“Cilvēks ēnu ekonomikā apdraud sevi – noņem naudu gan savu bērnu izglītībai, gan savu vecāku pensijām.” Dienas intervija ar Daci Pelēko 111
Ēnu ekonomika – vai velns slēpjas tikai dzīves dārdzībā? Kāda ir valsts iecerētā taktika ēnu ekonomikas apkarošanai? Par to saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktori Daci Pelēko.
Velta Puriņa: Vēl nav pagājis ne mēnesis kopš Jūs esat jaunajā amatā. Ko amata aprakstā nozīmē vārds “koordinācija”?
Dace Pelēkā: Koordinācija nozīmē to, ka šis departaments ir kā tāds kopsavelkošs posms starp valsts iestādēm, tai skaitā, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, attiecīgajām nozaru ministrijām, uzņēmēju organizācijām, kopīgi saprotot, kādas ir tās īstās “zāles” ēnu ekonomikas mazināšanai, atrodot īstos pasākumus, atrodot īstos ēnu ekonomikas cēloņus, palīdzot novērtēt gan ēnu ekonomikas apjomu konkrētās nozarēs, gan arī palīdzot novērtēt konkrēto pasākumu ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo nav jau vērts ieviest pasākumus, no kuriem nav nekāda labuma.
Koordinācija vislabākajā koordinācijas nozīmē. Ļoti lielu vērību es esmu nolēmusi pievērst savā darbā komunikācijai ar uzņēmumiem, izzinot viņu sāpi, viņu viedokļus, katru ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu pārrunājot ar uzņēmēju organizācijām, atceroties, ka centrā ir uzņēmējs – ne tikai sliktais, pret kuru būtu jāvērš ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, bet nedrīkstam aizmirst par labo uzņēmēju.
Nereti ir gadījies tā, ka ieviešam kādus ierobežojošus pasākumus, kuri visvairāk skar tieši labos uzņēmējus, un tie, kas ir slikti un ir izvairījušies, tie to arī turpina darīt.
Būtībā Jūs šobrīd sākat darbu pie tādas kā aptaujas, izpētes, lai Jūsu rīcībā būtu zinātnē un realitātē balstīti uzstādījumi, ko Jūs sagaidāt un ko prasāt ēnu ekonomikas apkarošanai?
Jā, valdība ir nospraudusi rīcības virzienus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025. gadam izstrādē. Pašlaik strādā četras darba grupas, kurām līdz maija beigām ir jāiesniedz Finanšu ministrijai savi priekšlikumi. Darba grupa strādā Ekonomikas ministrijas vadībā pie būvniecības nozares.
Veselības ministres vadībā pie pasākumiem, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē un sociālajā aprūpē. Pašā Finanšu ministrijā mums ir divas darba grupas. Viena strādā, lai saprastu, kāda informācija pietrūkst valsts iestādēm, kā veiksmīgāk ar šo informāciju apmainīties un kā šajā visā informācijas plūsmā iegulst uzņēmēji.
Otra darba grupa ir, tā saucamie, horizontālie pasākumi, kas iet cauri visām nozarēm. Piemēram, attiecībā uz skaidras naudas lietošanu.
Vai es pareizi sapratu, ka šīm četrām darba grupām straujā tempā ir jāveic savi uzdevumi jau līdz maija beigām?
Temps tiešām ir straujš, jo Ministru kabinets rīkojumu izdeva 30. martā. Principā tie ir divi mēneši, kad darba grupām bez tādas ieskriešanās un iešūpošanās bija jāsāk darbs, lai līdz 31. maijam šos priekšlikumus iesniegtu. Ko darīsim tālāk? Tālāk Finanšu ministrija, tai skaitā, manis vadītais departaments visus priekšlikumus apkopos.
Kā jau es teicu, darba grupām ir ne tikai jāatnes priekšlikums, bet arī jādod, kādu labumu šis priekšlikums dos. Rezultāts. Kas mainīsies.
Tad Finanšu ministrija liks tos kopā un jūlijā mēs iesim pie valdības ar šo jauno plānu.
Tātad tiek izstrādāta jauna taktika ēnu ekonomikas apkarošanai?
Es ļoti ceru, ka tā taktika mainīsies un būs jauna. Tas, ka iepriekšējā pieeja ēnu ekonomikas mazināšanai nav bijusi īpaši veiksmīga, protams, ir redzams rādītājos. Ēnu ekonomika pēc dažādu zinātnieku vērtējumiem, ja ne palielinās, tad samazinās ļoti niecīgi.
Kādi cipari slēpjas ēnu ekonomikā?
