Dārza kaitnieku TOP 10 1
Kauleņkoku lapbire. Izplatītākā kauleņkoku, īpaši skābo ķiršu, infekcija, kas bojā lapas, augļu kātiņus un jaunos dzinumus. Lapas strauji nodzeltē un priekšlaikus nobirst, tiek pārtraukta fotosintēze un nenotiek organisko vielu uzkrāšana, rezultātā pazeminot augļu koku ziemcietību.
Kāpostu balteņi. Tie dēj olas uz kāpostu lapām, vēlāk kāpuri grauzīs lapas, labvēlīgu apstākļu ietekmē veicinot dažādu puvju izplatību.
Kartupeļu lapu sausplankumainība. Infekcijas izplatību veicina sauss un silts laiks, nepietiekams barības vielu daudzums. Uz lapām veidojas brūni, lapu dzīslu ierobežojoši plankumi, tādējādi lapas sažūst, sadrūp. Slimības izplatību var ierobežot ar piemērotiem fungicīdiem.
Kartupeļu lapgrauzis (Kolorādo vabole). Dažāda lieluma kāpuri barojas uz lapām, atsevišķās vietās atstājot tikai stublājus un lapu galvenās dzīslas. To ierobežošanai var izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus vai arī mehāniski nolasot, iznīcinot.
Kartupeļu lakstu puve. Stipras infekcijas vietās kartupeļu laksti ir pilnībā nobrūnējuši, vēlīno šķirņu stādījumos vērojamas infekcijas pirmās pazīmes. Īpaši karstie laika apstākļi daļēji mazina puves izplatību.
Kāpostu cekulkodes tauriņi turpina lidot kāpostu stādījumos, bet kāpuri bojāt galviņas. Tā kā kaitēklim sezonā attīstās vairākas paaudzes, uz kāpostu lapām var novērot gan kāpurus, gan kūniņas, gan lidojošos īpatņus.
Ābeļu kraupis. Stipras infekcijas rezultātā uz briestošajiem augļiem veidojas plaisas, kurās labvēlīgu apstākļu ietekmē var parādīties dažādas puves. Kraupja inficētām lapām samazinās fotosintēze, kas ietekmē barības vielu asimilāciju, samazinās dzinumu pieaugums.
Plūmju augļu tinējs. Kaitēkļa kāpuri bojā plūmju augļus, veidojot sveķainus izdalījumus no augļiem. Lai kaut daļēji mazinātu tinēja izplatību nākamajā gadā, bojātie augļi jāsavāc un jāiznīcina.
Parastā augļu puve. Slimības izplatību veicina kaitēkļu bojājumi un citu slimību izplatība, kā arī labvēlīgie laika apstākļi.
Zirņu tinējs. Kāpuri pākstīs bojā briestošos zirņus, satīklojot un piepildot ar ekskrementiem pāksts iekšpusi. Zirņi nenobriest, ir rūgti, nav izmantojami sējai. Bojātās pākstis un zirņi jāsavāc un jāiznīcina.
