“Ne visi bērni var mācīties barā! Tālmācības ierobežošana nav humāna!” Daudzbērnu mamma Annija par Saeimas grozījumiem
0
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem. Vecākus, kuru bērni mācās tālmācībā, tas nopietni satrauc un vairāki ar savām raizēm vērsušies pie LA.LV. Šoreiz publicējam Annijas stāstu.
“Man bērni mācās Mājmācībā, jo meitiņai ir noteikts UDHS un klausoties cik grūti iet skolās ar iekļaujošajiem bērniem, esam nolēmuši arī pārējos bērniņus mācīt mājās. Vai mani bērni var pazaudēt iespēju mācīties mierīgā vidē, savā tempā?
Mēs dzīvojam Aizputē un ar vecāko bērnu tiešām piedzīvoju kā ir, ka tikai tāpēc, ka esam kristieši, mūs uzskata par vardarbīgiem pret bērnu. Sociālais pedagogs to atklāti arī nekautrējās norādīt. Savukārt skolas direktorei bija ierosinājums man vecāko meitu atdot audzināšanā viņas bioloģiskajam tēvam (man ir šķirta pirmā laulība vardarbības dēļ), lai man un skolai būtu “vieglāka” dzīve (es arī tajā laikā biju gaidībās ar vienu no saviem jaunākajiem bērniem).
Mana vecākā meita ir ar spēcīgu raksturu, ļoti argumentē, aizstāv vājākos, protams, radikāli arī iedarbojās pret sistēmu, pret viņasprāt netaisnībām pret pusaudžiem.
Ļoti svarīgi gribu piebilst, ka gan mana meita, kuru es pati izņēmu no pilsētas skolas un pārgājām uz tālmācību, gan arī mums kaimiņos dzīvojošu zēnu, kuru gan izslēdza no skolas, šie abi jaunieši pārejot tālmācībā no 8.klases, kļuva teicamnieki.
Jo viņus vērtēja pēc viņu zināšanām nevis pēc skolas personāla personīgām ambīcijām. Mājās mēs apguvām daudz vairāk zināšanu un praktisku prasmju, kā skola varēja tās sniegt.
Šobrīd mana vecākā meita studē Latvijas Univesitātē tieslietas. Mērķis ir kļūt tiesnesei, paralēli strādā tiesā. Es varu dzīvu piemēru parādīt, ka mājās balstīta mācību vide ir ļoti labvēlīga, attīstoša, bērnam droša.
Šobrīd ar jaunākajiem bērniem gan mācamies, gan strādājam kopā, dodamies komandējumos, vadam biznesu. Neesam miljonāri, bet 5 un 7 gadniekiem ir izpratne par vairākām lietām, par kurām nereti pieaugušajam tās nav.
Esmu izmisumā par to, ka mums būtu liegta mājmācība vai tālmācība. Vai ka par mūsu bērnu spējām spriedīs kāds ierēdnis, kurš mani, nedz manu ģimeni vispār nepazīst, un iespējams nekad dzīvē nav redzējis.
Vēl uztrauc arī seksuālā vardarbība, paziņa teica, ka viņas dēlam uzmācās puiši. Viņi pārgāja uz tālmācību, tagad puisis jau to pabeidzis un mācās tehnikumā.
Līdz 7 gadiem bērnam jāpaliek ar mammu, jo bērnam jāiemācās līdzjūtība un empātija, un mamma pret bērnu ir visžēlsirdīgākais cilvēks (parasti). Ja piespiež bērnus atrasties vardarbīgā vidē, tad viņi iemācās tieši pretējo. Un tā arī izaug tie cilvēki, kuri dara pāri citiem.
Es nezinu, kāpēc, Latvijā bieži izglītību liek augstāk nekā veselību un dzīvību. Ja cilvēks izaug nežēlīgs un mentāli vai fiziski slims, viņam tā izglītība neko labu nedos tāpat.
Sliktākajā gadījumā ir variants sagaidīt pirmo vardarbības gadījumu un to izmantot kā pamatojumu pārejai atpakaļ uz tālmācību/mājmācību bērna interesēs.