Profesors Arnis Sauka ir rēķinājis, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ļoti liels cipars, bet tas noteikti nav rādītājs, kas norāda nodokļu zudumu. Tas rādītājs, ko mēs šobrīd izmantojam, ir Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātā nodokļu plaisa – tie ir nesamaksātie nodokļi. Svaigākais cipars, ko VID ir veicis savos aprēķinos, ir par 2020. gadu. Tie ir 980 miljoni eiro, tātad nepilns miljards. Tas ir ļoti nozīmīgs cipars.
Šajā nesamaksāto nodokļu summā ir gan PVN (162 miljoni eiro), bet absolūti lielāko daļu sastāda sociālās apdrošināšanas iemaksu nesamaksātā daļa un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kas šobrīd ir galvenā ēnu ekonomikas palicēju motivācija, kāpēc viņi tajā paliek?
Tās, protams, ir aplokšņu algas. Pieprasījums pēc aplokšņu algām atsevišķās nozarēs ir pietiekami liels. Darbinieku trūkst un darbiniekiem joprojām ir nesamaksātas parādsaistības pret kredītiestādēm. Ir asevišķi cilvēki, kas ir alimentu nemaksātāji vai parādnieki Uzturlīdzekļu garantijas fondam.
Tādā brīdī viņi vēršas pie sava darba devēja un saka, lai maksā viņam aploksnē, negribot lai šie ienākumi izgaismojas.
Lai nonāktu līdz naudai, ko maksāt aploksnēs, paši uzņēmēji neuzrāda savus darījumus grāmatvedībā, noslēpj patiesos darījumus, lai viņiem rastos līdzekļi aplokšņu algu maksāšanai.
Tad sanāk, ka tas abpusēji ir izdevīgi palikt ēnu ekonomikā gan darba ņēmējam, gan uzņēmējam?
Ziniet, es teiktu, ka tas izdevīgums ir tāds ļoti īsredzīgs. Tajā brīdī cilvēks saņem vairāk naudas “uz rokas”, tas nozīmē, ka viņš ir apdraudējis savas vecumdienas. Viņš apdrau savas sociālās garantijas jau tajā brīdī, kad viņam būs slimības lapa. Viņš noņem naudu gan savu bērnu izglītībai, gan savu vecāku sociālajai aprūpei un pensijām.
Uzņēmējs arī. Ja viņš noslēps savus darījumus, tad tas būs ļoti īslaicīgs efekts. Uzņēmums neattīstīsies.
Kā ir iecerēts ar nodokļu sistēmas palīdzību regulēt šo situāciju? Vai tas ir iespējams? Vai top kas jauns nodokļu sistēmā, lai cilvēkus izvilktu no ēnu ekonomikas?
Mani kolēģi Finanšu ministrijā, kas strādā ministra vadītajā nodokļu izmaiņu grupā, ļoti daudz diskutē ar uzņēmējiem arī par šiem jautājumiem. Te ir iezīmējušies vairāki aspekti par ļoti vienkārša, saprotama nodokļu režīma atjaunošanu vai izveidi mazajiem uzņēmējiem. Tas varētu būt viens no instrumentiem, lai mazie uzņēmēji, pašnodarbinātās personas iznāktu no ēnām un būtu ieinteresēti darboties legāli.
Būvniecības nozares darba grupā tiek runāts arī par tādu aspektu kā attaisnoto izdevumu atmaksa. Teiksim, ja cilvēks remontē savu dzīvokli un viņš ir algojis legālu remontstrādnieku, tad nosegt cilvēkam šo te sadaļu, ko viņš ir samaksājis darba samaksā strādniekam.
“Labie” un “sliktie” nodokļu maksātāji. Kāda ir statistika par tiem?
Atceroties vēl savu pirms mēneša darbu Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts ieņēmumu dienesta taktika un rīcības politika noteikti pēdējos gados ir virzīta uz to, lai tos sliktos pārvilktu labajā sadaļā. Bieži vien tiek dzirdēts, ka Igaunijā vispirms uzņēmējus uzrunā, viņiem raksta vēstules… Jāsaka, ka Valsts ieņēmumu dienests Latvijā dara tieši to pašu.
Tie ir mīti, ka visiem uzreiz ir auditi un inkaso rīkojumi, lai naudiņu ieturētu.
Latvijas VID tieši tāpat kā Igaunijas VID vispirms strādā ar uzņēmējiem, norādot viņiem uz problēmām, izstāstot, kas ir jālabo un ļaujot sakārtot šīs lietas. Cita lieta – diemžēl nodokļu morāle vai attieksme pret nodokļu maksāšanu Latvijā tomēr ir sliktāka nekā Igaunijā. Tas motivējošais vai vecinošais pasākums Igaunijā nostrādā daudz labāk nekā tas notiek Latvijā.
