir aizgājusi uz pārāk lielu ķīmijas daudzuma lietošanu. Ne velti ir teiciens, ka iepriekšējais bija ķīmijas gadsimts, šajā gadsimtā vairāk uz biodinamiku skatīsimies. Tie, kas sapratīs, to pieņems un darbosies. Kas nesapratīs, ik gadu teiks, ka ir neraža un viss ir ļoti slikti. Liela daļa zemnieku redz klimata pārmaiņas, tomēr ik gadu dara vienu un to pašu un aizvien cer uz labākiem savas darbības rezultātiem.

Kad no aršanas pārgājām uz minimālo augsnes apstrādi, pirmajā gadā raža pieauga – no 3,9 t/ha līdz 4,5 t/ha. Kad smago mālu vairs near, nostabilizējas dabiskā augsnes struktūra, veidojas pareizais sakārtas blīvums. Tādējādi uz lauka notiek izlīdzinātāka veģetācijas attīstība. Patlaban saimniecībā ar strip till tehnoloģiju darbojamies piekto sezonu. Salīdzinājumā ar laiku, kad laukus arām, vidējās ražas ir kāpušas divkārt. Iemesls ir iedzīvinātā augsnes struktūra un mikrobioloģija. Mums augsnē patlaban jau ir izveidojusies kapilārā struktūra, notiek nokrišņu infiltrācija, attiecīgi arī nokrišņu, mitruma pacelšana pa kapilāro struktūru uz augšu. Piemēram, Salā pēdējie četri pavasari bija sausi, tomēr mēs to izjutām diezgan maz.

Ar strip till tehnoloģiju mēs rudenī sējam divas nedēļas agrāk, pavasarī – divas nedēļas vēlāk. Iemesls – kad augsni nekustina, ļoti svarīgi ir monitorēt tās temperatūru. Mūsu tehnoloģijā augu atlieku daudzums uz zemes, salmi darbojas kā ekrāns. Piemēram, pavasarī zeme iesilst lēnāk nekā pliks arums. Ir līdzsvars – ja arums pa dienu vairāk iesilst, tad naktī tas vairāk atdziest. Arums ātrāk iesilst uz dziļāku horizontu, mūsu gadījumā zeme iesilst lēnāk. Brīdī, kad nepietiek no­­krišņu, arumā to izjūt ļoti strauji. Tajā pirmām kārtām ir izjaukta augsnes kapilārā struktūra, turklāt notiek mitruma iztvaikošana. Sanāk, ka mēs gaidām pareizo augsnes kondīciju. Vis­sliktākais, ko var izdarīt, – uzbraukt uz lauka, kad tas fiziski nav gatavs. Tad ar tehnikas svaru nopresē dabisko augsnes struktūru. Pievēršam arī uzmanību, lai sējas dziļuma zonā būtu pareizā augsnes temperatūra.

Attēlā: “Jaunozolu” saimnieks Rihards Kadirovs demonstrē ‘Somo DTS’ sējmašīnu, kas piemērota saudzīgajai joslu apstrādes (strip till) metodei.

– Kādai vajadzētu būt augsnes temperatūrai sējas dziļumā?

– Starp +8 un +10 grādiem (pupām 8 cm dziļumā, miežiem 2–3 cm dziļumā). Kad augsne ir iesilusi, notiek straujāka dīgļa attīstība, labāka simbioze ar mikroorganismiem un sēnēm. Uz tā rēķina vasarājus nekodinām. Esam mēģinājuši arī agro sēju. Ja pupas iesēj, piemēram, 4. aprīlī, tad nākamās trīs četras nedēļas ir jādzīvo uz lauka un dažādos veidos jāmēģina zosis un dzērves aizbiedēt. Esam praktizējuši dažādus pretlīdzekļus, tomēr putni adaptējas, saprot, ka briesmas nedraud. Tāpēc tagad sēju pavelkam uz vēlāku laiku. Ja augsnes temperatūra ir 8–10 grādi, pupa divu nedēļu laikā kā pēc pulksteņa ir augšā. Sanāk stipri lētāka nezāļu ierobežošana ar ļoti mazu glifosāta devu.