Sākotnēji, mājmācības regulējuma ieviešana bija ar domu, ka izolēts (mājmācīts) tiek tieši “agresors”, bet realitātē viss ir otrādāk – motivācija no vardarbības izvairīties ir pamatā ģimenēm, kuras negaida “agresora” izmaiņas, bet rīkojas proaktīvi – sāk paši mājmācīt.
Mūsdienās, kad ir tik plašas izvēles iespējas un katrs var izvēlēties sev piemērotāko – arī pieaugušie – strādāt no mājām vai darba vietā, strādāt dažas dienas ilgāk vai katru darba dienu konkrētu laiku, strādāt projektu darbu vai ikdienas – bet šeit “nezin kādu” iemeslu dēļ vēlas noņemt jebkādu izvēli un likt visiem būt vienādiem – kaut visi pilnīgi noteikti nav vienādi un visiem neder viens un tas pats.
Ir bērni, kuri nespēj mācīties lielā barā vai lielā troksnī – pat ja viņiem nekas nekaiš. Pieaugušie maksā treneriem par individuālu pieeju, bet šeit bērniem, kuru vecāki tiešām zina, ko viņos ieliek un ko viņi zina, grib atņemt.
Manuprāt, mājmācība tieši ir plus – bērnam ir individuāla pieeja, tiek ņemts vērā viņa ritms, spējas un pielāgots kā tieši būtu labāk konkrētajam bērnam, ko skolās bieži vien nespēj. Skolā (ne visās noteikti) skolotājs monologā ko norunā un iedod pārbaudes darbu. Bērns var būt satraucies vai laiks iet par ātru un beigās pārbaudes darbs pārbauda tikai bērna stresa noturību nevis viņa patieso zināšanu līmeni. Klases ir milzīgas un ja bērnam ir noteikts, ka iesaka nelielas grupas 2-3 bērni, individuāla pieeja, pauzes vai verbāli divatā pieņemts pārbaudes darbs- to nekur nav iespējams realizēt. Bet ja vecāks pats ir uzņēmies šo darbu (kas nav vienkāršs)- es domāju, ka vajadzētu viņus tajā atbalstīt, nevis sarežģīt viņu un bērnu dzīvi pavisam.
Mēs varam veltīt vairāk laika tām sfērām, kas bērnam vislabāk padodas un likt uzsvaru uz tādām attīstošām nodarbībām, kas ceļ viņa pašvērtējumu, palīdz iekļauties sabiedrībā un mazina stresa līmeni. Savu pirmo dēlu laidu 5 kilometrus tālu esošajā skolā, par ko mans dēls teica: “Mamm, es izgāju tādai ellei cauri, tikai nelaid brāli tajā skolā.”
Vardarbība, naudas izspiešana, kas ir iedota, lai bērns pēc skolas var kaut padzerties nopirkt, direktora bezmugurkaulainība, pieverot acis uz to visu. Treškārt, reliģiskās piederības dēļ mani apņirgā un cenšas nomelnot un aprunāt, un līdz ar to mans bērns var ciest.
Manam vecakajam dēlam skolā pusaudža vecumā iedeva spaisu. Kopš tā laika manam dēlam ir smaga rakstura mentālās problēmas, kuras spēj kontrolēt tikai pateicoties draudzei, lūgšanām un ticībai.
Tāpat, manam jaunākajam dēlam ir astmas lēkmes un alerģija, kuru dēļ arī pamatā tika pieņemts lēmums mācīties mājmācībā. Tas bija Covid-19 laikā un mēs nevarējām atļauties vēl nēsāt sejas maskas, kad jau tā ir apgrūtināta elpošana.
Turklāt bērniem, kas piedalās koncertos, mēģinājumos un konkursos, vienkārši nav laika parastajai skolai; viņi nevar apmeklēt nodarbības kā parasti, jo mēģinājumi un treniņi notiek katru dienu un no rītiem, un profesionālais sports vai mūzika neiederas mācību grafikā.
Jums būs jāaizpilda kavējumu veidlapas katru reizi, bet jūs varat nokavēt līdz 24 stundām skolas (tas ir aptuveni 3,5 skolas dienas gadā) bez jebkādām sekām no sociālo dienestu puses.
Attālinātā mācīšanās ir vienīgā iespēja talantīgiem bērniem iegūt vispārējās izglītības sertifikātu un augt savā jomā un talantā (vai tas būtu sports vai mūzika).
