Diabēts un neiropātija: vai no tā iespējams izvairīties? 1
“Man nesen atklāja cukura diabētu. Esmu lasījusi, ka šiem slimniekiem nereti rodas neiropātiskas sāpes, tirpšana kājās un nejutīgums. Vai no tā iespējams izvairīties?” LĪGA S. OGRĒ
No neiropātijas cieš aptuveni 15% cukura diabēta slimnieku, taču, veicot izmeklējumus, to atklāj aptuveni pusei pacientu. Vidēji 8% slimnieku polineiropātiju konstatē, jau nosakot diagnozi, taču, diabētu kontrolējot, šīs izpausmes pāriet. Ja ārstēšana nav pietiekami efektīva, nervu bojājums attīstās aptuveni pēc 25 gadiem.
“Veselības centra 4” neiroloģe Inese Blumberga uzsver: lai nepieļautu vai mazinātu neiropātijas simptomus, galvenais ir nodrošināt atbilstīgu cukura līmeni asinīs, tāpēc apzinīgi jālieto zāles, jāievēro diēta un jāierobežo grādīgo dzērienu patēriņš. Ja tas neizdodas, tiek bojāti mazie asinsvadi un cieš sīkās nervu šķiedras, sākas tirpšana un dedzināšana, tiek traucēta temperatūras un sāpju uztvere. Bieži ir paaugstināts jutīgums, kad netīkami kļūst pat maigi pieskārieni. Kustību nervu bojājuma gadījumā zūd muskuļu spēks. Savukārt, ja cietuši jušanas nervi, rodas tirpšana, nejutīgums, dedzinošas vai saldējošas sāpes.
Uzlabot bojāto nervu funkciju un atjaunot impulsu plūsmu var ar speciāliem medikamentiem. Pret neiropātiskām sāpēm palīdz antidepresanti un pretepilepsijas līdzekļi, kā arī B grupas vitamīnu injekcijas vai tabletes.
Lai izvairītos no nepatīkamajiem simptomiem, jāgādā par labu venozo asinsriti un nedrīkst pieļaut kāju tūsku. Mikrocirkulāciju un nervu impulsu pārvadi var uzlabot dūņu procedūras.
