Foto: Pavlo Gonchar/Zumapress/Scanpix/LETA

Covid-19 vakcīnu izmēģinājumi uz cilvēkiem. Pieredzes stāsts: “Kādēļ gan es nevarētu palīdzēt glābt citus cilvēkus?” 45

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijā un citviet pasaulē daudzi cilvēki joprojām vilcinās vakcinēties pret Covid-19, jo šaubās, vai jaunās vakcīnas ir pietiekami drošas un pārbaudītas. Daudz lielāka drosme bija vajadzīga tiem cilvēkiem, kas vakcīnu izstrādes sākumposmā brīvprātīgi pieteicās tās izmēģināt un zinātnes vārdā pat bija gatavi labprātīgi inficēties ar Covid-19.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 132
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
6 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 84
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Jebkurai vakcīnai, pirms tā tiek apstiprināta masu vakcinācijas uzsākšanai, vispirms jāiztur rūpīgas pārbaudes, kurās tiek izmantoti arī brīvprātīgie “izmēģinājuma trusīši”: cilvēki, kas ir gatavi riskēt, lai pārbaudītu, vai jaunais ārstniecības līdzeklis ir nekaitīgs cilvēka veselībai.

Parasti šādiem eksperimentiem tiek izraudzīti jauni un veselīgi cilvēki, kas iespējamo sarežģījumu gadījumā nebūtu tik apdraudēti. Mūsdienās eksperimentu dalībnieki tiek atlasīti pēc brīvprātības principa, jo nebūtu ētiski rīkoties tā, kā to darīja britu ārsts Edvards Dženners, kurš 18. gadsimta beigās izgudroja pirmo vakcīnu pret bakām. Dženners bija ievērojis, ka slaucējas, kas inficējušās ar govju bakām, pārsvarā ir imūnas pret daudz bīstamāko baku vīrusu. Lai pārbaudītu savu teoriju, Dženners apzināti inficēja ar govju bakām astoņus gadus vecu puiku, dārznieka dēlu Džeimsu. Puika ieguva imunitāti pret bakām, un šis atklājums palīdzēja Dženneram izstrādāt pirmo vakcīnu, kas nodrošināja aizsardzību pret bakām.

Nobela prēmija par zināšanām un drosmi

CITI ŠOBRĪD LASA

Medicīnas vēsturē ir zināmi gadījumi, kad zinātnieki apzināti riskējuši ar savu vai tuvinieku veselību, lai izmēģinātu jaunas ārstniecības metodes. Piemēram, ilgu laiku tika uzskatīts, ka kuņģa čūlu izraisa galvenokārt stress, asi ēdieni un pārāk daudz kuņģa skābes. Taču pagājušā gadsimta 80. gados Austrālijas zinātnieks Berijs Māršals ar savu kolēģi Robinu Vorenu izvirzīja pieņēmumu, ka vairumā gadījumu kuņģa čūlu izraisa baktērija Helicobacter pylori. Taču citi zinātnieki un ārsti sākotnēji apšaubīja šo teoriju. Lai pierādītu, ka viņam ir taisnība, Māršals brīvprātīgi inficēja sevi ar bīstamo baktēriju, kas viņam varēja izraisīt kuņģa čūlu. Turpmākie eksperimenti pierādīja, ka Māršala hipotēze ir pareiza, un viņš izpelnījās starptautisko atzinību. 2005. gadā Māršals un Vorens saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Lai pārbaudītu vakcīnas drošību, nepietiek ar vienu drosmīgo, jo zinātnieki veic pētījumus ar lielu skaitu brīvprātīgo. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu, vai vakcīnai, ko plānots izmantot masu vakcinācijai, nav kādas bīstamas blaknes. Turklāt šādiem eksperimentiem ir nepieciešamas divas grupas: vienas grupas dalībnieki saņem īsto vakcīnu, bet otras grupas dalībniekiem tiek iešpricēts kāds pilnīgi nekaitīgs šķidrums (placebo), lai zinātnieki varētu salīdzināt abu grupu rezultātus un izmērīt vakcīnas efektivitāti.

