Cesvaines pils atkal atvērta. Teju divdesmit gadus pēc postošā ugunsgrēka pabeigti pils galvenie atjaunošanas darbi 19
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2002. gada 30. novembrī Cesvaines pilī, kas tobrīd bija mājvieta Cesvaines vidusskolai, notika akcijas “Apceļosim Latvijas pilis” noslēguma pasākums, kurā barona Ādolfa fon Vulfa Medību pils ieguva Sapņu pils titulu.
Likteņa ironija – pēc sešām dienām pilī plosījās ugunsgrēks, nopostot skaistā neorenesanses arhitektūras pieminekļa jumtu un daudzas telpas.
Pateicoties ziedojumiem un pašvaldības ap trīsdesmit dažādos projektos piesaistītajām investīcijām kopumā vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā, nu Cesvaines pils ir atkal atdzimusi kā fēnikss no pelniem, kļūstot par Austrumvidzemes kultūras un mākslas centru (AKMC) un vēl skaistāku pili, jo tā atguvusi oriģinālo sarkano kārniņu jumtu, kāds ēkai bija uzreiz pēc uzcelšanas 1896. gadā.
Pagājušā gada tūrisma sezonā, kurā nozare piedzīvoja vēl nepieredzētu tūristu skaita samazinājumu, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, arī Cesvaines pils bija slēgta apmeklētājiem un tās teritoriju ierobežoja žogs.
Šobrīd būvdarbi ir pabeigti, pils nodota ekspluatācijā, un šīs nedēļas nogalē notiks tās atvēršanas svētki, tiesa, gan zaļajā režīmā un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, toties ar ļoti simbolisku mākslas notikumu – TLMS “Madona” dalībnieces Laimas Bakānes (Lupiķes) “crazy – wool” (latviski to varētu saukt par čunčināšanu vai tīmekļošanu) tehnikā radītu darbu izstādes atklāšanu, jo pirms divdesmit gadiem, kad notika ugunsnelaime, tieši Laima bija Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore.
Zīmīgs būs arī izstādes nosaukums “Balle pilī”. Tāpat pils zālēs būs apskatāmi izcilā tekstilmākslinieka Georga Barkāna gobelēni no Cesvaines pils muzeja krājuma.
Autentiski, bet ne ar glanci
“Ja kāds ir iedomājies, ka pēc pils atklāšanas ieraudzīs grezni restaurētas visas pils telpas, man viņš jāapbēdina – tā nebūs. Lai gan esam izdarījuši daudz, tomēr ar Rundāles pils restauratoru Gunāru Grīnbergu vienojāmies – ne visi elementi un zīmējumi tiks atjaunoti pilnībā, lai saglabātu Cesvaines pils auru un apmeklētāji varētu nolasīt vēsturiskās likteņa līnijas,” atklāj pils jaunā saimniece, AKMC vadītāja Linda Bakmane.
Turpmāk veicamie restaurācijas darbi sadalīti atsevišķos mazākos projektos, rindā pirmais esot vestibila kamīns – lielākais Latvijā. Visiem atlikušajiem darbiem kopā būšot nepieciešami vēl vairāki miljoni eiro.
Ieejot Lielajā balles zālē, Linda norāda uz ārējo sienu, kas stipri cieta gan ugunsgrēka dzēšanas laikā, kad tika pamatīgi salieta ar ūdeni, ārā valdot lielam salam, gan vēlāk uzsūcot mitrumu no pagaidu jumta.
“Tagad no tās nepārtraukti izdalās minerālsāļi, un siena vairs nav restaurējama. Tā ir pilnībā jāatjauno, zīmējumu uzklāšanai izmantojot trafaretus ar identiskiem motīviem no pretējās sienas, kas savukārt būs mazliet jāpielabo, jo neilgi pirms nelaimes jau bija restaurēti. Tolaik restauratori noņēma septiņus eļļas krāsas slāņus, ar kuriem padomju laikos bija pārklāti sienu gleznojumi. Zem daudzām eļļas krāsas kārtām atklājās arī labi saglabājies parkets, kas tagad tiek rūpīgi kopts.”
Neskatoties uz pieredzēto, zāle joprojām ir skaistākā telpa pilī, tēlaini izsakoties – ne skaistuma karaliene, bet dāma labākajos gados, kas arī bez kosmētikas izskatās iekārojama.
Līdzās tai Mūzikas salons ar flīģeli, no kura izvilinātās mūzikas skaņas piepildīs pili atklāšanas dienās un vēl visu februāri.
