Foto: Andrew Harnik/AP/Scanpix/LETA

Digitālie giganti vēlas radīt milzu bankas. Vai tas raisīs grandiozas pārmaiņas finanšu sektorā? 0

Autors: Agnis Buda

Lai arī līdz šim radīts simtiem kriptovalūtu un milzu digitālās kompānijas jau iemēģina roku finanšu sektorā, tieši “Facebook” paziņojums par savas digitālās valūtas – libras – radīšanu raisa karstas diskusijas, neatstājot vienaldzīgas valdības, bankas, regulatorus un finanšu ekspertus. Ne velti – digitālie giganti vēlas veidot milzu bankas.

LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 147
1 diena
Lasīt citas ziņas

Izmantojot priekšrocības, ko sniedz milzīgās datubāzes un klientu skaits, daži tehnoloģiskie milži jau iesoļo finanšu pakalpojumu laukumā – ieskaitot maksājumu, naudas pārvaldīšanas, apdrošināšanas un aizdevumu jomas. Patlaban šo gigantu sniegtie finanšu pakalpojumi veido mazu daļu no to ieņēmumiem, taču, ņemot vērā šo kompāniju apmērus un klientu sasniedzamību, “Facebook”, “Amazon”, “Alphabet” vai citu ienākšana finanšu sektorā var īsā laikā raisīt grandiozas pārmaiņas.

Šeit var saskatīt arī ieguvumus. Digitālo gigantu sniegto pakalpojumu zemā pašizmaksa var būt pamatā finanšu pamatpakalpojumu izplatībai tajās zemeslodes vietās, kur liela daļa iedzīvotāju nesaņem banku pakalpojumus vispār.

Citādas digitālās valūtas projekts

CITI ŠOBRĪD LASA

“Facebook” paziņojis, ka ir gatavs 2020. gadā startēt ar jaunu kriptovalūtu. Tās vērtība būtu bāzēta uz grozu, ko veidotu pasaules galvenās valūtas un valsts vērtspapīri. Tātad projekts “Libra” pamatots ar to, ka galvenais tradicionālās naudas pievilkšanas spēks ir stabilitāte un drošība – lai arī šeit parādās jautājumi. Līdztekus “Facebook” apgalvo, ka tā izveidotā valūta būs drošs noguldījumu līdzeklis.

Librai pēc būtības jāatšķiras no bitkoina un citām kriptovalūtām, kas pēdējā laikā biežāk tiek izmantotas spekulācijām tirgū nekā maksājumu veikšanai. “Facebook” projekts paredz, ka miljardiem cilvēku pārvietos naudu, izmantojot libras pašas vai arī “Messenger” un “WhatsApp” lietotnes – tātad jaunā valūta eksistēs ārpus regulētās banku sistēmas. Projekts “Libra” pirmoreiz liek no daudziem skatpunktiem palūkoties uz pēkšņi tapušas milzu bankas darbības iespējām.

“Facebook” pārstāvju izteikumi šķiet daudzsološi, īpašs akcents likts uz labumiem, ko gūtu attīstības valstis. “Jāatceras, ka jebkura liela uzņēmuma galvenais mērķis ir pelnīt naudu, un šāds projekts ir tikai potenciāli jauns veids, kā to darīt,” “LA” komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs. “Viens no libras mērķiem ir “sniegt iespēju saņemt mūsdienīgus finanšu pakalpojumus tiem 1,7 miljardiem cilvēku, kuriem nav bankas konta”. Vārdos tas skan skaisti, bet sākotnējais plāns piedāvāt “Calibra” maciņu un saistītos maksājumu pakalpojumus “pēc iespējas vairāk valstīs maksimāli ātri” tomēr liecina arī par vēlmi iekosties pīrāgā, ko līdz šim kontrolējušas bankas.”