Rudenī cenšamies iespējami agrāk sēt ziemājus – no augusta pēdējās nedēļas līdz 13. septembrim. Aizvadītajā gadā tas izdevās. Tad sējums būs sacerojis, augi būs uzņēmuši barības vielas un spēcīgi iesakņojušies.

– Kāds saimniecībā ir mēslošanas līdzekļu lietojums?

– Mums vissvarīgākais ir augu maiņa. Kad pārgājām uz strip till tehnoloģiju, bijām iecerējuši šādu augu seku: ziemas kvieši, pupas, mieži un rapši. Daba un dzīve ieviesa korekcijas. Nereti ziemas rapši izsalst. Ir mums bijuši griķi un rudzi miežu vietā. Visu laiku meklējam vislabāko modeli. Ir viens izmēģinājumu lauks ar vidējo saimniecības fonu, kur sējam šādā secībā: kvieši, pupas, kvieši, zirņi. Faktiski pietuvināts ir kviesis, tomēr liels ir tauriņziežu īpatsvars. Līdz šim saimniecībā tauriņziežu īpatsvars vienmēr bija 20–25%. Kā zelta likums tāpēc, ka tauriņzieži iedzīvina augsnes mikrobioloģiju, tā ļoti strauji uzlabojas – palielinās slieku īpatsvars, slieku sugu ir vairāk, lielās sliekas sāk vairāk dominēt. Tās irdina un bagātina augsni.

Patlaban atsakāmies no rapšiem. Iemesls – mēģinām pilnībā atteikties no insekticīdu lietošanas. Pupām insekticīdus pagājušajā gadā nelietojām. Mēs skatāmies nākotnē, nevis uz šīsdienas peļņu. Ja šajā gadā, piemēram, sēju zirņus, tie maksā 180 eiro/t, 3 t/ha nokulšu, labi, bet resursu ieguldījums tajos ir ļoti mazs. Pēc zirņiem sēšu kviešus, un tie man ar uzviju atlīdzinās par it kā mazo atdevi no zirņiem. Man ir svarīgi, lai vidējais naudas ienākums piecu gadu periodā būtu tāds, ar kuru jūtos komfortabli.

– Vai šāds darbības modelis ir piemērots, ja ik gadu jādzēš lielas kredītsaistības?

– Kredītu riteni zemnieks brīvprātīgi piespiedu kārtā pats ir iegriezis. Viņam patlaban no visām pusēm potē, ka vajag pilnībā kustināt augsni. Tās ir izmaksas! Lauksaimnieku drošina: aizņemies! Pērc, vēlams, jaunu tehniku! Un tad saistības liek skriet kā vāverei ritenī. Iepircējs vai kooperatīvs saka – tām pretim vajag fiksētu ienākuma daļu. Zemnieks izvēlas visvienkāršāko – audzēt tikai kviešus un pēc tiem rapšus. Latvijas klasiskajā shēmā ir fiksētās izmaksas – kredītu slogs par agregātiem, par traktortehniku. Otrs postenis ir augu aizsardzības līdzekļi (AAL), jo darbojamies bez augu maiņas. Saimnieki kviešus audzē divus, cits pat trīs gadus pēc kārtas, agronomi uzstāj, ka kvieši, divus gadus pēc kārtas audzējot, ir jāsēj arumā. Šaujam sev kājā! Ja vēl ir sauss rudens kā pēdējie divi, piemēram, Zemgalē, iznāk, ka esi iegriezis karuseli un, lai no tā izkāptu, vissvarīgākā ir drosme.

Mūsu Somo sējmašīna salīdzinājumā ar parasto konvencionālo sējmašīnu ir orientējoši par aptuveni 30–35% dārgāka. Tā ir 4 m darba platuma sējmašīna, uz vienu metru vajag vismaz 50 ZS lielu vilcējjaudu.

