Pat ja ar mirdzaritmiju jūtas labi, jālieto medikamentu 0
Jūtos labi, taču man atklāja mirdzaritmiju. Vai to vajag ārstēt jebkurā gadījumā? Vai tiesa, ka mirdzaritmija var izraisīt insultu? AUSMA SALDŪ
Mirdzaritmija ir viens no biežākajiem un bīstamākajiem sirds ritma traucējumu veidiem, kad sirds priekškambari ātri un haotiski vibrē, izraisot arī kambaru neritmisku saraušanos. Kā skaidro ārstu prakses “Aritmija” kardioloģe Iveta Norko, viens no galvenajiem iemesliem ir augsts asinsspiediens, jo mainās kreisā kambara sieniņas un miokardā ieaug saistaudi. Mirdzaritmijas attīstību veicina arī koronārā sirdsslimība, sirds muskuļa bojājumi un vārstuļu kaites, taču ne vienmēr cēloni iespējams noskaidrot.
Kaut gan mirdzaritmiju bieži vien nejūt, svarīgi to laikus atklāt un ārstēt, jo šie sirdsdarbības traucējumi palielina risku saslimt ar insultu. Sirds kreisajā priekškambarī izveidojies trombs, iekļūstot asinsritē, var nosprostot daļu smadzeņu, kā arī aizceļot uz nieru, zarnu vai jebkura cita orgāna asinsvadiem, radot kritisku situāciju. Veciem cilvēkiem, kam ir asinsrites traucējumi, mirdzaritmija mēdz izraisīt sirds mazspēju un plaušu tūsku.
Pat ja pašsajūta ir laba, mirdzaritmijas gadījumā tik un tā jālieto medikamenti insulta profilaksei. Izvēloties vecākas paaudzes zāles, kas ir lētākas, regulāri jānosaka asiņu recēšanas rādītāji.
Reizēm mirdzaritmiju iespējams novērst, veicot radiofrekvences katetrablāciju, kad sirdī caur asinsvadu ievada elektrodu un vainas cēloni novērš ar augstfrekvences strāvu. Pēc tam zāles vairs nevajag lietot.