Tā kā mēs dzīvojam laukos un tuvākā skola atrodas 20 km attālumā, turklāt man ir jaunāks bērns, un dažreiz laika apstākļu dēļ (šoseja, ledus, nolūzuši koki) – arī mēs ne vienmēr varējām apmeklēt skolu agrāk.
Kāds ir formālās izglītības ieguvums, ja praksē liela daļa mācību procesa tiek pārlikta uz vecāku pleciem? Ik vakaru pēc skolas vecāki ir spiesti vecāku saziņas grupās kopīgi risināt mācību uzdevumus, kurus bērni nav sapratuši vai kurus pedagogi mācību stundās nav paspējuši izskaidrot pārslogotās un pastāvīgi mainīgās izglītības programmas dēļ. Turklāt gandrīz katrā mācību priekšmetā ir nepieciešams privātskolotājs, kurš faktiski nodrošina mācību satura apguvi.
Mācību materiāli un mācību grāmatas bieži vien nav izstrādātas ar bērniem saprotamu metodiku, un tajās ir grūti orientēties arī vecākiem. Mācību process pārsvarā notiek lekciju veidā, pedagogam objektīvi neesot iespējai pievērst individuālu uzmanību katram skolēnam. Mūsu gadījumā skolas pārstāvji tieši norādīja, ka individuāls darbs ar bērnu un papildu mācību stundas neietilpst pedagoga apmaksātajos pienākumos.
Situācijās, kad bērna uzvedība vai attīstības īpatnības neatbilst tradicionālajam grupu mācību modelim, no skolas administrācijas puses tika pausta nostāja, ka svarīgākais ir netraucēt mācību procesu, pat ja tas nozīmē medikamentozu iejaukšanos, ignorējot bērna individuālās vajadzības.
Bērna intereses, izpratnes līmenis vai uzmanības noturība netiek uzskatītas par prioritāti — galvenais nosacījums ir pakļaušanās un klusums. Skolās trūkst speciāli apmācītu speciālistu, kas spētu nodrošināt individuālu atbalstu, savukārt vecākiem nav tiesību pastāvīgi piedalīties mācību stundās, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību savam bērnam.
Rodas pamatots jautājums par izglītības sistēmas spēju reaģēt uz pieaugošo bērnu skaitu ar atšķirīgām attīstības vajadzībām, ja atbildība par visām problēmām tiek pilnībā pārlikta uz vecākiem. Šādi bērni bieži tiek pakļauti emocionālam spiedienam un izsmieklam, lai gan viņu grūtības nav saistītas ar intelektuālām spējām, bet gan ar atšķirīgu neiroloģisko attīstību. Pašreizējā izglītības sistēma lielākoties ir orientēta uz zināšanu vērtēšanu, nevis uz to mērķtiecīgu un pieejamu apguvi.
Papildu sarežģījumus rada arī citu vecāku negatīvā attieksme pret iekļaujošu izglītību vispārizglītojošajās skolās, kas bieži vien noved pie sūdzībām pedagogiem un bērnu savstarpējas attieksmes saasināšanās. Pozitīvu, saprotošu un profesionālu pieeju bērna individuālajām vajadzībām mēs esam pieredzējuši tikai privātajā izglītības iestādē. Iespējas liegt mājmācību vai alternatīvu izglītības formu nozīmētu bērna attīstības regresu un pastāvīgu psiholoģisku stresu.
Šis ir mūsu ģimenes personīgās pieredzes apraksts. Iespējams, citu ģimeņu pieredze atšķiras, tomēr uzskatām, ka tiesību ierobežošana izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu nav humāna un neatbilst bērna labākajām interesēm,
Atklāj daudzbērnu mamma Annija.
Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. LA.LV sazinājās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai uzzināt vairāk par pieņemtajām izmaiņām.
Kādēļ pieņemts lēmums līdz 6.klases ierobežot tālmācību?
Lēmums nav pēkšņs vai atrauts no realitātes. Tas ir balstīts ilgstošā izvērtējumā, kā arī sarunās ar skolām, vecākiem, pedagogiem un pašvaldībām.