Saskaņā ar reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” analītiķa Mohameda Damaka pausto, libra spētu risināt daudzas problēmas, kas līdz šim piemitušas daudzām kriptovalūtām. Tomēr Damaks pārliecināts – valdības tai neļaus kļūt par “paralēlu kreditēšanas avotu ārpus centrālo banku īstenotās naudas un kredīta politikas”. “Šajā aspektā projektu “Libra” iespējams aplūkot kā maksājumu sistēmu, kas līdzinās “PayPal” vai “WeChat”, taču ar blokķēdi un valūtu,” pausts “S&P” pārskatā.

Jautājumi par datiem un skalošanu

“Facebook” paziņojums par projektu izskanējis uz kompānijai nebūt ne labvēlīga informatīvā fona. “Facebook” pēdējā laikā kļuvis par skandālu epicentru – gan saistībā ar datu konfidencialitāti, gan ar naida runu izplatīšanu, kas stimulēja genocīdu Mjanmā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs Džovanni Butarelli ne īpaši tic “Facebook” solījumam, ka sociālā tīkla platformā savāktā informācija netiks apvienota ar finanšu segmentā gūto informāciju.

“Varētu dziļi uztraukt, piemēram, ka kompānija, kurai ir pieeja milzīgam personiskās informācijas apjomam, kas savākti caur tās mediju platformām un komunikāciju pakalpojumiem, varētu šo informāciju kombinēt ar informāciju par digitālajiem pirkumiem tiešsaistē,” pauž Butarelli.

Skaidrs, ka libras projektā paredzēti personas identifikācijas pasākumi. Tā kā šai kriptovalūtai jākļūst globālai, parādās ļoti nopietns jautājums – kā tiks identificēta piedāvātā informācija?

Šeit vērts atcerēties digitālo valūtu “Liberty Reserve”, kas strauji izplatījās ārpus tās dzimtenes Kostarikas un ko izmantoja naudas skalotāji miljardu apjomos. “Liberty Reserve” tika slēgta 2013. gadā, un vēlāk prokurori to raksturoja kā, iespējams, lielāko naudas atmazgāšanu ASV vēsturē. Šīs kriptovalūtas lietotāji pārskaitīja līdzekļus trešajai pusei – naudas konvertētājam –, kas parasti bija nelicencēta iestāde un uz ko neattiecās pienācīgs regulējums. Šī iestāde ienākušo naudu konvertēja digitālajā valūtā, un, kad līdzekļi parādījās “Liberty Reserve” kontā, tie vairs nebija izsekojami.

Zilonis porcelāna veikalā

Lai arī digitālo gigantu ieiešana finanšu pasaulē varētu paātrināt daudzas pārrobežu transakcijas un pazemināt to izmaksas – jo īpaši attīstības valstīs –, tomēr tā var satricināt banku sistēmu. Teorētiski spraigāka konkurence banku starpā sekmē inovāciju ieviešanu un labākus pakalpojumus, tomēr vienlaikus parādās lielāki riski banku sektora stabilitātei. Acīmredzami spēles laukums starp digitālajiem gigantiem un bankām vēl tikai jāfiksē.

“The Financial Times” publicētajā rakstā Kriss Hjūzs, viens no “Facebook” līdzdibinātājiem, pauž pieņēmumu, ka līdz ar libras parādīšanos kontrole pār naudas un kredīta politiku no centrālo banku rokām pāries privāto gigantu rokās. Pēc Hjūza domām, jaunā valūta var kļūt pievilcīga daudzu attīstības valstu iedzīvotājiem – šis apstāklis nacionālajiem regulatoriem traucēs kontrolēt naudas masas apjomu: “jo mazāk rūpiju vai liru valsts pilsoņu rokās”, jo mazākas regulatora iespējas, kas ir bīstami “ekonomiskā stresa” periodos.

Pastāv iespēja, ka projekta “Libra” rezultāts būs “ēnu banka” ar grandiozu lietotāju skaitu. “Facebook” neplāno radīt vienīgi “steiblkoinu” – kriptovalūtu ar piesaisti vairākām valūtām un aktīviem. Digitālais gigants paudis savus nodomus veidot platformu visu finanšu produktu atbalstam, tostarp aizdevumiem un kredītiem. Tādējādi operācijām jānorisinās ārpus tradicionālās banku sistēmas, kas radītu milzu neregulētas aktivitātes uz precīzi piemērotas uzraudzības neesamības fona.

