Dos starta šāvienu administratīvi teritoriālajai reformai 0
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien vienojās, ka steidzamības kārtā izskatīšanai pirmajā lasījumā parlamentā virzīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu.
Plānots, ka parlaments par šo ieceri lems 21.martā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka izstrādātais lēmumprojekts ir īss un paredzēts kā “starta šāviens reformai”.
Saskaņā ar lēmuma projektu, jaunās teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto reformu un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Ministrs skaidroja, ka ir izstrādāts plāns reformas turpmākai virzībai – 14.maijā Ministru kabinetā tiks izskatīts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvo teritoriālā iedalījuma modeli”, pēcāk, no 16.maija līdz 31.augustam, VARAM vēlas veikt konsultācijas ar visām 119 pašvaldībām un sabiedrību par jaunās reformas modeli.
Uzsākot konsultācijas, VARAM paralēli gatavos likumprojektā minēto attīstības plānošanas dokumentu – konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”. Ja viss noritēs kā iecerēts, ministrijas pārstāvji paredz, ka 3.septembrī Ministru kabinets izskatīs šo konceptuālo ziņojumu.
Pāris dienas vēlāk uz konceptuālā ziņojuma pamata plānots izstrādāt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas būs jāizsludina Valsts sekretāru sanāksmē.
Saskaņā ar ministrijas izstrādātā plāna grafiku, valdība par likumprojekta virzīšanu Saeimai pirmajā lasījumā varētu lemt 26.novembrī.
Pūce norādīja, ka pašlaik identificēti aptuveni 60 citi saistoši likumprojekti, kas būs jāapstiprina parlamentam, lai realizētu reformu. Tajā pašā laikā, tiem ir dažādas steidzamības pakāpes, tādēļ tie visi nebūtu obligāti jāapstiprina līdz reformas spēkā stāšanās datumam.
Pēc ministra sniegtā skaidrojuma par jaunās reformas iecerēm, nepieciešamības pamatojumu un iespējamajiem rezultātiem vairāki komisijas deputāti uzdeva jautājumus. Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) interesējās, vai valsts jauno administratīvo teritoriju izveidē tiks ņemtas vērā kultūrvēsturiskās robežas, kas, viņasprāt, ignorētas 2009.gada realizētajā reformā.
Pūce deputātei atbildēja, ka vēsturiskās robežas Latvijā nereti nosaka gan iedzīvotāju mobilitāti, gan arī kultūras vērtības, kas viņus vieno, taču ne visos gadījumos novadu apvienošana pēc šāda principa būs visefektīvākais risinājums. Atbildes noslēgumā viņš norādīja, ka kultūrvēsturiskie aspekti reformas izstrādes un konsultāciju periodā tiks izvērtēti.
Pēc deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) jautājuma par reformas izstrādes izmaksām Pūce norādīja, ka lēmuma projekta anotācijā norādītie 500 000 eiro tiks izmantoti reģionālo vizīšu un pasākumu izmaksu segšanai, kā arī par aptuveni 93 000 eiro plānots veikt socioloģisko pētījumu. Tāpat
VARAM grasās veidot zvanu centru, lai iedzīvotāji atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem varētu gūt arī attālināti, nevis tikai apmeklējot ministrijas pārstāvju vizītes.
Komisijas sēdes laikā īsa vārdu apmaiņa izvērtās starp Pūci un deputātu Viktoru Valaini (ZZS) par reformas īstenošanu, balstoties uz brīvprātības principu. Valainis pauda, ka vēlas, lai sākotnēji pašvaldībām tiktu piedāvāts apvienoties, balstoties uz brīvprātības principu, un tikai pēc tam par apvienošanos tiktu lemts piespiedu kārtā. Savukārt
Pūce uzstāja, ka, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, pašvaldību deputātiem nav mandāta iebilst šāda veida strukturālām izmaiņām.
Savukārt Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji pauda sašutumu, ka joprojām no ministrijas nav saņemtas atbildes uz jautājumiem par turpmākajiem plānotajiem pašvaldību pakalpojumu novērtēšanas kritērijiem, plānoto izmaiņu atbilstību Latvijas un pašvaldību jau apstiprinātajām attīstības stratēģijām, kā arī iespējamām izmaiņām attiecībā uz pašvaldībām deleģētajām funkcijām.
Tāpat LPS pārstāvji norādīja, ka 17.maijā plānots tās kongress, un tajā apspriestajam vajadzētu tikt izmantotam arī jaunās reformas izstrādē.