Pirmos gadus sējmašīnu vilkām ar New Holland 7050 traktoru. Patlaban to velkam ar kāpurķēžu Challenger traktoru. Iemesls ir mazākas lauka platības noblietēšana. Kāpurķēžu traktoram ir arī lielāka zirgspēku rezerve. Cenas ziņā lietots kāpurķēžnieks bija līdzvērtīgs tās pašas klases riteņtraktora cenai; lētāks, jo nevajag dubultos riteņus. Abi traktori kopā mums sezonā nostrādā vien nepilnas 500 motorstundas.

Rakstījām projektu pēdējā modernizācijas kārtā uz no till tehnoloģijas ieviešanu, tātad – tiešās sējas sējmašīnai, kas darbojas bez irdināšanas. Tā ir kaltu sējmašīna ar 12 mm atvērēju un lielāku, deviņu metru, darba platumu. Ar šo sējmašīnu varētu ātrāk sēt arī starpkultūras uzreiz pēc kombaina. Visticamāk, atbalstu nesaņemsim. Latvijā prioritātes mainās ar katru ministru. Patlaban prioritāte ir bioloģiskie ražotāji un lopkopji. Mēs agrāk īstenojām tikai vienu ES atbalsta projektu. Iepriekš nosauktais projekta pieteikums bija par vairāk nekā 0,5 milj. eiro, tajā iekļauts arī jauna kombaina pirkums, tāpēc, visticamāk, būsim ārpus atbalsta saņēmēju loka.

Attēlā: Traktors, salmu ecēšas un sējmašīna Jaunozolos ir vienīgā augsnes apstrādes tehnika.

– Jauna kombaina pirkums ir ļoti svarīgs?

– Darbojoties ar strip till tehnoloģiju, nākamā gada sasniegumi sākas ar kombainu. Ja ir slikts kombains vai kombainieris nedomā līdzi, var rasties būtiskas problēmas. Kombaina vadītājam ir jāseko līdzi arī tam, lai salmus rūpīgi izkliedē visā darba platumā. Tas pats attiecībā uz pelavām. Kombainam mūsu gadījumā gribējām ieviest ctf (control traffic farming) tehnoloģiju, vēlamies tikpat lielu darba platumu kā sējmašīnai – 9 metrus. Gandrīz 0,6 milj. eiro pirkums bez atbalsta, rēķinot uz 426 ha, ir diezgan liels naudas ieguldījums.

– Kādas ražas kuļat Jaunozolos?

– Aizvadītajā gadā ziemas kviešus kūlām ar vidējo klētssvaru 7 t/ha. Rudzi bija sēti saimniecības vieglajos laukos ar sliktu pH. Ražība bija 5,2 t/ha. Pupas ļoti labi izauga, kūlām 4,1 t/ha. Vasaras rapši izauga salīdzinoši ļoti slikti, ražība bija 1,5 t/ha. Mūsu pusē, ja rapšus iesēj dziļāk par 2 cm, mālainā augsnē līdz rapša sēkliņai tie 4 mm lietus netiek klāt. Savukārt, sējot sekli, aptuveni 1 cm dziļumā, riskējam, ka sēklas izšaus dīgļsaknes pēc pirmā rasinātāja, tomēr, neatrodot pašā virskārtā mitrumu, nokaltīs. Aizvadītajā gadā trāpījām uz pirmo scenāriju.

Atgriežoties pie starpkultūrām, sanāk, ka teorētiski jāsēj šādā secībā: ziemas kvieši, starpkultūra, tad zirņi un pupas. Atkal ziemas kvieši un starpkultūras. Ko iegūstu, audzējot šādā secībā? Dabā monokultūras nav. Tas, ka sējam kviešus kā monokultūru, nav pareizi. Šogad veiksim eksperimentu – miežiem pasējā liksim balto āboliņu. Lai tas attīstās un uz kulšanas brīdi ir apakšā. Tomēr mēģināsim ar mazu glifosāta devu to piesist un sēt pa taisno tajā ziemas kviešus. Tad baltais āboliņš būs apakšā kā kompanjons.

