Bērnu loģika. Mums – jautrība 0
* Dēls (4,4 gadi):
– Mammu, kāpēc tev nav matu sprādžu?
– Jo man ir īsi mati.
– Un kam ir gari mati?
– Meitenēm.
Bērna sejā un balsī parādās šausmu izteiksme:
– Mammu – kas tu esi!?
* – Tēti, lūdzu, lūdzu, neej prom, – raud meitiņa.
– Līza, es eju uz darbu, – tēvs atbild.
– Var ar tevi?
– Ko, ar mani?
– Uz darbu. Nu, lūdzu, lūdzu, tēti!
– Bet ko tu tur darīsi? Tas taču ir mans darbs.
– Es strādāšu!
– Par ko!?
– Es strādāšu… – viņa padomā – par tēta prieku!
* Meita (3,11) apgūst svaru lietošanu:
– Mammu, meitenēm svari ir kilogramos vai “šausmas-šausmas!” – kā tev?
* Andrejs (7) mācās pirmajā klasē.
– Andrej, vai tev skolotāja ielikusi labu atzīmi?
– Nē, to es pats izdarīju. Sēdēju klasē – karsts, garlaicīgi. Domāju – kaut kā sevi iepriecināšu…
* Tēti, var, es tev palīdzēšu nomazgāt traukus!
Naivais tētis piekrīt. Finālā ieeju virtuvē un redzu: vīrs mazgā traukus, meita sēž viņam uz pleciem, dzied dziesmas. Jā, morālais atbalsts arī daudz nozīmē.
* Manam telefonam īsziņu atnākšanas laikā ir skaņa no multfilmas par ezīti miglā: “Es esmu ezītis. Es iekritu upē”. Meita dzird, ka pienākusi īsziņa, sauc: “Mammūūū, tur ezītim ir problēmas!”
