Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Bīstami manevri: Baltijas jūrā noticis nepatīkams incidents, kurā iesaistīti NATO un Krievijas karakuģi 0

Baltijas jūras ūdeņos noticis nepatīkams incidents,  kurā savstarpējā “vajāšanas sacīkstē” iesaistījušies NATO un Krievijas karakuģi. Kā vēsta vācu medijs “Bild“, situācijā bijušas iesaistītas Vācijas, Dānijas un Krievijas jūras spēku vienības.

Reklāma
Reklāma
Putins varētu uzbrukt NATO jau pēc pusgada: “Komandieri vairs apspriež tikai vienu jautājumu”
Kokteilis
Šīs 3 zodiaka zīmes pievelk cilvēkus kā magnēti – viņus nav iespējams nemīlēt
Veselam
Svars krīt, bet “riepiņa” paliek? Uztura speciāliste skaidro, kāpēc vēders tik viegli nepadodas
Lasīt citas ziņas

Incidents noticis 28. maijā, īsi pirms gaidāmajām plaša mēroga NATO jūras spēku mācībām.

Vācijas fregate “Bayern”, kas iepriekš bija piedalījusies kopīgās mācībās Ziemeļjūrā kopā ar citām NATO vienībām, tostarp zemūdeni U 33, devās uz Rostoku, lai sagatavotos gaidāmajām vērienīgajām NATO jūras spēku mācībām, kas sāksies 3. jūnijā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Ceļā uz ostu vācu karakuģim sāka sekot Krievijas kara flotes kuģis “Viceadmirālis Kulakovs”.

Vācijas fregates “Bayern” apkalpe bija informēta par Krievijas kuģa klātbūtni un tā veiktajām novērošanas darbībām.

Šāda veida mijiedarbība starptautiskajos ūdeņos nav retums — NATO un Krievijas flotes kuģi regulāri novēro viens otru, taču šoreiz situācija raisījusi pastiprinātu uzmanību.

Reaģējot uz notiekošo, Dānijas Karaliskie jūras spēki no Skāgenas ostas izsūtīja fregati “Iver Huitfeldt”, kas pārņēma Krievijas kuģa eskortēšanu.

Dāņu fregate pavadīja “Viceadmirāli Kulakovu” cauri Kategata un Lielā Belta jūras šaurumiem, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.

Vācijas valdība asi nosodījusi šādu Krievijas rīcību. Vācijas Federālās valdības koordinators Kristofs Ploss norādījis, ka Berlīnei jāvelta lielāka uzmanība ostu aizsardzībai pret pieaugošajiem draudiem no Krievijas.

Viņš arī uzsvēra, ka Vācijai jāiegulda vairāk līdzekļu kiberdrošībā, kā arī jāpanāk, lai visi tilti būtu pielāgoti smagās tehnikas, piemēram, tanku, pārvietošanai.

Zināms, ka Krievijas kuģis “Viceadmirālis Kulakovs” ir bruņots ar raķetēm, torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Kuģis ir 163 metrus garš un tika nolaists ūdenī 1981. gadā, bet pēc ilgas modernizācijas atgriezās Krievijas Ziemeļu flotes sastāvā 2010. gadā.

Izdevums atzīmē, ka šis incidents ir daļa no plašākas Krievijas militārās aktivitātes pieauguma, kas pēdējo mēnešu laikā novērojams Baltijas jūras reģionā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.