“Facebook” ir 2,4 miljardi lietotāju, “WhatsApp” – 1,5 miljardi. Tā kā “Facebook” izveidojis attiecības ar septiņiem miljoniem reklāmdevēju un vairāk nekā 90 miljoniem mazā biznesa veicēju, librai ir visas iespējas kļūt par globālo valūtu īsā laikposmā.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pēc G7 finanšu ministru tikšanās paziņoja, ka jānovērtē iespējamie riski, kad kriptovalūtas var destabilizēt nacionālās valūtas. Un piebilda: “Mēs nevaram būt vienisprātis par to, ka privāta kompānija rada savu valūtu bez jebkādas demokrātiskas kontroles.”

Centrālām bankām – sava kriptovalūta

Digitālo gigantu iniciatīvas jau rosinājušas centrālo banku rīcību. Līdz šim to vadītāji nepievērsa īpašu uzmanību tādām kriptovalūtām kā bitkoins, kuru kurss ir ļoti svārstīgs un kuru vispopulārākais izmantošanas veids ir to pirkšanas un pārdošanas darījumi.

Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ģenerālmenedžeris Ogastins Karstenss nesen “The Financial Times” atklājis, ka SNB atbalsta daudzas centrālās bankas to centienos attīstīt un pētīt digitālās valūtas. “Un var izrādīties, ka – ātrāk, nekā iedomājamies – tām pastāv noteikts tirgus un mēs būsim spējīgi nodrošināt centrālo banku digitālo valūtu apriti,” piebilst Karstenss. Pērn 70% no 60 SNB monitorētajām centrobankām strādāja pie nacionālo kriptovalūtu izlaišanas.

Izrādās, ka arī centrālās bankas iesoļo līdz šim neizpētītā teritorijā un drīz piedāvās pašas savus kriptoprojektus. Vistuvāk tam ir Zviedrija.

Kavēšanās un ierobežojumi

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāatzīmē, ka “Facebook” spēlē iesaistījies ievērojami vēlāk nekā Ķīnas tehnoloģiskie milži, kas jau iekarojuši dominējošu stāvokli savas valsts finanšu industrijā. Ķīnas patērētāji izmanto tehnoloģisko kompāniju mobilos maksājumus par precēm un pakalpojumiem apjomā, kas saskaņā ar SNB datiem veido 16% no valsts ekonomiskās produkcijas 2017. gadā. Citās valstīs šis rādītājs ir zem 1%.

Neviens nenoliedz, ka librai piemīt reāls potenciāls. Tomēr finanšu eksperti, bankas, valdības un pat kriptovalūtu aizstāvji ir visai vienprātīgi, ka projekts tādā veidā, kā to izstrādājis “Facebook”, nedrīkstētu tikt palaists. Lai arī digitālais gigants noskaņojies startēt projektu 2020. gada pirmajā pusē, pirmkārt uzraudzības nepilnīgums no regulatoru puses var radīt kavēšanos vai arī projekta ierobežojumus sākotnējā stadijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 147
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 80
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 123
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts mediķu mobilizācijas rīkojumu valdībā tomēr šonedēļ nevirzīs 41
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks 42
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 23
6 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 13
5 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 13
22:37
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents: Vainīgo meklēšana Covid-19 krīzē ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt 13
22:06
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 23
21:30
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 1
6 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 21
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā iereibis vīrietis komandantstundas laikā bēg no policijas un tiek pie 100 eiro soda 20
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai? 16
8 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Opozīcijas aktīvista Osmana Kavala skandāls: Turcijas prezidents cenšas cīnīties par taisnību vai tikai atgūt popularitāti? 1
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 56
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 87
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 123
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 66
13 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 80
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“”Politiskie kari” slimnīcu pārslodzes apstākļos nav nepieciešami,” Skride uzskata, ka Pavļutam jāturpina strādāt 28
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājās atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli: bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu 11
13 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 12
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 32
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 68
22 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 40
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 20
15 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti?
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 16
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 12
18 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 7
19 stundas