Kad iedarbinām mikrobioloģiju augsnē, esam iegriezuši karuseli un mums vajag iespējami vairāk barības mikroorganismiem. Svarīgi, lai tā būtu daudzveidīga. Mēs paši arī neēdam pliku maizi. Vissvarīgāk ir vairāk fokusēties uz dabai draudzīgo saimniekošanu. Tas ir it kā virziens uz bioloģisko audzēšanu, tomēr vienlaikus paliek herbicīdi, kas kontrolē sistēmas darbošanos.

Ļoti svarīgs strip till tehnoloģijā ir glifosāts. Sabiedrībai tas patlaban tiek pasniegts kā ļoti kancerogēna herbicīda sastāvdaļa.

Cilvēki neapzinās, ka ar glifosātu esam spējīgi uzturēt tā saukto konservējošās lauksaimniecības (conservation agriculture) virzienu, darboties dabai ļoti draudzīgi.

Nezin kāpēc neviens nepievērš uzmanību, piemēram, herbicīdiem Tombo vai Lancelot. Šo aminopiralīdu saturošo herbicīdu instrukcijā ir teikts, ka ne augus, ne augu atliekas nedrīkst izmantot ne dzīvnieku ēdināšanā, ne arī pakaišiem. Tie ir kaitīgi. Glifosāta sadalīšanās mainās pēc augsnes un gaisa temperatūras, tas ļoti ātri sadalās. Sabiedrībā gandrīz ikviens domā, ka mēs glifosātu līdzīgi kā amerikāņi uz savām ĢMO kultūrām laistām entās reizes sezonā. Vissvarīgāk ir, ka ar vienu glifosāta miglojumu augkopībā izlaižam augsnes apstrādes operāciju, mazinām oglekļa un SEG emisijas.

Salmu ecēšas un sējmašīna ir vienīgie manā saimniecībā izmantotie augsnes apstrādes agregāti. Salmu ecēšas pēc kombaina nodrošina vienmērīgu salmu izklāšanu pa visu lauku. Otrām kārtām, skrāpēts tiek vien augsnes augšējais slānītis divu cm dziļumā. Ar augsnes mikrofloru apklāti salmi sāk sadalīties, un mēs uz dīgšanu provocējam arī izbirušos graudus un nezāles. Sēklas neiearam, nākamajām paaudzēm ar tām nebūs jācīnās. Tā kā augsni nekustinām, izbirušās nezāļu sēklas ir viegli provocējamas dīgšanai un ar mazu glifosāta devu apkarojamas. Mēs praktizējam miglošanu ar piespiedu gaisa sistēmu, glifosātam samazinām darba šķīduma daudzumu. Atkarībā no veģetācijas masas mazākais patēriņš ir bijis 55 l/ha, lielākais – 75 l/ha. Glifosātam vissvarīgākā ir 2% darba šķīduma koncentrācija un darba šķīduma pH, tādējādi ar mazu daudzumu mēs nodrošinām ļoti mazu darbīgās vielas daudzumu uz vienu ha. Esam konvencionālie ražotāji un vienlaikus darbojamies integrēti, dabai draudzīgi. Iesaku papētīt katra AAL darbīgās vielas ietekmi uz mikrobioloģiju augsnē! Tas liks aizdomāties! Muļķības, ja kāds teic, ka pēc pārejas uz tiešo sēju herbicīdu patēriņš kāpj.

– Kādas šķirnes audzējat?

– Esam mēģinājuši audzēt ziemas kviešu šķirnes ‘Zentos’, ‘Bjorke’, ‘Toras’ un ‘Olivin’. Patlaban esam apstājušies pie ‘Skagen’ un ‘Zeppelin’. Pēdējā nosauktā šķirne ir ļoti agrīna un stabila sniegumā, samērā ražīga agrajām šķirnēm. ‘Zeppelin’ šķirnei kvalitāte atbilst zemākajai pārtikas graudu grupai, tomēr man ļoti patīk šīs šķirnes cerošanas intensitāte, samērā zemais augums un augšanas temps. Tas ir svarīgi ziemošanai.

Vēlā šķirne ‘Skagen’ ražo ļoti labi, tomēr mūsu platuma grādos ir diezgan liels risks nokult to kā lopbarību.

