Barības vada trūce: viens ārsts iesaka operēt, cits – neoperēt… 0
Viens ārsts man sacīja, ka vajagot operēt barības vada trūci, bet otrs ieteica ar šo problēmu sadzīvot, jo operācija esot gana sarežģīta. Ar ko jārēķinās, izvēloties vienu vai otru variantu? ĀRIJA VALKĀ
Rīgas 1. slimnīcas ķirurgs Juris Žarinovs skaidro – trūce veidojas vietā, kur barības vads pāriet kuņģī. Kuņģī ir skābs saturs, taču barības vadā tas parasti ir sārmains. Pārejai starp abiem orgāniem būtu jānodrošina, lai, nākot atvilnim no kuņģa, tā aizvērtos ciet un kairinošais skābais kuņģa saturs neiekļūtu barības vadā.
Ja pāreja nedarbojas vai arī tas notiek nepietiekami, atviļņa laikā rodas dedzinoša sajūta aiz krūškaula, kas reizēm ir ļoti izteikta un nepatīkama. Var būt arī elpošanas problēmas un klepus, ja kuņģa saturs nokļūst tik augstu, ka kairina balss saites.
No mazas līdz lielai
Barības vada trūces mēdz būt dažādas: biežāk ir nelielas, taču var būt arī ļoti izteiktas, ja krūškurvī ieslīdējusi puse kuņģa un dažkārt pat citi orgāni. Tad var tikt nospiestas plaušas un apgrūtināta sirdsdarbība.
Trūces var rasties, ja ir ģenētiska nosliece, kā arī paaugstinoties spiedienam vēdera dobumā, piemēram, sievietēm grūtniecības laikā. Jāņem vērā, ka spiedienu vēderā var palielināt arī audzējs.
Trūces veidošanās atkarīga no audu elasticitātes, kas katram ir atšķirīga.
Visbiežāk sastopamas minētās slīdošās jeb hiatālās trūces. Otra veida trūces parasti veidojas pēc traumām, kad diafragmā izveidojas caurums, kurā iekļūst kāds no blakusesošajiem orgāniem. Šajā gadījumā dedzināšana nerodas.
Kā izmeklēt
Lai atklātu barības vada trūci, jāveic kuņģa rentgens stāvus un guļus stāvoklī, noskaidrojot, vai barības vada pāreja ieslīd krūšu dobumā un, mainot ķermeņa stāvokli, barības vadā ietek kontrastviela.
Lai pārbaudītu, vai kuņģa skābais saturs nav izraisījis barības vada iekaisumu, eroziju jeb čūlu, jāveic gastroskopija, ko tautā dēvē par “kobru”.
Vēl būtiska metode, īpaši, lai izšķirtos par operāciju, ir 24 stundu pH-metrija, kad caur degunu barības vadā un kuņģī ievieto tievu zondīti, kas diennakts laikā fiksē pH līmeni un palīdz saprast, cik tālu tiek kuņģa skābais saturs.
Operēt vai ne?
Parasti, atklājot barības vada trūci, kura traucē, nesāk ar operāciju, bet gan lieto tabletes, kas samazina kuņģa skābes veidošanos un līdz ar to dedzināšanu – tā sauktos protonu sūkņu inhibitorus, pie kuriem pieder omeprazolu saturoši medikamenti. Būtisku blakņu šīm zālēm nav, un lielākoties tās palīdz novērst diskomfortu. Vienīgi šīs tabletes jālieto pastāvīgi – pārtraucot to darīt, problēma ar laiku var atkārtoties. Medikamenti spēj tikai novērst sūdzības, nevis atrisināt problēmu.
Juris Žarinovs piebilst – operēt vajag trūces, kuras sagādā diskomfortu, bet konservatīva ārstēšana nelīdz, vai arī nav vēlēšanās visu mūžu lietot zāles.
Nereti ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama, ja attīstās barības vada iekaisums vai čūlas, kā arī ja tajā veidojas tam neraksturīgs epitēlijs, kas rosina vēža attīstības risku.
Ja bez operācijas nevar iztikt, nevajag no tās baidīties.
Protams, katra ķirurģiska iejaukšanās ir saistīta ar zināmu risku, taču vēdera dobuma ķirurgi, kuri šādas operācijas veic ikdienā, pārzina visas nianses, ar kurām jārēķinās.
Barības vada trūces operāciju parasti izdara laparoskopiski caur pieciem maziem caurumiņiem, izvelkot krūškurvī ieslīdējušo kuņģa daļu atpakaļ vēderā un sašujot diafragmas kājiņas, lai samazinātu atveri. Lai neļautu atvilnim tikt uz augšu, izveido mākslīgu vārstuli – kuņģa augšējo daļu aptin ap barības vadu, sašuj kopā un, gaisam ieplūstot kuņģa augšējā daļā, barības vadu saspiež.
Jārēķinās, ka pēc operācijas, ja gadīsies ko nelāgu apēst un uznāks nelaba dūša, nebūs iespējama vemšana, tāpēc nāksies vērsties slimnīcā, kur kuņģī ievietos zondi. Nekādu citu būtisku ierobežojumu pēc operācijas nav. To, kas katram jāievēro, pastāstīs ārsts.
Svarīgs dzīvesveids
Ne vienmēr barības vada trūce izraisa sūdzības. To bieži atklāj nejauši, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Pēc atsevišķiem datiem, barības vada trūce ir trešdaļai cilvēku, taču, ja tā neliek par sevi manīt, ārstēšana nav vajadzīga.
Ja trūci neoperē, bet ar to sadzīvo, liela nozīme ir dzīvesveidam.
Svarīgi ēst mazākām porcijām un biežāk, nevis vienu reizi dienā un pārēsties. Pēc maltītes ieturēšanas vismaz pusstundu ieteicams atrasties vertikālā pozā un kustēties. Vakariņas vēlams ēst ne vēlāk kā divas stundas pirms miega. Uzturā jācenšas neiekļaut produktus, kuri izraisa atvilni, kas katram mēdz būt individuāli.
