Edgars Rinkēvičs: “Es neesmu šādas karstas diskusijas redzējis par to, ko darīt ar valsts drošību un ekonomiku” 0
Ja Saeima pieņems opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pieļauj, ka tas nonāks “uz viņa galda” un būs jāsniedz tam vērtējums.
Intervijā TV3 taujāts, kāda būs viņa rīcība Stambulas konvencijas jautājumā, Rinkēvičs tiešu atbildi nesniedza, bet vērtēja, ka vēlēšanu kampaņa pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām ir sākusies ļoti ātri, kas liecina par partiju nervozitāti par saviem reitingiem, bet viņš šajā kampaņā neiesaistīšoties.
Ja redzēšu, ka tā ir vienkārši vēlēšanu kampaņa, es to vērtēšu tikai no juridiskiem un tikai no valstiskiem apsvērumiem, nevis ideoloģiskiem apsvērumiem, par priekšvēlēšanu laika likumdošanas priekšlikumiem izteicās Rinkēvičs.
Prezidents pieļāva, ka pēc lēmuma pieņemšanas par iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas tas nonāks “uz viņa galda”. Tad desmit dienu laikā viņš izvērtēšot visus aspektus un paziņošot lēmumu, bet līdz tam nekomentēšot un neiesaistīšoties ne vienā, ne otrā pusē. Rinkēvičs skatījumā, ar šādu pozīciju viņš mazinot sašķeltību sabiedrībā, kas radīta ar šī jautājuma virzīšanu.
Arī opozīcijas piedāvātās abortu regulējuma izmaiņas prezidents redz kā vēlēšanu kampaņas daļu.
Rinkēviču skumdina, ka politiķi agri sāktajā priekšvēlēšanu gaisotnē karsti diskutē par cilvēktiesību jautājumiem, bet šāda politiķu enerģija nav redzama par pašlaik svarīgākiem drošības vai ekonomikas jautājumiem, turklāt diskusijas nereti nav cieņpilnas un racionālas.
Pēc sarunām ar partiju frakcijām Rinkēvičam pašlaik izskatoties, ka nākamā gada budžetu koalīcija pieņems. Tajā viņš redz trīs labas lietas – finansējuma pieaugumu aizsardzībai, demogrāfijai un izglītībai, bet bažas raisa lielais valsts parāds.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