Audzējam arī miežus, ‘Ouench’ un ‘Judit’ šķirni. Sējam 450 sēklas uz m2. Ja agrāk tiekam uz lauka, sējam ‘Quench’. Ja vēlāk – ‘Judit’ šķirni.

Izmēģinājām vairākas pupu šķirnes, palikām pie ‘Boxer’. Ar 55 augiem uz m2 ‘Boxer’ šķirne nodrošina stabilus rezultātus sausajos gados. Sējot pupas, rindstarpas ir 33 cm platas. Līdz ar to augi saņem būtiski vairāk gaismas, kas savukārt nodrošina daudz vairāk pupu pākšu aizmetņu. Pupas ir ļoti atsaucīgas strip till tehnoloģijai.

Zirņiem esam mēģinājuši ‘Clara’ un ‘Respect’ šķirnes, palikām pie ‘Respect’ tāpēc, ka tā veido pākstis vairāk no vidusdaļas līdz augšai, arī TGM ir mazāka un pākstis ir izvietotas no vidus līdz augšai, tāpēc augs stabilāk stāv. ‘Clara’ šķirnei bija lielāks zirņu izmērs, bet pākstis vairāk uz augšu, stiebri ne tik stabili, augi lielākā vējā un lietū bija tendēti krist veldrē.

Auzas vēl nesējam, gribam no vējauzas tikt vaļā.

– Pastāstiet par fungicīdu izmantošanu strip till tehnoloģijā.

– Augsnes mikrobioloģija nozīmē, ka dzīvais aug simbiozē ar jebkuru augu. Jācīnās ir ar cēloņiem, nevis sekām! Pērn biju iecerējis vispār no fungicīdiem atteikties. Uzlikām tos kontroles slejās uz vārpām tikai kviešiem dažādos saimniecības laukos. Refraktometrs parādīja un kombains arī apliecināja, ka neto ieguvums ir samērā mazs. Pērn pēc Līgo svētkiem pirmais lietus, 22 mm, nolija 27. jūnijā. Līdz tam – no 26. marta līdz 27. jūnijam nokrišņu daudzums bija 52 mm, turklāt visvairāk 24. maijā – 8 mm, 28. maijā – 26 mm. Vēl agrāk lija pa dažiem milimetriem, arī jūnijā nenozīmīgi. Vidējais klētssvars kviešiem bija 7,08 t/ha, slāpekļa patēriņš vien 120 kg. Aizvadītais gads saimniecībai varēja būt ražas rekordgads, tomēr iegrieza sausums. Mums jau 2017. gadā kūlums klētssvarā bija 7 t/ha. Pērn mērķis bija kult 8 t/ha. Redzot nokrišņu dinamiku pavasarī, lēmām, ka samazināsim slāpekļa devu. Ja tos kaisītu kā ierasts, augi to neuzņemtu. Minerālmēsli aizietu gaisā, piesārņotu dabu. Izbraucām uz augu sekas rēķina.

– Kādus insekticīdus un herbicīdus lietojat?

– Kad izņemam rapšiem spīduli, gribot negribot samazinām skrejvaboļu populāciju. Kad tas noticis, rodas problēmas ar gliemežiem. Tad liekam liminicīdus, paši sev šaujam kājā un nobeidzam sliekas, visu dzīvo augsnē. Sadalīšanās ilgums un pēcietekme uz augsni ir dramatiski liela. Dažos laukos izjutām gliemežu ietekmi, tāpēc, lai nelietotu liminicīdus, atteiksimies no rapšiem.

Mums ir problēmas ar vējauzu, tomēr liekam vien kontaktiedarbības Axial herbicīdu. Tombo mēs noteikti neliekam, hormonu preparātu Huzāru arī neliekam uz maura skareni. Vairāk fokusējamies uz kontaktiedarbības herbicīdiem vai maksimāli vēlu liekam sulfonillurea grupas herbicīdus, lai daudzums, kas fiziski var nonākt uz augsnes, būtu iespējami mazāks.

