Bērnam pieejamas žalūzijas, tabletes kā konfektītes… Mācies no citu kļūdām, kā nosargāt bērnu 0
Turpinot pagājušā gada nogalē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda aizsākto sociālo kampaņu “Nosargāsim bērnus”, 10 valsts iestādes un uzņēmumi sastādījuši dažādu praktisku aktivitāšu plānu, lai bērnus un pieaugušos visā Latvijā uzskatāmā veidā izglītotu gan par drošu vidi mājās, pagalmā un uz ielas, gan par to, kā izvairīties no traumām, rotaļājoties, braucot ar riteni vai sportojot.
Katram velosipēdistam – ķiveri
“Četrgadīgs zēns krita no velosipēda un pārsita pakausi, gūstot vaļēju brūci. Divgadīgs puika krita, lēkājot batutā, un guva lielā liela kaula lūzumu. Gadu veca meitene izkrita pa logu no divarpus metru augstuma, viņai bija galvaskausa pamatnes lūzums un intrakraniāli bojājumi,” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Šteina min tikai dažus negadījumus, kuri notikuši tipiskā vasarīgā nedēļas nogalē. “Piebildīšu, ka divu nedēļu laikā pie mums atvests jau ceturtais bērns, kurš izkritis pa logu. Un vēl – astoņgadīga meitene brauca ar skrejriteni un nokrita uz asfalta. Rezultātā – virspusēji galvas ievainojumi un smadzeņu satricinājums.” Ar dažādām traumām slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā brīvdienās vidēji vēršas ap 70 bērniem. Lai gan, pateicoties Valsts policijas modrībai, samazinājies to mazo pacientu skaits, kas salietojušies psihotropas vielas, gadu no gada pieaug kritienos gūto traumu skaits.
Analizējot ievainojuma reģistra un citus statistikas datus, Slimības un profilakses centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis nonācis pie secinājuma, ka bērnu traumas un ievainojumi lielākoties ir prognozējami. “Tie gadās noteiktā laikā – pēcpusdienā, kad bērni ir noguruši. Ja pavisam precīzi, tad vidēji pulksten 16.38. Pieaugušajiem būtu jābūt vērīgiem, lai pamanītu bērna nogurumu un gādātu, lai ar viņiem neatgadītos nekas slikts.”
Pagājušā gada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka joprojām pieaug to traumu skaits, kas gūtas, braucot ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām un krītot. Lielākajai daļai bērnu galvā nav bijis ķiveres, nemaz nerunājot par ceļu un elkoņu sargiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas līdz ar citām organizācijām iesaistījusies kampaņā, aicinās tirgotajās vietās izvietot papildu informāciju, piemēram, pie stenda ar velosipēdiem, ka tos var droši lietot tikai tad, ja bērns ir uzvilcis ķiveri. Savukārt Rīgas Pašvaldības policija plāno dalīt informatīvas lapiņas bērniem velosipēdistiem, kuri pārvietojas bez ķiverēm. Tajās būs lūgums vecākiem pārliecināties, ka bērns turpmāk to lieto. Uz lapiņas būs arī informācija, kādai jābūt drošai ķiverei.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa atzīst, ka vecāki ne vienmēr var būt klāt, taču arī jebkuram citam pieaugušajam jābūt vērīgam un jāpamana situācijas, kas bērnam var būt bīstamas. “Vēlos, lai mēs, pieaugušie, būtu līdzatbildīgi, visus bērnus zināmā mērā uztvertu kā savējos, būtu gatavi viņiem palīdzēt un viņus pasargāt,” viņa aicina.
Nedrošas preces un pakalpojumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbildības joma ir arī preces un pakalpojumi, kurus izmanto bērni. “Ļoti svarīgi saprast, kā rodas traumas, kuras no tām ir visbiežākās, lai pēc tam nekvalitatīvos ražojumus vai pakalpojumus aizliegtu, ierobežotu vai arī iemācītu lietot pareizi. Bērnu precēm noteiktas dažādas prasības, piemēram, gultiņas nedrīkst būt tā veidotas, lai mazuļa galva varētu iesprūst starp redelēm. Ļoti nedroša mantiņa ir magnētu bumbiņas – attīstoša rotaļlieta, kas ļauj izveidot dažādas figūras. Nonākot gremošanas sistēmā un savstarpēji pievelkoties, detaļas var radīt ļoti nopietnus savainojumus. Vēl pasaulē ir ļoti daudz gadījumu, kad bērni nožņaudzas ar noteiktas formas žalūzijām, tādēļ tām pievēršam pastiprinātu uzmanību. Savukārt mazās baterijas nav aizliegtas, taču vecākiem ir svarīgi saprast, cik bīstami tās atstāt bērniem pieejamās vietās,” uzsver centra direktore Baiba Vītoliņa, piebilstot, ka daudzi negadījumi saistīti ar spēļu laukumiem un batutu izmantošanu. “Diemžēl pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr pietiekami apdomā, kādus riskus tas bērniem rada. Tāpēc šogad mūsu prioritāte ir dažādi piedzīvojumu un atrakciju parki, ūdens atrakciju parki, viļņu baseini, telpas un āra batuti.”
Gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka bīstams var būt bērnu apģērbs, ja tas aprīkots ar auklām un savelcēm. Ja tās ir pārāk garas vai atrodas nedrošās vietās, bērns pakļauts nopietnam traumu un negadījumu riskam. Auklas var aizķerties aiz priekšmetiem, tādiem kā spēļu laukuma aprīkojums, eskalators vai pacēlājs. Piemēram, savelces apkakles zonā, aizķeroties aiz slīdkalniņa augšmalas, var izraisīt nožņaugšanos, bet muguras daļā, vidukļa zonā, pie piedurknes vai apģērba apakšmalas var radīt risku, ieķeroties, piemēram, braucoša transportlīdzekļa durvīs.
Lai identificētu nedrošās preces un pakalpojumus, centra darbiniekiem ir svarīgi saņemt precīzu un detalizētu informāciju no patērētajiem par traumām, ko tās varētu būt radījušas, tādēļ vecāki aicināti par šādiem gadījumiem ziņot pa tālruni 65452554.
Ieteikumi vecākiem
Vienmēr piesprādzē bērnu arī tad, ja pārvietojies lēnām. Bērni gūst smadzeņu satricinājumus un citas galvas traumas arī tad, ja vecāki brauc pa veikala stāvlaukumu un nedaudz nobremzē!
Atceries, ka visbiežāk bērnus sakož suņi – ģimenes mīluļi. Mazs bērns nekad nedrīkst būt viens pats kopā ar suni!
Joprojām nemainīgi augsts ir apdegumu skaits. Iemesls – krūze ar karstu kafiju vai tēju atrodas bērnam pieejamā vietā, tādēļ pārliecinies, ka elektriskās tējkannas vadu mazais nevar aizsniegt! Arī galds ir bērnam pieejama vieta!
Traumu galvenie iemesli batutos – aizsargtīkla trūkums, tādēļ bērns izkrīt un gūst nopietnus savainojumus (maziem bērniem smaguma centrs atrodas galvas rajonā, tādēļ krīt tieši uz galvas. Ja batuts atrodas uz bruģa un bez aizsargtīkla, galvas traumas bieži ir ar neatgriezeniskām sekām). Otrs iemesls – vecāki pieļauj daudzu bērnu vienlaicīgu atrašanos uz batuta, rodas sadursmes un visbiežāk galvas traumas.
Ja ir noticis negadījums, bērnam braucot ar riteni, lēkājot batutā, šūpojoties šūpolēs vai kā citādi aktīvi atpūšoties, nekavējoties meklē mediķu palīdzību, ja bijusi galvas trauma, samaņas zudums, ir reibonis, sāpes, slikta dūša, vemšana, elpas trūkums, sāpes krūtīs, līdzsvara problēmas, asiņošana pa degunu un ausīm (vienlaicīgi), bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā, nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēju un plāksteri, sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda.
Iegādājoties velosipēdu, skrituļslidas vai skrituļdēli, nodrošinies arī ar ķiveri, ceļu un roku aizsargiem un pārliecinies, ka tie atbilst drošības standartiem.
Skrituļojot vienmēr jālieto arī plaukstu aizsargi – krītot bērns instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu.
Diemžēl tabletes bieži ir krāsainas un atgādina konfektītes, tādēļ maziem bērniem par tām ir liela interese. Pārliecinies, ka medikamenti atrodas bērnam nepieejamā vietā!
Bērnu slimnīcas endoskopijas dienestā aplūkojama kolekcija ar svešķermeņiem, kuri tiek izvilkti no bērnu barības vada, kuņģa un elpceļiem – saplēsti rotaļlietu gabaliņi, monētas, baterijas, mazas rotaslietas (sprādzes, krelles), piespraudes, korķīši, adatas, pogas. Regulāri pārskati sava bērna mantu kasti, pārliecinies, ka tur neatrodas nekādi sīki objekti!
Pievērsiet uzmanību sadzīviskām lietām
RSU Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska: “Bērnu traumatisms un nelaimes gadījumi ir tas, par ko vajadzētu domāt visiem vecākiem, sākumā uzdodot sev vienkāršu jautājumu: “Vai es zinu, kur atrodas mans bērns un ko viņš dara? Vai šobrīd ir ievēroti visi priekšnosacījumi viņa drošībai?” Visbiežāk negadījumi notiek tad, ja bērnam uzrodas velosipēds, skrituļdēlis vai kāds cits transporta līdzeklis, ar kuru var pārvietoties ātrāk nekā kājām. To iegādājoties, vienlaikus noteikti vajag nopirkt arī ķiveri un stingri prasīt, lai braucot tā vienmēr būtu galvā. Arī aizdot velosipēdu draugam vajag kopā ar ķiveri! Daudzi ir iekārtojuši piemājas dīķus vai citas ūdenstilpes, seklus, dekoratīvus baseiniņus, kuri var būt ļoti bīstami maziem bērniem. Tādēļ pieaugušajiem jābūt ļoti modriem, it īpaši, ja mājās ir mazuļi, kuri tikko sākuši staigāt. Daudzām sadzīves lietām pievēršam pārāk maz uzmanības, sākot ar to, ka bērni iever pirkstus durvīs, skrienot uzduras galda stūriem. Īpaši asi stūri mēdz būt stikla galdiņiem. Citi atver logus vai gūst elektrotraumas. Mūsdienās taču ir tehniski risinājumi, kā šīs briesmas novērst. Arī uztura ziņā vasara ir liels izaicinājums, jo ir daudz svaigu ogu, tiek grilēta gaļa. Gaļa ir viens no produktiem, ar ko bērni visbiežāk aizrijas. Tādēļ sekojiet, lai gaļas gabaliņš, ko bērns paņem, nebūtu viņam par lielu.”