Pēdējo gadu laikā esam redzējuši ļoti atšķirīgus rezultātus dažādām izglītības ieguves formām. Valsts pienākums ir nodrošināt, lai ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas vai ģimenes situācijas būtu pieejama pilnvērtīga izglītība ar skaidriem kvalitātes standartiem, sociālo vidi un pieaugušo atbalstu. Tieši par to ir šie grozījumi.
Tālmācība netiek aizliegta vai nolikta malā. Taču līdz šim regulējums bijis pārāk vispārīgs un pieļāvis situācijas, kur bērns faktiski paliek viens ar mācību materiāliem, bez pietiekama pedagoģiska un sociāla atbalsta.
Mēs redzam arī riskus – gan mācību satura apguvē, gan bērnu emocionālajā attīstībā un socializācijā. Tāpēc grozījumu mērķis ir skaidrāk definēt, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tālmācība mazākajās klasēs ir atbilstošs risinājums.
Šie grozījumi ir par bērna interesēm, nevis ērtībām sistēmai. Par atbildību – gan valstij, gan izglītības iestādēm, gan vecākiem. Un par to, lai mācību forma kalpotu bērnam, nevis bērns tiktu pielāgots nepilnīgam regulējumam. Vienlaikus jāuzsver – apzināmies, ka ir situācijas, kur alternatīvas klātienes izglītībai ir nepieciešamas un pamatotas, un tās tiks saglabātas. Tāpēc svarīgs ir arī pārejas periods, dialogs ar nozares dalībniekiem un regulējuma ieviešana bez straujiem satricinājumiem. Mērķis nav sašaurināt iespējas, bet sakārtot sistēmu tā, lai tā strādātu bērnu labā.
Arī starptautiskā pieredze rāda, ka pilna laika mācības tālmācībā vai ģimenē jaunākajās klasēs tiek uzskatītas par izņēmumu, nevis normu. Lielākajā daļā Eiropas valstu izglītība ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē ir pieļaujama tikai īpašos apstākļos, piemēram, Somijā lēmumu par šiem gadījumiem pieņem pašvaldība, savukārt Nīderlandē – pašvaldība sadarbībā ar izglītības inspekciju.
Paredzēts, ka tālmācība kā pamata mācību forma Latvijā būs pieejama, sākot no 7. klases, un tam ir ļoti skaidrs pamatojums bērna attīstības vajadzībās. Taču izņēmuma gadījumos tālmācība būs iespēja arī 1.–6. klasē – pēc pašvaldības izvērtējuma par īpašiem apstākļiem un atsevišķos citos gadījumos.
Pirmajās klasēs bērnam ir īpaši svarīga klātbūtne skolā – ikdienas saskarsme ar vienaudžiem, tiešs skolotāja atbalsts, mācīšanās sadarbībā, sociālo prasmju veidošanās un ieradumu attīstīšana.
Šajā vecumā bērni vēl tikai mācās plānot savu laiku, uzņemties atbildību par mācībām un regulāri noturēt uzmanību. Klātienes vide to nodrošina daudz pilnvērtīgāk. Likumprojekts rada skaidru mehānismu, lai bērns saņemtu kvalitatīvu izglītību savās labākajās interesēs.
Savukārt no 7. klases bērna attīstība mainās – pieaug patstāvība, spēja mācīties strukturētāk, sekot uzdevumiem bez pastāvīgas pieaugušo klātbūtnes un uzņemties lielāku atbildību par mācību procesu. Šajā posmā tālmācība var būt atbilstošs risinājums konkrētās dzīves situācijās, ja vien ir skaidri kvalitātes nosacījumi un reāls pedagoģiskais atbalsts.
Svarīgi pieminēt, ka grozījumos ietvertais deleģējums Ministru kabinetam paredz izstrādāt vienotus kvalitātes kritērijus tālmācībai visiem vecumposmiem. Tas ir būtiski, jo, piemēram, eksaktajos priekšmetos mēs redzam lielāko risku, ja bērns mācās pilnīgi patstāvīgi bez skolotāja regulāras iesaistes. Tieši kvalitatīvi noteikumi un prasības skolām palīdzēs nodrošināt, ka tālmācībā šie mācību priekšmeti tiek apgūti nevis formāli, bet ar reālu pedagogu atbalstu un bērna izaugsmes uzraudzību.