Šādi pētījumi tika veikti jau pirms Covid-19 vakcīnu izstrādes, jo zinātnieki veica eksperimentus, lai izstrādātu vakcīnas pret dažādām bīstamām slimībām, piemēram, pret holeru, malāriju, vēdertīfu un gripu. Pētījumu mērķis ir pārbaudīt, kā cilvēku imūnsistēma reaģē uz vakcīnu un cik efektīvs ir šis līdzeklis slimības novēršanai.

Vakcinācijā bijušas arī kļūdas

36 gadus vecā Lielbritānijas iedzīvotāja Eimija Letsa ir piedalījusies eksperimentos, kas pārbaudīja malārijas un vēdertīfa vakcīnu efektivitāti. Pirmajā gadījumā viņa ļāvās, lai viņu sakož malārijas odi, bet otrajā gadījumā nācies izdzert šķidrumu, kas inficēts ar vēdertīfu izraisošām baktērijām. Eimija vēsta, ka viņa labprāt piekritusi piedalīties šajos pētījumos. “Pirmkārt, es vēlējos darīt labu. Biju ļoti priecīga, kad uzzināju, ka vēdertīfa vakcīna, kuras izmēģināšanā es piedalījos, ir apstiprināta lietošanai un tagad tiek izmantota, lai glābtu tūkstošiem dzīvību,” raidsabiedrībai BBC stāsta Letsa.

Šādi pētījumi ir nepieciešami, lai laikus atklātu un novērstu drošības problēmas, jo dažkārt nepietiekami pārbaudītas vakcīnas var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai. Piemēram, 1955. gadā ASV tika veikta masveida vakcinācija pret poliomielītu, bet laboratorijas darbinieki pieļāva kļūdu un ap 120 000 bērnu saņēma vakcīnu, kuras sastāvā bija nevis novājinātais, bet gan īstais poliomielīta vīruss. Toreiz ap 40 000 bērnu saslima ar poliomielītu, vismaz 10 bērni nomira.

Vakcinācijas vēsturē ir arī citi nepārdomātu vakcinācijas kampaņu gadījumi. 1976. gadā ASV tika atklāti daži cūku gripas gadījumi; valdība krita panikā un nolēma vakcinēt pilnīgi visus valsts iedzīvotājus pret šo slimību. Nekāda epidēmija gan nesekoja, bet vakcīnu paspēja saņemt vairāk nekā 40 miljoni amerikāņu, no kuriem ap 30 cilvēkiem sākās smagas komplikācijas un viņi nomira.

Jaunāko laiku vēsturē pamācošs piemērs ir vakcīna pret tropu drudzi, ar ko Filipīnās tika vakcinēti skolas vecuma bērni. 2017. gadā vakcinācijas kampaņa tika pārtraukta, jo izrādījās, ka “Dengvaxia” vakcīna dažos gadījumos veicina vēl smagāku saslimšanu ar tropu drudzi. Vakcinācijas atbalstītāji gan iebilda, ka labums no vakcīnas ir daudz lielāks par iespējamo risku, jo vakcinācija glābusi miljoniem cilvēku dzīvību. Tieši ar vakcinācijas palīdzību cilvēcei ir izdevies pilnībā iznīdēt bakas, arī poliomielīts kļuvis par daudz retāku slimību.

Riskēt ar veselību zinātnes vārdā

Covid-19 vakcīnu izmēģināšanā zinātniekiem gan bija jāsaskaras ar cita veida problēmu, jo nebija iespējams pilnībā garantēt brīvprātīgo eksperimenta dalībnieku drošību. Pret tādām slimībām kā gripa, holera vai malārija ir labi zināmas un pārbaudītas terapijas, kā ārstēt saslimušos, bet Covid-19 ir jauna slimība, pret kuru pagaidām nav ļoti efektīvu ārstēšanas līdzekļu, kas puslīdz droši varētu garantēt sekmīgu ārstēšanas iznākumu.