Rudenī herbicīdus apzināti nelietojam. Jebkurai graudzālei nezāles var ļoti vienkārši un lēti izņemt, neredzu iemeslu, kāpēc tas darāms rudenī. Agrāk problēma bija vijolīte, tagad ar strip till vairs nav. Ar strip till tehnoloģiju sējam slejās un sanāk, ka graudi ir aptuveni 12 cm duet rindā, rindstarpa ir 20–23 cm plata. Tas nozīmē, ka rudenī, kur ir mazāk augu atlieku, pēc zirņiem, pupām tās brīvi sadalās C:N attiecības dēļ, dīgst ziemojošās nezāles, kas darbojas kā uztvērējaugi un rudenī nenomāc un nekonkurē ar ziemājiem. Uztver slāpekli pēc tauriņziežiem, kas citādi būtu zudis. Izbirušie zirņi un pupas ir ļoti labi kompanjoni. Pavasarī savukārt nomiglojam ar sulfonillurea preparātu. Tad tajās oglekļa un slāpekļa attiecība ir ļoti laba un tās ļoti ātri sadalās. Barības vielu aprite augsnē notiek tajā pašā gadā. Līdz ar to, kaut maz, tomēr veidojas organika.

Ar augšanas regulatoriem ziemas kviešus aizvadītajā gadā divos laukos, kad maijā gaisa temperatūra nokritās līdz –9 grādiem, nevēlējāmies stresināt. Nomiglojām pret nezālēm un 27. maijā iedevām pirmo un vienīgo mikriņu devu bez regulatora. Veldres nebija. Pavasarī šie lauki izskatījās vissliktāk, beigās labi, vidēji. Raža bija nedaudz vairāk par 7 t/ha.

Kad ir platā rindstarpa, tad veidojas lauka malas efekts. Daudzi saimnieki noteikti ir ievērojuši, ka lauka malā, tehnoloģiskās sliedes malā kvieši ir intensīvāk savārpojuši. Kur klasiski 12,5 cm attālums, tur tie kļūst šķidrāki. Ar šo tehnoloģiju darbojoties, lauka malas efekts ir katrai rindai. Vējš staigā pa lielo rind­starpu. Miltrasas nav, arī DTR nepatīk šādi apstākļi, kad ultravioletais starojums tiek dziļāk biomasā. Auguma regulēšanai vienmēr esam iztikuši ar cikocelu 1,5 liltri 30., 31. fāzē, un viss, pietiek. Kad ir saule, augs nestiepjas, bet intensīvāk lapo un ilgāk apakšējās lapas ir zaļas. Sanāk, ka ir spējīgs pabarot vārpu, masa ir lielāka.

– Kāda izsējas norma ir ziemas kviešiem?

Strip till tehnoloģijā izsējas normu esam palielinājuši par aptuveni 10%, sējam 450 sēklas uz vienu m2. Lai cerošanas intensitāte būtu iespējami lielāka, cenšamies sēt iespējami sekli – orientējuši 1–2 cm dziļumā. Mums lielākajā daļā augšņu ir zems kālija un fosfora nodrošinājums. Kopā ar sēklu ļoti lokāli iestrādājam ik pa 33 cm NPK, 10–26–26, rudenī, parēķinot tīrvielas cenu, likām 160 kg MAP. Sanāk tā – ar šo tehnoloģiju minerālmēslu izmantošanas efektivitāte ir būtiski labāka. Barības vielas koncentrēti noliekam pie saknes.

– Nākamajā plānošanas periodā atbalsta saņemšanai būs jāizpilda vēl striktākas vides prasības nekā agrāk. Vai tas nebiedē?

– Esmu ļoti apmierināts. Ir tikai loģiski, ka no nozares ministrijas, no ES nāk impulsi par to, ka rudenī nevajag art zemi. Zemnieki patlaban līdz galam neapzinās, ko viņi dara. Liela daļa saimnieku neizvērtē sava veikuma sekas. Redzam, saprotam, ka klimats mainās. Ikvienam no mums šķiet – ko tad es viens izmainīšu… Lai jau citi rīkojas, es jūtos komfortabli! Tomēr lauksaimniecībā oglekļa emisiju dinamika iet roku rokā ar saimniecības filozofiju. Kā mēs uz to raugāmies?

