Sprindžuks par “Rīgas siltuma” tarifiem: Šī sistēma ir nenormāla 0
Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par AS “Rīgas siltums” (RS) tarifu kāpumu un to, vai atbildīgās puses darījušas visu iespējamo, lai novērstu šo situāciju. Par problēmas būtību TV24 raidījumā “Ziņu top” izteicās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un metropoles jautājumos Māris Sprindžuks (AS).
Viņš salīdzināja RS ar adoptētu bērnu, kuru neviens nemīl, jo neviens negrib būt galvenais saimnieks, kas uzņemas atbildību un nosaka virzienu.
“Šī sistēma ir nenormāla,” uzsvēra Sprindžuks, norādot uz interešu konfliktiem starp Ekonomikas ministriju un AS “Latvenergo”. Viņš skaidroja, ka “Latvenergo” misijai būtu jābūt elektroenerģijas pieejamības un stabilitātes nodrošināšanai, taču uzņēmums veido sistēmu, kur daudzos gadījumos tiek noteikts augsts un obligāti maksājams tarifs no “Rīgas siltuma” puses.
Sprindžuks piedāvā pilnīgi citu pieeju: “Man gribētos, ka šo sistēmu mēs veidotu uz citiem pamatiem. “Rīgas siltums” nav ražotājs, bet pārvades uzņēmums, kurš nodrošina pieslēguma iespējas dažādiem ražotājiem. Tie savā starpā konkurē ar tehnoloģijām un cenām, un tiek pirkts no tā, kurš piedāvā izdevīgāko risinājumu.”
Viņš arī uzsver, ka RS būtu jārūpējas par tīkla attīstību – jānodrošina abu krastu savienošana, jaunu lietotāju pieslēgšana brīdī, kad masveidā sākas ēku siltināšana un patēriņš samazinās.
Jau iepriekš LA.LV portālā vēstījām par problēmām Rīgas siltumapgādē. Saeimas deputāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka, ka rezultāts runā pats par sevi: Rīgai ir dārgākais siltuma tarifs Baltijā – pie līdzīgām gāzes un šķeldas cenām kā Viļņā un Tallinā. Kad sabiedrība sāka uzdot neērtus jautājumus, RS padome pēkšņi “reaģēja” — tieši piecas minūtes pirms plānotās padomes atlaišanas zibenīgi atbrīvoja valdes priekšsēdētāju Ivaru Pētersonu. Šis solis vairāk izskatās pēc mēģinājuma atrast “grēkāzi”, nevis sakārtot uzņēmuma pārvaldību.
Rīgā jau gadiem darbojas absurda un rūpīgi sargāta siltuma iepirkuma sistēma. Tā paredz, ka RS par paaugstinātu cenu pērk siltumu no privātām šķeldas katlumājām, kamēr valstij piederošajā TEC-2 tiek izmests siltums, kas ražots praktiski par velti. Latvenergo TEC-2 siltums tiek neizmantots, jo to ekonomiski neizdevīgi pārdot RS, kur priekšroka tiek dota privātiem piegādātājiem. Rezultātā rīdzinieki maksā vairāk, valsts zaudē, un pārmaksātā nauda nonāk dažās privātās kabatās.