“Apmeklētājus priecēs akustiskā klaviermūzika, kas tapusi projektā ”ALPHA-DO L&A”. Skaņdarbi ir ierakstīti Cesvaines pils balles zāles mūziķu telpā uz pils flīģeļa, izmantojot neparastu mūzikas komponēšanas un klavierspēles tehniku, kurā galvenā ir skaņas vibrācija, ko rada pirkstu un klavieru stīgu pozīcijas. Tādā veidā, skaņai rezonējot, veidojas mainīgas un retas saskaņas. Šis mūzikas stils ļauj muzicēt arī uz atšķirīgi noskaņotiem un pat nenoskaņotiem instrumentiem, jo pirmskaņa nāk no klavieru stīgu paneļa, nevis taustiņiem,” skaidro L. Bakmane.
Zaļais kamīns un četri gadalaiki
Vēsturisko veidolu atguvusi viena no pils āra terasēm ar koka kolonnām, kokgriezumiem un kapara jumtu, kurā var nokļūt caur Mazo zāli, apskatot atjaunoto lāču kamīnu.
Vasarā te būs iespējams baudīt tēju, kafiju un uzkodas, jo tūrisma sezonas laikā plānots piesaistīt kādu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kura prasībām pielāgotas telpas pils labā spārna pagrabā. Kā noslēdzoši elementi otrā stāva vestibilam pie lielajām koka kāpnēm pilnībā atjaunotas divas konsoles un pēc senajām fotogrāfijām izgatavotas jaunas koka kāpnes uz bēniņiem, jo tieši šī vieta visvairāk cieta, iegāžoties degošajam tornim. Otrajā stāvā, apvienojot trīs bijušo klašu telpas, izbūvēta konferenču zāle, kā arī darba kabinets pils darbiniekiem.
“Lepojamies ar paveikto, īstenojot arhitektes Ināras Caunītes pārbūves projektu, un gaidām ciemos gan tūristus, gan dažādu pasākumu, konferenču rīkotājus,” aicina pils saimniece. Pilī jādodas pa parādes durvīm, vispirms nonākot balles zāles priekštelpā, kuras baltos griestus grezno četri visus gadalaikus atainojoši bareljefi. Sienas kādreiz rotājušas auduma tapetes – raksturīga 19., 20. gadsimta modes tendence, un par to atjaunošanu nākotnē tiek domāts. Taču jau tagad apmeklētājus priecē pilnībā restaurētais kamīns ar zaļajiem glazētajiem podiņiem lielā torņa apaļajā Medību zālē.
Tehniskās lietas arī būtiskas
Lai Cesvaines pils otrajā dzīvē vairs nepieļautu tik postošas ugunsnelaimes, ierīkota moderna ugunsdrošības un apsardzes signalizācija ar dūmu detektoriem un trauksmes izziņošanas sistēmu, divpadsmit ugunsdrošas durvis, kas ļauj telpas nekavējoties atdalīt vienu no otras, ja nu kādā pils daļā kaut kas atgadītos.
Funkcionējošo pils telpu apsildei izveidota centrālapkures sistēma, ierīkots pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem, visos stāvos – arī sanitārie mezgli. Sakārtota lietus ūdeņu novadīšanas sistēma.
“Pili var brīvi izstaigāt katrs pats, bet, piesakot gidu, būs iespēja ielūkoties arī bēniņos, kur jumtu balstošās koka un metāla konstrukcijas rada mistisku, dievnamam līdzīgu noskaņu. Kamēr pilī nav sācis darboties ēdināšanas uzņēmums, apskatei pieejamas arī pagraba telpas, kas mainījušās līdz nepazīšanai, no mitrās malkas glabātavas pārtopot gaišā, siltā virtuvē ar palīgtelpām un sanitāro mezglu. Īpaši saistoši pils pārvērtības būs redzēt tiem, kuri te mācījušies un strādājuši,” stāsta L. Bakmane.
Lai pilī saglabātu un vairotu senatnes auru, Linda Bakmane lūdz atsaukties esošos un bijušos cesvainiešus, viņu radiniekus.
Ja nu juku laikos kāds Cesvaines pils interjera priekšmets nejauši nonācis viņu valdījumā un aizmirsts mētājas bēniņos vai šķūnītī, viņa aicina dalīties ar to, jo vēlas pilī redzēt lietas, kas reiz bijušas te iederīgas, nevis skaistus antikvārus priekšmetus, kam ar Cesvaini nav nekāda sakara.
12. un 13. februārī ikviens interesents Cesvaines pili varēs apmeklēt bez maksas, kas citās dienās līdz februāra beigām būs tikai divi eiro, bērniem līdz 16 gadu vecumam saglabājot apmeklējumu par brīvu. Vēlāk gan biļešu cenas, iespējams, pieaugs. Darba laiks – katru dienu, izņemot pirmdienu, no plkst. 10 līdz 16, slēgšanu pārceļot par dažām stundām vēlāk, iestājoties gaišākam laikam.