Pērn mūs iekļāva valsts apmaksātā izpētes projektā par augšņu kvalitātes izmaiņas dinamiku. Mums veica augsnes analīzes. Tās uzrādīja organiskās vielas pieaugumu par 0,1% gada laikā. Tas ir ļoti, ļoti daudz.

– Turklāt darbojoties ar konvencionālām metodēm!

– Patlaban sabiedrībā veido uzstādījumu – tu esi konvencionālais ražotājs, tātad tu lieto ķīmiju un automātiski esi sliktais. Bioloģiskais saimnieks ir malacis, projektos viņš uzvarēs, sabiedrībā gūs vislielāko piekrišanu. Tomēr fundamentālais, ko sabiedrība īsti neapzinās, ir tas, ka, darbojoties pēc konservējošās lauksaimniecības principiem, mēs oglekli absorbējam un noglabājam augsnē kā organiskās vielas daudzuma pieaugumu. Bioloģiskais zemnieks 99% gadījumu ar, viņš aršanas brīdī atbrīvo organisko vielu, tā mineralizējas – vai nu izkūp gaisā SEG emisiju veidā, vai arī izskalojas ar nokrišņiem. Līdz šim vienmēr esmu īstenojis augu maiņu, tomēr tehnisku iemeslu dēļ – ātrākiem sējas darbiem sējmašīnu prasās platāku – starpkultūras izmantojām maz.

Agrāk fokusējāmies, ka vajag par jebkuru cenu sēt vienu kultūru. Patlaban esam gudrāki. Ja agrajā pavasarī būs labi, sausi dabas apstākļi, varēs agrāk uzbraukt uz lauka, tad sēsim pupas. Tām ir garāks veģetācijas periods. Ja pavasara sākums būs ilgs, mitrs, ar zemu temperatūru, tad sēsim zirņus.

Starpkultūras nākotnē sēsim iespējami vairāk, jo tās absorbē oglekli un veido organikas pieaugumu. Paši ataudzējām eļļas rutku šķirni Structurator. Tā ir ar augstu slāpekļa attiecību, tāpēc ļoti ātri sadalās un uzķer pēc kviešiem palikušās barības vielas. Tādējādi samazinām barības vielu noplūdes risku. Otrs aspekts – piesaistām oglekli, tas paliks kā organiskā viela.

Eļļas rutku esam iecerējuši kaisīt ar minerālmēslu kaisītāju pa stāvošiem kviešiem. Kad kombains brauks kult, tam jau būs dīgļlapas vai īstās lapas stadija. Ja būs sauss, sēsim ar sīksēklu kasti uz hedera. Ne velti ir teiciens: viena diena augustā ir tas pats, kas viena nedēļa septembrī. Maksimāli ātri gribētos to izmantot. Pirms vasarājiem būs maisījums – gan eļļas rutks, gan arī sinepe, gan auzas un griķi, vēl arī facēlija. Patlaban pārejam uz to, ka ir kvieši un tauriņzieži. Vasaras kviešus neatzīstam. Ja ziemas kvieši izsalst, tad pārsējam vien uz miežiem.

Augu seka visu laiku mainās, nav nekas akmenī iekalts. Vissvarīgāk – lai darbošanās notiek saskaņā ar dabu. 2017. gadā bija mitrs, ziemājus neiesējām. Pavasarī augu seka ļāva sēt miežus, trāpījām uz labāko cenu manā mūžā. Nākamajā gadā kulsim ziemas kviešus, rudzus, miežus, zirņus un pupas.