No otras puses, vakcīnas izmēģināšanā piedalījās galvenokārt jauni un veselīgi cilvēki, kuriem inficēšanās ar koronavīrusu nav tik bīstama. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Covid-19 vissmagāk skar gados vecus cilvēkus un tos, kas sirgst ar dažādām hroniskām slimībām. Brīvprātīgie, kas pieteicās vakcīnas izmēģināšanai, apzinājās risku un bija gatavi sniegt savu ieguldījumu zinātnes attīstībā.

18 gadu vecais britu jauneklis Elisters Freizers-Urkuhārts brīvprātīgi pieteicās eksperimentam, lai palīdzētu zinātniekiem cīņā pret koronavīrusu. Eksperimenta dalībniekiem pienākas vairāk nekā 5000 eiro atlīdzība, bet Elisters nolēmis ziedot naudu labdarībai.
Foto: Twitter

“Esmu zemākajā Covid-19 riska grupā, un kādēļ gan es nevarētu palīdzēt glābt citus cilvēkus, kam saslimšana izraisītu daudz smagākas sekas?” raidsabiedrībai BBC norāda 18 gadu vecais Elisters Freizers-Urkuhārts, kurš piedalījās eksperimentā.

Tā laikā brīvprātīgie tika inficēti ar koronavīrusu, lai pēc tam varētu novērot, kā viņu imūnsistēma tiek galā ar vīrusu un kādi ir labākie līdzekļi cīņai pret šo slimību. Elisters vēsta, ka pārcietis eksperimentu bez īpašām komplikācijām. Zinātnieki vēl aptuveni gadu novēros viņa veselības stāvokli, lai redzētu, vai neparādās kādas ilgtermiņa sekas, kas varētu negatīvi ietekmēt veselību.

“Ar šādiem pētījumiem iespējams glābt tūkstošiem dzīvību un pietuvināt pandēmijas beigas. Tādēļ man nebija nekādu šaubu par to, vai ir vērts piedalīties izmēģinājumos,” stāsta Elisters. Uz jautājumu, ko par šādu gājienu teikuši viņa ģimenes locekļi, Elisters atzīst, ka tuvinieki nebija sajūsmā par viņa vēlmi riskēt ar savu veselību zinātnes vārdā, tomēr nav likuši šķēršļus jaunekļa nodomam.

Finansiālā atlīdzība nav galvenais

Vēlme palīdzēt citiem motivēja arī 22 gadus veco studentu Šonu Makpārtlinu no Īrijas. “Manai mammai ir iedzimta plaušu slimība, katra diena bez vakcīnas viņai nozīmēja risku saslimt. Es gribēju darīt visu iespējamo, lai viņa un citi cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā, pēc iespējas ātrāk tiktu pie vakcīnas,” sarunā ar BBC atzīst Šons.

Eksperimenta dalībnieki saņēma arī finansiālu atlīdzību: ap 4500 mārciņu (5200 eiro) gada laikā. Elisters Freizers-Urkuhārts sev piešķirto naudu nolēmis ziedot labdarībai, jauniem vakcīnu izstrādes projektiem, jo šajā eksperimentā iesaistījies ne jau naudas dēļ.

SAISTĪTIE RAKSTI

Zinātnieku vidū šādi eksperimenti gan rosinājuši diskusijas par medicīnas ētikas jautājumiem: cik droši ir apzināti pakļaut inficēšanai ar koronavīrusu cilvēkus, ja neviens nevar garantēt, ka viņi nesaslimst ar Covid-19 smagā formā, turklāt pagaidām vēl nav pieejami tik efektīvi ārstēšanas līdzekļi, kas garantētu atveseļošanos. Vairums pētnieku gan uzskata, ka ieguvums no Covid-19 vakcīnām, novēršot miljoniem cilvēku saslimšanu un palīdzot sākt ekonomikas atveseļošanos, bijis tik liels, ka risks ar brīvprātīgo eksperimenta dalībnieku veselību bija attaisnojams. “Mēs zinām, ka jauniem, veselīgiem cilvēkiem bez hroniskām slimībām risks ir ļoti zems,” norāda Oksfordas universitātes profesors Pīters Horbijs. Šādi eksperimenti palīdz zinātniekiem iegūt jaunas zināšanas par koronavīrusu un izstrādāt arvien labākas (drošākas un efektīvākas) vakcīnas.

