Foto – Fotolia

Notikumu scenārijs parasti ir vienāds. Viss notiek diennakts tumšajā laikā, spēcīgā, miklā miglā. Vadītāji pēkšņi ierauga majestātisku, dziļiem grāvjiem ieskautu pili. Protams, visi sāk domāt – vai tikai nav pēkšņi nomaldījušies, nemanot nogriezušies kādā sānceļā? Bet ilgāk domāt viņiem nav lemts, jo zem riteņiem sāk mesties dzīvnieki, kas līdzīgi šaipusē audzētajiem melnajiem buļļiem. Ikviena reakcija, protams, ir dabiska – izmisīga bremzēšana, ko visi braucēji vēlāk salīdzina ar nevaldāmu mašīnas griešanos ap savu asi. Un visi apgalvo, ka pat vasarā starmešu izgaismojumā redzējuši biezu ledus kārtu, kas klājusi asfaltu. Un tad automašīnas sāk degt, taču kaut kā neparasti – tā, kā mēdz aizdegties Ziemassvētku brīnumsvecītes… 5

Tagad posma tuvāko apkaimi pamatīgi izpētīja, bet nekā neparasta neatklāja. Pētniekus visvairāk pārliecināja kāda kaislīga motociklista piedāvātā versija. Militārais lidotājs Ponters Baks pirms dažiem gadiem pie liktenīgās atzīmes “239” tikai brīnumainā kārtā bija izglābies no nāves, turklāt braucot ar četrcilindru bolīdam smieklīgi mazo ātrumu – 60 kilometri stundā. Viņu pēkšņi izmeta no segliem, un vēlāk viņš stāstīja, ka viņu ar gigantisku spēku burtiski izrāvušas kādas ledaini aukstas, neredzamas rokas, kas turklāt bijušas it kā tērptas ādas cimdos. Baks to uzskatīja par labo ziņu, jo jau bija pamanījis, ka šoseju pēkšņi šķērso dziļa tranšeja, kuras malas laiza liesmu mēles. Bet kopumā ceļš bijis kā parasti – pa to visos virzienos braukušas mašīnas.

Un, ja tādā veidā sāk degt lielgabarīta smagā automašīna, arī “brīnumsvecītes” efekts ir kolosāls. Nav iespējams izrausties laukā, iekšējā balss pēkšņi pieprasa pasivitāti, neveikt nekādas straujas kustības. Tie, kuri tomēr nav paklausījuši šai balsij, vairumā gadījumu gājuši bojā no infarkta. Savukārt tie, kuri nogaidījuši mašīnā uz apledojušā ceļa, laimīgi tikuši laukā, pagājuši maliņā, izbaudot dīvainu sastinguma sajūtu. Ko tas varētu nozīmēt? Tikai to, ka laikā, kamēr viņi “atslēgti”, pazudusi viņu mašīna. Vai kāds to aizdzinis? Diezin vai. Grāfistes teritorija nav liela, un moderni aprīkotā policija strādā teju vai nevainojami – šeit jebkuru nozagto mašīnu īpašniekam atdod burtiski dažu stundu laikā. Kas tad par lietu?

Reklāma
Reklāma
Veselam
Sliktākie ēdieni un dzērieni, kas nodara vislielāko kaitējumu zobiem – zobārsts norāda, ka pirmajā vietā nav saldumi
Kokteilis
“Bez dūres bērna virzienā nevarēja iztikt?” Nila Ušakova publiskotā Māmiņu dienas fotogrāfija radījusi apjukumu 28
Veselam
Onkologi nosauc pārtikas produktus, kurus būtu tūlīt jāpārtrauc lietot uzturā, ja grib izvairīties no vēža 83
Lasīt citas ziņas

Vācu fiziķis Ginters Radhauss uzskata, ka atrisinājums meklējams minētajās zīmēs, ar kurām iezīmēti izdzīvojušie cilvēki, proti, viņi uz mirkli pabijuši tur, kur vispār būt stingri aizliegts. To var uzskatīt par savdabīgu antipasauli, kas nav piemērota cilvēka eksistencei. Taču tā ne vienmēr atgrūž. Bet, ja atgrūž, tad par cilvēku, kurš tur pabijis, mēdz teikt – viņš tāpat nav dzīvotājs.

Vai Radhauss kļūdās? Spriediet paši. Pēdējās desmitgades laikā 16 pilnībā veseli cilvēki – vīrieši un sievietes, nokļuvuši uz ledainā ceļa pie mīklainās pils, vēlāk tomēr nomiruši. Diagnoze – akūta leikēmija. Viņi visi pēc notikuma ar uzbrūkošajiem melnajiem buļļiem viegli atbrīvojušies no blīva tauku slāņa klātā apģērba, bet ne no tetovējumiem līdzīgajām zīmēm uz muguras un krūtīm: daudzkrāsaini kolibri, tauriņi, zilganas palmu zaru būdiņas, kaut kādus zvaigznājus imitējošu dzimumzīmīšu klājumi. Zīmīgi, ka par līdzīgām parādībām pirms gadsimtiem rakstījis jau angļu dzejnieks Persijs Bišijs Šellijs…

Tagad posma tuvāko apkaimi pamatīgi izpētīja, bet nekā neparasta neatklāja. Pētniekus visvairāk pārliecināja kāda kaislīga motociklista piedāvātā versija. Militārais lidotājs Ponters Baks pirms dažiem gadiem pie liktenīgās atzīmes “239” tikai brīnumainā kārtā bija izglābies no nāves, turklāt braucot ar četrcilindru bolīdam smieklīgi mazo ātrumu – 60 kilometri stundā. Viņu pēkšņi izmeta no segliem, un vēlāk viņš stāstīja, ka viņu ar gigantisku spēku burtiski izrāvušas kādas ledaini aukstas, neredzamas rokas, kas turklāt bijušas it kā tērptas ādas cimdos. Baks to uzskatīja par labo ziņu, jo jau bija pamanījis, ka šoseju pēkšņi šķērso dziļa tranšeja, kuras malas laiza liesmu mēles. Bet kopumā ceļš bijis kā parasti – pa to visos virzienos braukušas mašīnas.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.