Tēju ēdienkarte: no pienenēm un kliņģerītēm līdz kārkla mizai, rozēm, upenēm… 1
“Ļoti svarīgi, lai organismā pareizi noritētu vielmaiņa, citādi sāk uzkrāties sāļi, uzdarbojas arī kaitnieks holesterīns, organisms kļūst jutīgāks, ievainojamāks. Vielmaiņu labvēlīgi ietekmē dažādi augi, piemēram, pienenes un diždadža saknes, arī vārpatas sakneņi, meža zemeņu lapas, trejdaivu sunīša laksti. Labs vielmaiņas regulētājs ir arī brūkleņu lapas un ogas, īpaši der, ja moka podagra, izraisot sāpes locītavās. Šos augus var izmantot ikdienas tējā,” uzsver Vija Eniņa.
Labi der zāļu tējas no augiem ar pretiekaisuma darbību, piemēram, kliņģerīte, kumelīte, pelašķa ziedi, rasaskrēsliņš. Tēju veido no 5–6 komponentiem, pievienojot tos augus, kas labāk garšo. Izdzer kādu litru dienā.
Ja locītavas jau sāp, noder dabas līdzekļi, kas mazina sāpes un iekaisuma procesus. Pretsāpju iedarbība ir apses mizai, pumpuriem un lapām, arī vītola mizai. Kolagēna sintēzei, kas nodrošina saistaudu elastību un izturību, svarīga ir askorbīnskābe, līdz ar to arī uzturā un zāļu tējās noderīgi ir ar šo vitamīnu bagāti produkti: rožu, upeņu, smiltsērkšķu augļi, gaiļbiksīšu un nātru lapas.
“Savukārt lazdas miza un lapas uzlabo sīko asinsvadu darbību, tātad arī noderīga tēja,” iesaka Artūrs Tereško. Viņš uzteic augus, kas satur salicilātus, tādu kā dabisko aspirīnu: avene, vīgrieze, kārkla miza.
Labi der gārsas lapas, jo tās izvada urīnskābi, tātad labi palīdz tam, kurš mokās ar podagru. Ja ir šāda vaina, dakteris Tereško iesaka gluži vienkāršu vasaras recepti – ēst gārsu salātus. Atliek iziet dārzā, saplūkt jaunās lapiņas, sakapāt un aizdarīt ar citrona sulu un eļļu.
Artūrs Tereško iesaka draudzēties ar mežrozīti. Auglīšus iztīra (neizmet sēkliņas!) un izžāvē. Vakarā paņem sauju – apmēram desmit – mežrozīšu augļu un ieliek litra tilpuma termosā. Uzlej karstu ūdeni un atstāj nakti ievilkties. Šis ir ļoti vērtīgs dzēriens visam organismam, jo stiprina imunitāti, padara elastīgus asinsvadus, neļauj tiem aizsērēties, kā arī satur vielas, kas stimulē aknu tīrīšanu.
Toties mežrozītes sēkliņās slēpjas locītavas aizsargājošās vielas. Tās izžāvē, samaļ, izsijā. 50 g sēkliņu aplej ar 200 g eļļas, piemēram, rapšu vai saulespuķu, atstāj nostāvēties divas nedēļas. Pievieno ēdienam.