23 gadus vecais britu vēstures students Džeikobs Hopkinss vēsta, ka ir gandarīts par iespēju sniegt savu ieguldījumu cīņā pret Covid-19. Viņš bija viens no pirmajiem, kas brīvprātīgi pieteicās eksperimentam, kura dalībnieki tika inficēti ar koronavīrusu, lai zinātnieki varētu novērot infekcijas attīstības gaitu. Džeikobs stāsta, ka viņš kā jauns, veselīgs cilvēks nav juties īpaši apdraudēts, vienīgās bažas bija par Covid-19 ilgtermiņa sekām. “Iespējams, tas ir viens no labākajiem darbiem, ko būšu paveicis mūža laikā. Tā ir lieliska sajūta: piedalīties projektā, kas palīdzēs tik daudziem cilvēkiem,” laikrakstam “The Guardian” stāsta Džeikobs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 132
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
6 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 84
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Kad var iestāties krahs? Veselības ministrijas pārstāve skaidro, kāds ir Latvijas pandēmijas plāns 52
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “BioNTech” paziņo, cik veciem bērniem droša viņu Covid-19 vakcīna 49
5 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV augstākā militārpersona bažījās par Trampa psihisko stabilitāti 10
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 18
6 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Brīžiem nespēlēju tā, kā gribēju. Bet šī bija laba cīņa,” Ostapenko pēc spēles 3
21:02
LL
Lilija Limane
Stāsti
Beidzamā laikā tukumniekiem politiskās partijas piegriež lielu vērību 2
21:00
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV augstākā militārpersona bažījās par Trampa psihisko stabilitāti 10
20:55
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Gundegas Skudriņas vērienīgais gastronomijas piedzīvojums pulcē vietējās slavenības 8
3 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Brīžiem nespēlēju tā, kā gribēju. Bet šī bija laba cīņa,” Ostapenko pēc spēles 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vašingtonā plīvo simtiem tūkstošu baltu karogu Covid-19 upuru piemiņai 15
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija apsūdz Kremli masveidīgā vēlēšanu rezultātu viltošanā 55
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viesnīcu un restorānu asociācija aicina ierobežot pret Covid-19 nevakcinēto personu socializēšanos 73
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Smaga Covid-19 slimības gaita desmitgadniekam: pieņemts lēmums bērnu pārvest no Liepājas uz BKUS 157
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd situācija var būt pretrunīga.” Teikmanis par to, ka augstskolu reformas ieviešanas mehānisms ir neskaidrs 2
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Velns, kaut kas jāizdomā!”: aktieris Rolands Zagorskis pastāsta, kā ticis pie “pašizdomāta” uzvārda 5
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mums Latvija beidzas kaut kur pie Jēkabpils.” Ēķis par to, ka neattīstām pierobežas reģionu mediju telpu 32
9 stundas
LE
LETA
Laukos
Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt maizes un miltu izstrādājumu cenas. Kā to skaidro eksperti? 12
7 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Latvija ir maza, izdevusies un brīnišķīga Ziemeļeiropas valsts!” Ko partijas kongresā sprieda “Vienotība”? 60
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Cilvēki evakuējas, lecot ārā no logiem!” Apšaudē Krievijas augstskolā vairāki cietušie 9
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Suns kriketa spēles laikā nozog bumbu un kļūst par interneta zvaigzni 2
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats 19
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušo imigrantu mobilajos tālruņos konstatēta bērnu pornogrāfija 24
1 diena
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
1 diena
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 12
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 213
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 132
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Guntra, Marianna un Ginters 1
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 24
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Vēlams ķerties tikai pie lietām, par kurām ir pārliecība, ka ar tām izdosies tikt galā! Horoskopi no 20. līdz 26. septembrim
2 dienas