Darbaspējīgo skaits sarūk 7

Pētījums parāda, ka tieši laukos uzņēmējdarbībai ir ļoti zems pieaugums, trūkst jaunu darba vietu un tas ir iemesls cilvēku aizbraukšanai. Lai arī konkurētspējas uzlabošanai laukos līdz šim atvēlēts daudz naudas, bet ir liels no šīm nozarēm aizgājušo darbinieku skaits. Saskaņā ar statistikas datiem pēc izbraukušo cilvēku skaita nelielas stabilizācijas 2012. gadā ļoti straujš kritums bija vērojams tieši 2014. gadā, kad laukus pameta aptuveni 14 tūkstoši cilvēku.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Sliktākie ēdieni un dzērieni, kas nodara vislielāko kaitējumu zobiem – zobārsts norāda, ka pirmajā vietā nav saldumi
Kokteilis
“Bez dūres bērna virzienā nevarēja iztikt?” Nila Ušakova publiskotā Māmiņu dienas fotogrāfija radījusi apjukumu
Veselam
Onkologi nosauc pārtikas produktus, kurus būtu tūlīt jāpārtrauc lietot uzturā, ja grib izvairīties no vēža 83
Lasīt citas ziņas

Vērtējot nodarbināto skaitu izmaiņas pa nozarēm, 2013. gadā visās nozarēs bijis samazinājums, izņemot tirdzniecību un ēdināšanu, kur bijis neliels kāpums salīdzinājumā ar 2010. gadu. Neliels nodarbināto skaita pieaugums bijis finanšu un apdrošināšanas sektorā, bet tas “neapēd” to, kas aiziet prom lauksaimniecības. Tas arī ir iemesls aizbraukšanai, jo “cilvēkiem laukos nav ko darīt”. “LAP mērķis bija pārticis cilvēks apdzīvotos laukos, taču mērķis – apdzīvotie lauki – netiek izpildīts, bet pārticis cilvēks – tikai daļēji, kādam vienam procentam tas ir, bet pārējiem ne visai,” vērtē LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga.

Situācijas uzlabošanai LVAEI eksperti rosina izmantot vairāku pasākumu kopumu, tostarp dodot prioritāti mikro un mazo uzņēmumu atbal­stam, mazinot administratīvo slogu un izvērtējot nodokļu sloga mazināšanas iespējas. Lai mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu, nepieciešams par prioritāru LAP mērķi noteikt nodarbinātības veicināšanu īpaši no lielajām pilsētām attālākos novados. Tāpat būtu jāpalielina atbal­stāmo nozaru loks. Eksperti arī norāda, ka lauksaimnieki izmantojuši arī citu fondu finansējumu, taču vairāk nekā puse no šīs naudas nonākusi Pierīgas novados.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā jaunajā plānošanas periodā vēl vairāk naudas paredzēts augstajām tehnoloģijām un novitātēm, tad pastāv bažas, ka vēl vairāk tā var plūst uz industriālākām teritorijām, nevis uz laukiem. Lauku uzņēmēji norādījuši, ka vienlīdz svarīga ir uzņēmējdarbības vide, tostarp darbaspēka pieejamība, administratīvais un nodokļu slogs. Lauku uzņēmēji arī rosina ierobežot lauku uzņēmējdarbībai nedraudzīgo attieksmi no valsts monopoluzņēmumu puses, kā arī iesaka strādāt ar VAS ” Latvenergo”, lai ieviestu risinājumus administratīvā sloga samazināšanai elektrības pieslēgumu izveidē un uzlabošanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.