Kuri bērni varēs izņēmuma kārtā turpināt tālmācību?
Ministru kabinets līdz 2026. gada 15.maijam izdos Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai 1.-6. klasē tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm.
Pašvaldības veiks izvērtējumu un noteikts, ka vienu mācību gadu (ar iespēju to pagarināt), pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā no 1. līdz 6. klasei atbilst bērna labākajām interesēm.
Šajā klašu posmā tālmācībā varēs mācīties arī tie izglītojamie, kuri:
1) pastāvīgi dzīvo ārzemēs un kuriem tādēļ nav pieejamas citas izglītības formas (mācības klātienē, nepilna laika klātienē vai ģimenē) Latvijā;
2) ir sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz tam nav apguvuši vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmu (1.–6. klasi).
Kurš pieņems lēmumus, kurš bērns rīkstēs mācīties tālmācībā, kurš ne?
Lēmumu par to, vai konkrētam bērnam tālmācība ir atbilstoša mācību forma, nepieņems viena persona vai institūcija pēc subjektīva ieskata. Likumprojektā ir paredzēts, ka tā ir pašvaldības atbildība, sadarbojoties ar izglītības iestādi, vecākiem un, ja nepieciešams, arī ar atbalsta speciālistiem. Savukārt kritērijus un kārtību, kā šāda izvērtēšana notiks, detalizētāk paredzēs Ministru kabineta noteikumi. Vecāki nezaudē savu izvēli, taču ir skaidri noteiktas atbildības un atbilstības filtrs.
Kā plānotas kombinētās mācības, par ko iepriekš publiski izteikusies izglītības ministre?
Kombinētās mācības (blended learning) ir paredzētas kā klātienes un nepilna laika klātienes formas daļa, kas ir izplatīta arī citās valstīs un pakāpeniski ir jau sākusi ienākt Latvijas izglītības sistēmā. Tās paredz, ka skola saglabā pamata atbildību par mācību procesu, bet var elastīgi apvienot vairākas metodes – klātienes nodarbības, tiešsaistes stundas, attālinātus uzdevumus un tehnoloģijām papildinātu mācību darbu.
Jēdziens ieviests kā klātienes un nepilna laika klātienes izglītības instruments, kas ļauj skolas vadībai izmantot mūsdienīgas mācību metodes, vienlaikus nodrošinot tiešu pedagogu iesaisti, bērna socializāciju, drošu vidi un kvalitātes uzraudzību. Ministru kabinets noteiks kritērijus un kārtību kombinēto mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinēto mācību īpatsvaru.
Cik liels un kāds būs pārejas posms bērniem, kuri šobrīd mācās tālmācībā?
Likuma pieņemšana nenozīmēs, ka, piemēram, šobrīd 2. klasē esošam bērnam, kurš mācās tālmācībā, jau nākamajā mācību gadā būtu strauji jāmaina mācību forma vai nekavējoties jāiziet izvērtēšanas process. Tiek paredzēta pakāpeniska pāreja, lai gan bērniem, gan vecākiem, gan skolām būtu samērīgs termiņš, kādā pielāgoties jaunajam regulējumam.
Grozījumi konkrētām klašu grupām stāsies spēkā sekojoši:
1. klasē — no 2026. gada 1. septembra;
2. un 4. klasē — no 2027. gada 1. septembra;
3. un 5. klasē — no 2028. gada 1. septembra;
6. klasē — no 2029. gada 1. septembra.
Kā grozījumi likumā ietekmēs mājmācību procesu?
Vispirms būtiski nodalīt jēdzienus, kurus sabiedriskajās diskusijās bieži jauc:
· Izglītība ģimenē – izglītības ieguves forma, kur mācību procesu vada un organizē vecāki sadarbībā ar skolu. Līdz šim šo jautājumu detalizētāk regulēja Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr.11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” (12.punkts)
· Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes – tas ir, mājās vai ārstniecības iestādē. Šo jautājumu detalizētāk regulē Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīlī noteikumi Nr. 253 “Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes”.