Interesanti, kur ir tā atšķirība?
Grūti pateikt. VID ir bijis ar zinātniekiem kopīgs eksperiments, kurā sagatavoja dažāda veida vēstules, ko nosūtīt uzņēmējiem. Uzņēmējiem, kuriem ir redzams aplokšņu algu risks. Jāsaka, ka rezultāti bija diezgan interesanti. Viena daļa uzņēmēju labojās, mainīja savu uzvedību, bet viena daļa diemžēl to nedarīja, un tā būtu tā daļa, ar kuriem būtu jāstrādā jau ar skarbajiem instrumentiem.
Tā ir patiesība vai mīts, ka bez valsts atbalsta cilvēkam, uzņēmējam ir grūti iznākt no ēnu ekonomikas?
Iespējams, ka tas ir mīts, kas valda uzņēmēju, sevišķi mazo uzņēmēju vidū. Lielie uzņēmēji ir pietiekami atzinīgi novērtējuši Valsts ieņēmumu dienesta rīcību un uzticamību.
Tas mīts, kad e-pastā ir atnākusi vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta, cilvēks vispirms ir nobijies, ir pasūdzējies sociālajos tīklos un tikai pēc tam atver to vēstuli un izlasa, kur, iespējams, VID ir atsūtījis kaut ko paskaidrojošu. Pirmkārt, ir jāmaina pašiem sava attieksme. Drošvien tā ir jāmaina abās pusēs. Nenoliedzami, Valsts ieņēmumu dienestam vēl ir ko darīt gan komunikācijā ar uzņēmējiem, gan ar iedzīvotājiem. Bet no iedzīvotāju un uzņēmēju puses jābūt sapratnei. Jābūt klātesamībai arī attiecībās ar valsti.
Daļai sabiedrības sapratne par nodokļu slogu, kas to gremdē uz nabadzības robežas, viņos ir nostiprinājusies pārliecība, ka milzīgais nodokļu slogs ir tas, kas viņiem neļauj dzīvot labklājībā. Kā to Jūs skaidrotu?
Es domāju, ka te ir tās ietekmes vienam no otra. Ja mums ir liela ēnu ekonomika ar ļoti lieliem neieņemtiem nodokļu apjomiem, tajā brīdī mēs nevaram mazināt nodokļus, jo valstij līdzekļi ir vajadzīgi. Ēnu ekonomika absolūti ietekmē uzņēmējdarbības vidi, attīstību, konkurētspēju. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Valdība runājot par uzņēmējdarbības transformāciju, Ārvalstu investoru padome runājot par investīciju vides sajūtu, arī tur ir runa par ēnu ekonomikas mazināšanu, lai uzņēmējdarbībai būtu laba augsne.
Vai Jūsu jauno darbu klāstā ir dziļāka izpēte par cilvēku sapratni, kā valdība izmanto naudu no iekasētajiem nodokļiem? Nodokļu slogs netiek izklāstīts, lai katram būtu sapratne par to.
Finanšu ministrijai pāris gadu garumā bija pētījumu programma par ēnu ekonomikas aspektiem, tajā skaitā, arī Jūsu pieminēto sabiedrības attieksmi. Pētnieki savās rekomendācijās arī ir norādījuši gan sabiedrības izglītošanu, pie tam izglītojot maksimāli jaunu paaudzi. Audzināt jauno paaudzi ar pavisam citu nodokļu morāli, pavisam citu izpratni.
Pētnieki norāda arī uz nepieciešamību maksimāli plašāk un dziļāk skaidrot, kā tad nodokļi tiek apsaimniekoti, kā šie līdzekļi tiek izmantoti.
Protams, domājot arī par tiem aspektiem, kā korupcijas gadījumi un publiskie iepirkumi, domājot par maksimālu skaidrību un informācijas došanu sabiedrībai.
Kuras nozares tagad skars rūpīgas pārbaudes ēnu ekonomikas virzienā? Zobārsniecība, skaistumkopšana?
Veselības aprūpe bija viena no tām Top 10 nozarēm, ar kurām pagājušajā gadā Finanšu ministrija veidoja savu plānu, runāja ar organizācijām. Veselības nozare nav šo Top 10 nozaru augšgalā, bet pati nozare bija gatava būt kā pilotprojekts un iesaistīties šo jautājumu sakārtošanā. Protams, vai beigu galā zobārsti būs tie lielākie ēnu ekonomikas veidotāji un kādi pasākumi šajā nozarē tiks ieviesti, vēl nezinām, darba grupa vēl strādā. Tagad to nosaukt ļoti stingri būtu priekšlaicīgi. Beigās skatīsimies, kas tad tur īsti būs.
Visu sarunu ar Daci Pelēko skaties video!
