Kā nodrošināties ar dzelzi 0
Mazasinību ar uzturu vien novērst nav iespējams. Visbiežāk to ārstē ar dzelzs preparātiem – tabletēm vai šķīdumu. Sākot lietot medikamentus, pēc trim nedēļām jāveic asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai hemoglobīna līmenis paaugstinājies. Ja tas nav noticis, jo turpinās slēpta asiņošana vai ir uzsūkšanās traucējumi, dzelzi ievada vēnā. Ārstēšanas kurss ilgst 4–6 mēnešus, kamēr normalizējas feritīna līmenis, taču, zāles injicējot, tas ir atšķirīgs.
Lietojot šos medikamentus, raksturīgi melni izkārnījumi, taču tas nav nekas bīstams. Daudziem rodas nepatīkama metāliska garša mutē, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, aizcietējumi, tāpēc 10–20% slimnieku ir spiesti tos pārtraukt. Sūdzības izraisa galvenokārt divvērtīgās dzelzs preparāti. Tie, kas satur trīsvērtīgo dzelzi, uzsūcas vājāk un jālieto ilgāk, toties ir mazākas blaknes.
Ja ir dzelzs deficīta anēmija, bet folskābes netrūkst, nevajadzētu izmantot kombinētos dzelzs un folskābes preparātus. Reizēm pēc to lietošanas folskābes līmenis ir par augstu, taču hemoglobīna – tikpat zems, kā bijis. Izņēmums ir sievietes, kuras plāno grūtniecību, jo folskābe nepieciešama augļa attīstībai.
Ja dzelzs neuzsūcas tāpēc, ka ir bojāta tievās zarnas gļotāda, vienīgais glābiņš ir injekcijas, kas veicamas ārsta uzraudzībā, jo pastāv alerģisku reakciju risks. Arī smagas anēmijas gadījumā medikamentus labāk ievadīt vēnā.
Dzelzs krājumu atjaunošanai izmantojot jaunākos preparātus, pietiek ar vienu vai divām injekcijām. Vecākās paaudzes medikamenti jāievada ik pārdienu. Tomēr ārstēšanu pēc tam nevajadzētu pārtraukt, jo svarīgi novērst mazasinības cēloni. Smagas anēmijas gadījumos slimnīcā nākas pārliet eritrocītu masu.
Citi anēmijas veidi
Ar B12 un folskābes deficīta izraisītu mazasinību visbiežāk sirgst alkoholiķi, veģetārieši, atrofiska gastrīta, Krona slimības slimnieki un cilvēki pēc kuņģa operācijas. Tad papildus anēmijai raksturīgajām pazīmēm var būt samazināta jušana, tirpšana, muskuļu vājums vai spazmas, garastāvokļa pārmaiņas, psihozes un citi neiroloģiski traucējumi.
Ja ir izteikts atrofisks gastrīts vai operēts kuņģis, organisms caur gremošanas sistēmu B12 vitamīnu nespēs uzņemt un vienīgais risinājums būs tā injekcijas. Folskābes trūkumu parasti var novērst ar tabletēm.
Vēl citu anēmijas veidu izraisa iekaisuma process organismā, piemēram, hroniskas infekcijas, autoimūnās slimības, audzēji. Šajā gadījumā dzelzs krājumi var būt pietiekami, taču dzelzs netiek atbrīvota no feritīna un ir izjaukts normāls asinsrades process. Tad jāārstē pamatslimība, lai mazinātu iekaisumu. Reizēm nepieciešams pārliet eritrocītu masu un injicēt eritropoetīnu – eritrocītu attīstībai nepieciešamu hormonu.
Padomi
Uzziņa
• Vīriešiem diennaktī nepieciešams uzņemt 5 mg dzelzs, bet bērniem un sievietēm menstruāciju laikā – 15 mg.
• No pārtikas visvairāk dzelzs var gūt, ēdot austeres, aknas, liellopu un putnu gaļu, tunci. Gaļas produkti satur divvērtīgo jeb tā saukto hēma dzelzi, kas uzreiz nokļūst asinīs un tiek iesaistīta vielmaiņas procesos. Augu izcelsmes produktos, piemēram, pupās, zirņos, brokoļos, bietēs, spinātos, griķos, ir trīsvērtīgā jeb tā sauktā nehēma dzelzs, ko organisms uzņem un izmanto sliktāk.
• Visvairāk B12 vitamīna ir dzīvnieku aknās un nierēs, bet folskābi var iegūt no lapu salātiem, spinātiem, brokoļiem, pākšaugiem un augļiem – banāniem, melonēm, citroniem.
KONSULTĒJIS RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS GASTROENTEROLOĢIJAS, HEPATOLOĢIJAS UN NUTRĪCIJAS KLĪNIKAS VADĪTĀJS, DOCENTS ALEKSEJS DEROVS