Par izglītību ģimenē: Šobrīd likumprojekts skaidri definē terminu “izglītība ģimenē” un nostiprina likumā, lai būtu viennozīmīga izpratne par vecāku un skolas sadarbību, atbildību sadalījumu un bērna mācību sasniegumu uzraudzību. Līdz šim likumā šī forma bija pieminēta, bet nebija aprakstīta pietiekami precīzi, kā rezultātā praksē veidojās ļoti atšķirīgas pieejas dažādās skolās un pašvaldībās.
Tā kā tālmācība un izglītība ģimenē mazākiem bērniem ir savstarpēji salīdzināmas formas ar lielāku patstāvības elementu un nepieciešamību pēc lielākas vecāku iesaistes izglītības procesā, grozījumi paredz vienotu pieeju to izvērtēšanā 1.–6. klasē. Tas nozīmē, ka pašvaldība iesaistās tikai kā drošības filtrs – lai pārliecinātos, ka konkrētā situācija tiešām atbilst bērna interesēm un ka ir nodrošināts pietiekams pieaugušo atbalsts.
Līdztekus ir paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 15.maijam izdos Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai 1.–6. klasē izglītība ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm un Ministru kabinets līdz 2026. gada 30. septembrim izdos noteikumus, kas paredz kritērijus un kārtību izglītības ieguvei ģimenē, tai skaitā prasības izglītojamā, viņa vecāku vai aizgādņu un izglītības iestādes sadarbībai.
Ievērojot minēto, pašvaldības veiks izvērtējumu un noteiks, ka vienu mācību gadu (ar iespēju to pagarināt), pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve ģimenē 1.–6. klasē atbilst bērna labākajām interesēm.
Uzskaitām galvenās izmaiņas:
· Terminoloģijas pilnveidošana: tiek definēta izglītība ģimenē, līdzšinējā neklātiene tiek aizstāta ar nepilna laika klātieni, bet attālinātās mācības turpmāk būs daļa no kombinētajām mācībām.
· Precizēta kombinēto mācību jēga – tās var apvienot klātieni, tiešsaisti, attālinātas mācības un pedagogu vadītu darbu, ievērojot Ministru kabineta noteiktus kritērijus.
· Tālmācība tiek skaidrāk regulēta, nosakot kvalitātes prasības, pedagogu atbalstu, tiešā kontakta apjomu, atbilstību vecumposmam, atgriezenisko saiti un atbalsta personāla pieejamību.
· Noteikts, ka nepilngadīgi bērni pamatizglītībā (1.–9. klase) tālmācībā mācās ar vecāku vai aizgādņa aktīvu atbalstu.
· Pirmsskolā mācības notiek tikai klātienē. 1.–6. klasē pamatā mācās klātienē, bet tālmācība vai mācības ģimenē iespējamas izņēmuma gadījumos, ja pašvaldība izvērtē, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. 1.–6. klasē tālmācība ir iespējama arī tiem izglītojamiem, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai nav pabeiguši 1.–6. klasi.
· Paredzēta pašvaldību loma izvērtēt to, vai tālmācība 1.–6. klasē konkrētajam bērnam ir piemērota.
· Stiprināts iekļaujošas izglītības regulējums, skaidri nosakot, ka izglītībai jāpielāgojas bērna vajadzībām, spējām un labbūtībai.
· Ministru kabinetam dots deleģējums izstrādāt detalizētus noteikumus par: tālmācības kvalitāti un organizēšanu, nepilna laika klātieni, kombinētajām mācībām, izglītību ģimenē, interešu izglītību ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem, kuri attālināti mācās par Latvijas kultūru, vēsturi, dabu, ģeogrāfiju un latviešu valodu.
· Ieviests pakāpenisks pārejas periods līdz 2029. gadam, lai izmaiņas saistībā ar tālmācību notiktu bez straujiem satricinājumiem skolēniem, vecākiem un skolām. Jaunās normas attiecībā uz 1. klasi būs spēkā jau no nākamā mācību gada. No 2027. gada 1. septembra jaunais tālmācības regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – uz 3. un 5. klasi, bet no 2029. gada 1. septembra – arī uz 6. klasi.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12 800 skolēnu.
Vai tev ir jautājums/sūdzība/pieredzes stāsts par bērnu dzīvi skolā un izglītības sistēmu? Raksti man uz [email protected].