Kad iespējami mazāk izjauc augsnes struktūru un augu atliekas augsnes virsējā slānī kalpo kā buferis no izskalošanās, no augu sadalīšanās šajā virsējā slānī veidojas bāziskāks pH. Mūsu augsnē mikrobioloģija uzņem tempus, mums sadalīšanās notiek straujāk. Būtiska ir biomasa. Kad pēc kviešiem pirmajā gadā sējām pupas, kviešu salmi visintensīvāk sāka sadalīties brīdī, kad pupas tos sāka nosegt. Tagad jau rudenī sliekas lielu daļu salmu ienes augsnes horizontā. Tāpēc skatāmies starpkultūru virzienā. Ar tām veidojas pareizais mitruma režīms. Ar mūsu tehnoloģiju kviešu visintensīvākajā augšanas stadijā panākam optimālo oglekļa akumulāciju.

– Vai valsts lauksaimniecības politikā būtu kaut kas jāmaina?

– Vai tāda vispār ir? Nav! Ministrija sistemātiski mētājas ar uzstādījumiem – vienu brīdi prioritāte IMA projektos ir piena lopkopība. Nākamajā kārtā atkal atbalstām visus, jo onkuļiem aiz borta vajag jaunus traktorus un kombainus. Nākamajā atkal privileģētie ir bioloģiskie… Nākamajā KLP periodā gatavojamies ieviest virkni ierobežojumu, tostarp beidzot arī aizliegumu art rudenī un augu sekas dažādošanu. Lieliski!!! Bet tad atbilstoši pakārtojam arī otrā pīlāra IMA politiku! IMA projektos ir jāatbalsta tikai ieguldījumi rentabilitātes uzlabošanai saimniecībās. Ambīcijas lai katrs apmierina par savu naudu! Patlaban SAPARD lauku saimniecībām un satelītsaimniecību shēmotājiem dod priekšrocības atbalsta saņemšanā. Vai tas ir morāli pareizi un godīgi?

Altum aploksne zemes pirkšanai vienai saimniecībai ir nepietiekama. Komercbanka prasa norēķinu 10 gadu laikā. Ja zemes ha maksā 3500 eiro, uz 10 gadiem pamatsummas maksājums ik mēnesi ir 350 eiro plus vēl aizdevuma procenti. Savukārt, pie Altum aizņemoties, aploksne ir tik maza, ka zemnieki to ir izsmēluši. Vajadzētu to vienai saimniecībai palielināt vismaz līdz vienam miljonam eiro. Investīciju fondi zemi pārpērk.

ZM trūkst racionālas ilgtermiņa domāšanas. Vissvarīgāk un bez kavēšanās ar politiskiem instrumentiem ir jānodrošina, ka KLP nauda paliktu Latvijā.

UZZIŅA


Sunākstes pagasta ZS Jaunozoli
:
– dibināta 2005. gadā;
– specializācija – graudkopība;
– apsaimniekotās platības– 426 ha, tostarp puse īpašumā;
– audzētās kultūras – ziemas kvieši, rudzi, mieži, zirņi, pupas;
– augsnes apstrādes veids – strip–till (joslu apstrāde);
– darbinieku skaits – divi, sezonas laikā trīs;
– dalība NVO – biedrība Zemnieku saeima, LPKS Latraps, biedrības Latvijas Konservējošās lauksaimniecības asociācija dibinātājs;
– tehnikas parks – divi traktori: sējumu kopšanai New Holland T7050, sējai Challenger 765B, kravas automašīnas Scania, Volvo; Somo DTS sējmašīna, Claas Lexion 480 kombains, Hardi Commander Twin smidzinātājs un citi agregāti.

Šo un citus saimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Lauris pēc trieciena palicis bez apziņas un mēdz nekontrolējami staigāt. Kāpēc dzērājšoferi Jāni apcietināja tiesas zālē? 22
9 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Čakarē, “lien pakaļā” un azartiski izlec pretējā joslā – kā “vidējais latvietis” brauc pa Rīgas apvedceļu 2
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. “Nozaga pusmiljonu eiro, bet Balandinu atstāja dzīvu kā brīdinājumu,” Krieķis atklāj patiesību 3
1 stunda
TA
Tavs Auto TV
Ekonomika
Lietuvā lietoti automobiļi ir lētāki. Kādēļ?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Daudzi vienā pilsētā un “Dinamo” sportisti: lielajam Covid-19 inficēto skaitam “pa pēdām”
3 stundas